Desmit nozīmīgākie sasniegumi zinātnē Latvijā 2019. gadā 1
Teorētiskajā zinātnē
Veikti teorētiski aprēķini jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai. Autori: LZA korespondētājloceklis Roberts Eglītis, LZA akadēmiķis Juris Purāns, Dr. phys. Jānis Kleperis, Dr. phys. Anatolijs Popovs un Dr. Žaņs Dzja (Ran Jia, ĶTR), Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Teorētiskās ķīmijas institūts, Dzjiliņas (Jilin) Universitāte (ĶTR).
Atklāts jauns organiskās sintēzes reaģents ar lielu pielietošanas potenciālu medicīnas ķīmijā. Izstrādāts jauns reaģents fluormetilēngrupas – nozīmīga organiskā fluoru saturošā būvbloka – ievadīšanai. Šis reaģents ļaus vieglāk veidot jaunas fluoru saturošas molekulas, un tam ir labs potenciāls aktīvo farmaceitisko vielu ražošanā. Autori: Mg. chem. Renāte Melngaile, Bc. chem. Armands Kazia, Artūrs Sperga, Dr. sc. nat. Jānis Veliks, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
“Latvijas mākslas vēsture III: 1780–1890”: daudzpusīgs pētījums par tēlotājas mākslas, grāmatu mākslas, arhitektūras, profesionālās lietišķās mākslas, tautas mākslas un mākslas dzīves attīstību Latvijas teritorijā vairāk nekā simt gados no 18. gs. beigām līdz 1890. gadam. Piedāvā līdz šim visaptverošāko, daudzpusīgā izpētē pamatotu pārskatu par tēlotājas mākslas, grāmatu mākslas, arhitektūras, profesionālās lietišķās mākslas, tautas mākslas un mākslas dzīves attīstību Latvijas teritorijā vairāk nekā simt gadu garumā.
Darbs tulkots arī angliski. Tulkojumu angļu valodā sagatavoja Dr. art. Stella Pelše. Sastādītājs un zinātniskais redaktors: LZA goda loceklis Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš, autori: Dr. art. Elita Grosmane, LZA korespondētājlocekle Dr. art. Kristiāna Ābele un Dr. art. Daina Lāce, LMA mācībspēki Dr. art. Silvija Grosa, Dr. art. Inese Sirica un Dr. h.c. Valdis Villerušs, Dr. h.c. Imants Lancmanis, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts.
Monogrāfija “Latvija: kultūru migrācija”: pirmais Latvijā un pasaulē tapušais skatījums uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji. Starptautiskās zinātniskās domas kontekstā pirmoreiz definēts kultūru migrācijas jēdziens, veidi, saistība ar atšķirīgām pieejām kultūras pētniecībā. Atbildīgā redaktore: Anita Rožkalne.
Monogrāfijas rakstu autori ir vēsturnieki, valodnieki, folkloristi, literatūrpētnieki, filozofi, reliģijas pētnieki, LU Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Latviešu valodas institūts, Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Latvijas vēstures institūts.
“Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos”: pirmreizējs pētījums, kurā dokumentēts laika posms Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē, atklājot radošas personības skaudro ikdienu un spēju saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību.
Monogrāfiskais pētījums veidojas kā izjūtu/ pārdzīvojumu mozaīka un sava veida toreizējā bēgļa (pētījuma caurviju motīvs) iekšējās un ārējās pasaules un dzīves karte. Autore: LZA korespondētājlocekle, Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Lietišķajā zinātnē
Izstrādāta jauna līdzstrāvas elektroapgādes sistēma ražošanas industrijai. Tā ir unikāla sistēma, kas izstrādāta un aprobēta sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu “Daimler AG” izmantošanai “Mercedes-Benz” automobiļu rūpnīcā. Jaunā tehnoloģija ļauj ietaupīt līdz 15 procentiem elektroenerģijas. Autori: LZA akadēmiķis Leonīds Ribickis, Dr. sc. ing. Oskars Krievs, Dr. sc. ing. Pēteris Apse-Apsītis, Dr. sc. ing. Dāvis Meike, Dr. sc. ing. Andrejs Stepanovs, Mg. sc. ing. Ansis Avotiņš, Mg. sc. ing. Armands Šenfelds, u. c., Rīgas Tehniskā universitāte, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts.
Jaunu specifisku mutāciju lēnā miozīnu saistošā proteīna C gēna atklāšana un saistīšana ar jaunu, līdz šim neaprakstītu pārmantotu neiromuskulāro fenotipu – miogēnu tremoru un miopātiju. Neiromuskulāro slimību projektā izdevies atklāt līdz šim neaprakstītas mutācijas, kas ietekmē specifisku reģionu lēnajā miozīnu saistošajā proteīnā C un izraisa neiromuskulārās slimības izpausmes – vieglu miopātiju un miogēnu tremoru jeb trīci.
Šādu izpausmju kopa vienai slimībai līdz šim nav aprakstīta, turklāt tika uzskatīts, ka tremoru izraisa tikai neirogēni defekti. Veicot bioķīmiskos un molekulārās bioloģijas eksperimentus, kā arī izveidotā peļu modeļa raksturošanu, tiek vākti dati, lai varētu pilnībā aprakstīt šo jauno fenotipu. Autori: Mg. biol. Jānis Stāvusis, Dr. med. Baiba Lāce, Mg. biol. Dita Kidere, Dr. biol. Inna Iņaškina, Latvijas Biomedicīnas pētniecības un studiju centrs.
Izstrādāta konceptuāli jauna pieeja augstas emisijas nodrošināšanai cietvielās. Tas ļaus palielināt cieto organisko luminoforu efektivitāti, kā arī būtiski vienkāršot gaismu izstarojošo materiālu struktūru un iekārtu (piemēram, organisko gaismas diožu) uzbūvi, ievērojami samazinot to ražošanas izmaksas un radīt jaunus optiskos sensorus, luminiscējošos materiālus biomedicīnai un saules gaismu imitējošos mākslīgos gaismas avotus. Autori: Mg. chem. Kaspars Leduskrasts, Dr. chem. Artis Kinēns, LZA akadēmiķis Edgars Sūna, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
Starpdisciplinārs pētījums par egļu mežiem Latvijā, iekļaujot gan mežkopības, meža selekcijas, gan ģenētikas, fitopatoloģijas un ekonomikas atzinumus. Pētījuma rezultāti apkopoti 2019. gadā izdotā monogrāfijā “Vienvecuma egļu meži Latvijā”. Autori: Dr. silv. Jurģis Jansons, Mg. silv. Jānis Donis, LZA akadēmiķis Tālis Gaitnieks, LZA korespondētājloceklis Āris Jansons, Dr. silv. Dagnija Lazdiņa, Dr. silv. Zane Lībiete, Dr. biol. Dainis E. Ruņģis, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”.
Vispusīga redzes sistēmas funkcionalitātes izpēte darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3D ekrānu (par šo darbu sīkāk pastāstīts šajā rakstā).
