Ģirts Rūda: Desmit soļi kapitāla tirgus attīstībai 0
Ģirts Rūda, FKTK padomes loceklis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesenajā Latvijas kapitāla tirgus forumā “Šodienas lēmumi – nākotnes iespējas” Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) iepazīstināja ar izstrādāto desmit soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai.
FKTK ir izvirzījusi kapitāla tirgus attīstību kā vienu no savām prioritātēm, jo uzskatām, ka pilnībā funkcionējošs un arī Eiropas Savienības (ES) līmenī integrēts kapitāla tirgus ļautu uzņēmumiem piekļūt ilgtermiņa finansējumam, savukārt visai Latvijas ekonomikai tas sniegtu iespēju kļūt konkurētspējīgākai.
Kādā stāvoklī šobrīd ir Latvijas kapitāla tirgus? ES 27 valstu kapitāla tirgos vērojams tas, ko dēvē par “izmēra tirāniju”. Proti, jo mazāks tirgus, jo mazāka investoru, ieguldītāju un uzņēmumu interese par to. Taču pat šajos apstākļos Latvija, kas nav mazākā ES ekonomika, pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir pēdējā vietā ES. Tā ir trīs reizes mazāka nekā Lietuvā, četras – nekā Igaunijā un vairāk nekā 40 reizes mazāka nekā attīstītajās ES valstīs.
Ko darīt, lai pārstātu sēdēt pēdējā skolas solā? Jau pagājušajā gadā FKTK sāka strādāt pie desmit soļu programmas kapitāla tirgus attīstībai. Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par Latvijas kapitāla tirgu un tā problēmām, anonīmi aptaujājām 72 bijušos, esošos un potenciālos emitentus, tikāmies ar 20 dažādām organizācijām, kas iesaistītas kapitāla tirgū.
Kādi ir galvenie aptaujas un dialoga secinājumi? Ja kapitāla tirgū nav lielu uzņēmumu, īpaši akciju emitentu, tad gaidāma zema tirgus likviditāte un Latvija turpinās nebūt redzama starptautiskajos indeksos. Ja nav vietējo investīciju baņķieru un konsultantu, tad finansējums netiek meklēts kapitāla tirgū, bet gan citur. Jo lielāks regulatīvais slogs, jo augstākas izmaksas un mazāk gribētāju pievienoties kapitāla tirgum. Jo sliktāka korporatīvā pārvaldība, jo skopāka pieejamā informācija par kapitāla tirgus dalībniekiem.
Apkopojot secinājumus, FKTK ir sagatavojusi desmit soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Daudzi soļi ir cieši saistīti savā starpā, tādēļ ir svarīgi īstenot tos visus, nevis selektīvi izvēlēties dažus.
Pirmā ieteikumu grupa ir saistīta ar valsts lomas palielināšanu kapitāla tirgū. Tā aptver tādus soļus kā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšana Latvijas kapitāla tirgū, tostarp arī valsts kapitālsabiedrību kapitālā. Valsts fondēto pensiju shēmās šobrīd uzkrāti apmēram 4,5 miljardi eiro, bet vietējā ekonomikā no šiem līdzekļiem ieguldīti tikai 740 miljoni, savukārt akciju tirgū – tikai 1%.
Lai to risinātu, ir jāpalielina valsts kapitālsabiedrību dalība kapitāla tirgū, sekojot Igaunijas un Lietuvas pozitīvajam piemēram. Otrkārt – ieguldījumu aktivitātes veicināšana un viens no risinājumiem šajā ziņā varētu būt Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspējas izvērtēšana Baltijas kontekstā.
Tāpat būtu nepieciešams regulējošā sloga audits un šī sloga pārvērtējums – gan esošie, gan bijušie Rīgas fondu biržas emitenti norāda, ka regulējošais slogs tiem rada lielas grūtības. Visbeidzot jāveicina Latvijas sabiedrības finanšu pratība – tikai 54% Latvijas iedzīvotāju 2019. gadā bija definēti finanšu mērķi, ieguldījumu pakalpojumus izmanto tikai 0,6% aptaujāto, bet akciju tirgus notikumiem seko līdzi tikai 2% Latvijas iedzīvotāju.
Otrā ieteikumu grupa saistīta ar emitentu iespēju paplašināšanu. Tā aptver atbalsta mehānisma veidošanu, kur potenciālie emitenti varētu saņemt vienkopus visu informāciju par dalību kapitāla tirgū; pasīvo investīciju veicināšanu, iekļaujot Latviju MSCI indeksā, kuru izmanto 85% fondu pārvaldnieku pasaulē; kā arī ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju aktīvāku iesaistīšanos Latvijas kapitāla tirgū un to piedāvāto pakalpojumu klāsta paplašināšanu, aktīvāk piedāvājot pakalpojumus mazo un vidējo uzņēmumu iesaistei kapitāla tirgū.
Visbeidzot trešā ieteikumu grupa aptver pasākumus ieguldītāju aktivitātes veicināšanai. Te nepieciešami pasākumi ieguldītāju interešu aizsardzības veicināšanai; objektīvas un analītiskas informācijas nodrošināšana par ieguldījumu riskiem, jo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības 2019. gada aptauja demonstrēja, ka, neizprotot riskus, Latvijas iedzīvotāji tos nevēlas uzņemties vispār, kā arī labi pārvaldīto tirgus dalībnieku identificēšana.
