Desmit stulbākie un jancīgākie pētījumi pasaulē 0
Kopš deviņdesmito gadu sākuma ik gadus rudenī Hārvarda universitātē tiek pasniegtas Nobela prēmijas parodija – “IgNobel” balva. To desmit dažādās kategorijās saņem zinātnieki par jocīgiem un pat stulbiem pētījumiem. Tāpēc šoreiz, aplūkojot gan šā gada “IgNobel” balvas ieguvējus, gan iepriekšējo gadu laureātus, piedāvājam desmit neparastākos parodiju balvas ieguvējus un viņu devumu zinātnei.
1. Nepatīkamo gāzu bikses
2001. gadā Kolorado zinātnieks Baks Vīmers saņēma “IgNobel” balvu bioloģijā, jo bija izgudrojis, kā pats tās vienkāršā runā nodēvēja, piržu bikses. Proti, Vīmers radīja hermētiskas apakšbikses ar kokogļu filtru, kas likvidēja izsprukušo vēdera gāzu nepatīkamo aromātu.
2. Trakais matemātiķis
1993. gadā ASV statistiķis Roberts Feids ļāva uzelpot visai pasaulei, jo viņš kādā pētījumā aprēķināja, ka iespēja Mihailam Gorbačovam kļūt par anarhistu ir viens pret 710,609,175,188,282,100. Ne velti amerikāņu statistiķis par saviem aprēķiniem tika atalgots ar parodiju balvu.
3. Apbalvo arī Lukašenko
Par “IgNobel” miera prēmijas ieguvēju šogad tika pasludināts Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, jo viņš par pretlikumīgu pasludinājis ne tikai aplaudēšanu sabiedriskās vietās, bet viņa uzdevumā valsts drošības dienesti par neatļautu aplaudēšanu arestēja arī kādu vīrieti ar vienu roku…
4. Cik tālu var aizkakāt pingvīns?
2005. gadā Viktors Benu Mejers un Jozefs Gāls vienkārši nevarēja nesaņemt “IgNobel” balvu. Viņu pētījums saucas “Spiediens, kas rodas, pingvīnam kakājot: Putnu defekācijas kalkulācijas”. Sava pētījuma laikā viņi noskaidroja, ka 60 centimetrus garš pingvīns var aizkakāt 40 centimetrus tālu. Noslēgumā viņi arī secināja, ka turpmāku ekspedīciju laikā būtu jānoskaidro, vai “pingvīns pats izvēlas, kurā virzienā izspiest fekāliju, vai tomēr tas ir atkarīgs no vēja”.
5. Pīļu seksuālās novirzes
2003. gadā “IgNobel” balvu bioloģijā saņēma kāda pētnieku grupa par darbu, kura laikā viņi izsecinājuši, ka arī pīles reizēm praktizē homoseksuālismu un nekrofīliju. Secinājumi esot izdarīti empīrisku pētījumu ceļā.
6. Dzērāju ilūzijas
Šogad “IgNobel” balvu psiholoģijā saņēma starptautisku zinātnieku grupa, kura kādā pētījumā apstiprināja, ka iedzēruši cilvēki uzskata, ka kļuvuši simpātiskāki…
7. Ziņojums par ziņojumiem par ziņojumiem…
“IgNobel” laureātu vidū pērn iekļuva ASV valdība, kura saņēmu prēmiju literatūrā par to, ka radījusi “ziņojumu par ziņojumiem par ziņojumiem, kuros rekomendēts sagatavot ziņojumu par ziņojumu par ziņojumiem par ziņojumiem”. Šajā ziņojumā apskatītas nepieciešamās darbības, kas jāveic, lai izanalizētu, cik sekmīgi tiek aprēķināta ziņojumu un pētījumu finansēšana.
8. Homoseksuālistu bumba
2007. gadā ASV armija saņēma “IgNobel” balvu aviācijā, jo daži amerikāņi zinātnieki bija mēģinājuši radīt spridzekli, kas ienaidniekam liktu kļūt par homoseksuālistu.
9. Uz Mēness var staigāt pa ūdens virsu
Šogad parodiju balvu saņēma arī zinātnieki Alberto Mineti, Jurijs Ivaņenko, Žermana Kapelini, Jošiaki Nagatome un Hidehiko Kumgajs, jo viņi pierādīja, ka daži cilvēki varētu staigāt pa ūdens virsmu. Tiesa, tikai uz Mēness.
10. Sīpoli tiešām liek raudāt
Savukārt balvu ķīmijā šogad saņēma kāda Japānas zinātnieku grupa, kas plašā pētījumā secināja, ka “sīpolu bioķīmiskie procesi, kas cilvēkam, sīpolu mizojot, liek raudāt, ir vēl sarežģītāki, nekā iepriekš domāts”.
Skaties “Ignobel” balvu pasniegšanas ceremoniju!
{source}
<iframe width=”640″ height=”480″ src=”//www.youtube.com/embed/4VG67U2D-gs” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}
