Desmit personības traucējumu pazīmes 0
Ikviens no mums var sastapties ar cilvēkiem, kas cieš no personības traucējumiem. Starp šiem cilvēkiem var būt mūsu radinieki, draugi, kolēģi. Kam vajadzētu pievērst uzmanību? Iesaka psiholoģe Kristīna Hamonda.
Parasti komunicēt ar šādiem cilvēkiem ir grūti, bieži vien viņi grib strīdēties par sīkumiem un ir ļoti spītīgi. Cilvēks ar personības traucējumiem uztver realitāti izkropļotā formā, un šie simptomi izpaužas jebkurā situācijā.
Personības traucējumu diagnozi nenosaka pirms 18 gadu sasniegšanas. Lai noteiktu diagnozi, nepieciešams, lai simptomi pastāvīgi izpaustos pēdējo piecu gadu laikā. Ir vairāki galvenie personības traucējumu veidi: antisociāli, narcistiski, robežpersonības, histēriski, obsesīvi-kompulsīvi, paranoidāli, šizoīdi, šizotipiski, ar atkarību saistīti. Ir vēl daži veidi, taču par to nav raksta tēma.
Nosauksim 10 pazīmes, kas raisa aizdomas – cilvēkam varētu būt personības traucējumi:
1. Viņam pastāvīgi rodas nesaprašanās un pārpratumi ar citiem. Viņš bieži citu cilvēku vārdos sadzird to, ko viņi patiesībā nav teikuši. Narcisam šķiet, ka viņu idealizē, lai gan viņš ir tālu no ideāla.
Tas, kurš cieš no vajāšanas mānijas, apkārtējo sarunās dzird nicinājumu un ļaunprātību, kuru tur patiesībā nav.
Patiesībā tāds cilvēks citu vārdos dzird sava iekšējā dialoga saturu (nepārliecinātība vai pārākuma sajūta).
2. Viņš kļūdaini uztver realitāti. Nepareizi interpretējot citu cilvēku vārdus, šādiem cilvēkiem bieži ir sagrozīti priekšstati par attiecībām ar citiem un savu statusu sabiedrībā. Piemēram, histēriskas personības ātri vien sāk sevi uzskatīt par tikko satiktā cilvēka labākajiem draugiem, nesaprotot, ka jaunais paziņa tā nedomā.
3. Viņi bieži sabojā citu prieku. Piemēram, izstāsta, ar ko beidzās filma, nāk klajā ar neticamiem iemesliem, kāpēc kāda plāni var neizdoties, sabojā citu noskaņojumu, sarīkojot scēnas par sīkumiem. Viņi to dara, lai būtu uzmanības centrā, pierādītu apkārtējiem savu prātu un taisnību un tās ir tipiskas obsesīvi-kompulsīvo un narcistisko traucējumu izpausmes.
4. Viņi nesaprot, ka “nē” nozīmē nē. Tipisks simptoms ir tendence pārkāpt citu cilvēku personiskās robežas. Tie, kas cieš no šādiem traucējumiem, neatzīst citu cilvēku tiesības noteikt ierobežojumus un viegli pārkāpj jebkuras robežas, kas viņiem nepatīk. Cilvēki ar antisociāliem un robežpersonības traucējumiem pārkāpj citu robežas citu iemeslu dēļ – pirmie no tā gūst baudu, un otrie bieži vien pat nesaprot, ka viņi kaut ko pārkāpj.
5. Viņi mēģina iztēlot sevi kā upuri. Lai izvairītos no atbildības, cilvēkiem ar personības traucējumiem ir tendence attēlot sevi kā upuri, piemēram, stāstot par savu grūto bērnību un senām psiholoģiskām traumām. Tā ir viena lieta, ja pacients ar pēctraumatiskā stresa sindromu cieš no sāpīgām atmiņām, un pavisam cita – ja cilvēks mēģina manipulēt citiem, vai lai izvairītos no atbildības, attēlo sevi kā upuri, un stāsta par grūto pagātni. Tādas pazīmes īpaši izpaužas paranoiskām, atkarīgām vai antisociālām personībām.
6. Viņiem ir nesabalansētas personīgās attiecības. Dažiem traucējumiem (robežpersonības, histēriskiem un atkarīgiem) raksturīgas pārāk tuvas un emocionālas attiecības, savukārt citiem cilvēkiem (ar narcistiskajiem, šizoīdiem, šizotipiskiem, obsesīvi-kompulsīviem vai antisociāliem traucējumiem) gluži pretēji – emocionālā intimitāte ir gandrīz nepieejama.
Jebkurā gadījumā attiecības tiek veidotas nelīdzsvaroti – vai nu pārāk tuvas, vai vēsas un atsvešinātas.
7. Viņiem ir ļoti grūti mainīt sevi. Tādiem cilvēkiem gandrīz nav izaugsmes un attīstības. Viņi spēj mainīties, bet ļoti lēni. Pilnīga atbrīvošanās no traucējumiem parasti neizdodas, izņemot robežtraucējumus: pētījumi liecina, ka tos var labi ārstēt ar noteiktu veidu psihoterapiju.
8. Viņi vaino citus. Ja cilvēks atnāk pie psihoterapeita kopā ar partneri, viņš bieži mēģina iztēlot sevi par pašu pilnību, bet partneri – par gandrīz traku. Cilvēki ar obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem bieži vien iesniedz psihoterapeitam papīra lapu, uz kuras sarakstīti visi partnera trūkumi. Kad viņiem norāda uz viņu kļūdām un trūkumiem, viņi mēģina tajās vainot kādu citu.
9. Viņiem ir nosliece atklāti melot. Viena lieta ir meli, lai neievainotu cita cilvēka jūtas (cilvēki ar personības traucējumiem parasti par to nesatraucas), un pavisam cita – atklāti meli, lai aizsargātu sevi. Tādi cilvēki nespēj atzīt, ka problēma ir viņos un izmanto melošanu. Ja arī to atzīst, parasti dara to pēc iespējas dramatiskāk, mēģinot noskaņot klausītājus sev par labu.
Visbīstamākie ir cilvēka ar antisociāliem personības traucējumiem meli, bieži tie spēj radīt īstas dvēseles traumas.
10. Viņiem ir izkropļots priekšstats par realitāti. Šizoīdo un šizotipisko personības traucējuma veidu pārstāvjiem ir izkropļots priekšstats par dzīvi un savu vietu tajā. Viņi, šķiet, skatās uz pasauli caur brillēm, caur kurām viss izskatās mazliet savādāks nekā patiesībā. Viņu izpratne par pasauli lielā mērā balstās uz fantāzijām, nevis uz realitāti.
Nosauktās 10 pazīmes var būt iemesls aizdomām, ka cilvēkam ir personības traucējumi, bet atcerieties, ka galīgo diagnozi var uzstādīt tikai speciālists, tāpēc neizdariet pārsteidzīgus secinājumus.
Avots: psychologies
