Desmit pašvaldībās 2015.gadā plānots izveidot atskurbtuves 0
Ministru kabineta komiteja (MKK) pirmdien uzklausīs informatīvo ziņojumu par desmit atskurbšanas telpu izveidi Latvijā, liecina MKK darba kārtība.
Ja 2015.gadā tam būs finansējums, Labklājības ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām būs jāizstrādā normatīvā aktu bāze par atskurbtuvju darbību, kas vienlaikus paredzētu deleģēt Latvijas Sarkanajam Krustam valsts pārvaldes uzdevumu atskurbšanas pakalpojumu nodrošināšanai diennakts režīmā personām, kuras nonākušas bezpalīdzīgā stāvoklī alkoholisko dzērienu ietekmē. Tas ir viens no problēmas risinājumiem, ko otrdien skatīs valdība.
Pēc Sarkanā Krusta aplēsēm nepieciešamais finansējums ir 12 latu par vienu cilvēku.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumā sacīts, ka katrā no atskurbtuvēm būtu 25 vietas personām, kuras atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī vai arī tās reibuma stāvoklī zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties. Katrā atskurbšanas telpā nodarbinātu vienu medicīnas darbinieku, sociālo darbinieku, uzraugu un apkopēju. Desmit atskurbtuvēm vajadzētu ap 422 tūkstošiem latu.
Atskurbtuvju izveide ir viens no Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā 2012.-2014.gadam priekšlikumiem.
Pašlaik termini “atskurbtuve” un “atskurbšanas pakalpojums” nav atrunāti normatīvajos aktos, tāpat normatīvajos aktos nav noteikts tiesiskais regulējums prasībām šāda veida telpu izveidošanai, līdz ar to arī noteikta kompetence institūcijām šādu pakalpojumu sniegšanā.
Pašvaldības, kurās šis jautājums ir ļoti aktuāls, ir uzņēmušās brīvprātīgu iniciatīvu izpildīt atskurbšanas pakalpojuma funkciju, norāda VARAM.
Saskaņā ar 2011.gadā veikto pētījumu 5% alkoholu lietojošo iedzīvotāju 15 – 64 gadu vecumā izdzer 41% no visa valstī gada laikā patērētā alkohola apjoma, turklāt riskants alkohola patēriņš visbiežāk vērojams ne tikai Latgales reģionā dzīvojošo vidū, bet arī Kurzemes reģionā un Rīgā. Riskanta alkohola lietošana nozīmē, ka vienā reizē cilvēks izdzer aptuveni 60 gramus absolūtā alkohola.
Ziņojumā uzsvērts, ka bieža dzeršana, patērējot lielu alkohola daudzumu, ir raksturīga salīdzinoši nelielai iedzīvotāju grupai, taču šīs grupas dzīvesveida paradumi rada lielu finansiālo slogu kā veselības aprūpes budžetam, tā arī iekšlietu un sociālam budžetam. Riskanta alkohola lietošana ir uzlūkojama kā sociāla problēma, bet alkohola atkarība – kā slimība, kas varētu tikt risināta, izmantojot zemā sliekšņa intervences. Tieši tāpēc atskurbšanas telpas nākotnē pozicionējamas un attīstāmas kā zemā sliekšņa centri, kas nodrošina sociālo atbalstu un minimālu, noteikta apjoma veselības aprūpi, taču motivētu klientus ārstēties un atbrīvoties no alkohola atkarības.
VARAM norāda arī uz sekām, ja problēma netiks risināta: saglabāsies augsts alkohola reibumā un citu apreibinošu vielu ietekmē aizturēto un policijas struktūrvienību telpās nogādāto personu mirstības risks; agresīva persona alkohola reibumā sabiedriskā vietā var radīt sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma riskus; ja persona ir bezpalīdzības stāvoklī alkohola reibumā sabiedriskā vietā – saglabājas augsts risks kļūt par noziedzīga nodarījuma upuri, kā arī šo personu mirstības risks; iespējams, pieaugs vardarbība ģimenē, jo vardarbība ģimenē visbiežāk ir sekas riskantai alkohola lietošanai.
Vardarbības ģimenē risks, visticamāk, lielāks ir tajās pašvaldībās, kurās pastāv prakse mājsaimniecībai, kas lūdz policijas palīdzību atskurbšanas telpu nodrošināšanā iereibušam un agresīvam mājsaimniecības loceklim prasīt samaksu pat vairāk nekā desmit latu apmērā, ko ģimenes ar zemiem ienākumiem, visticamāk, nespēj atļauties, norāda VARAM.
