Desmit māmiņas frāzes, kas palīdz pieaugušā dzīvē 0
Personības veidošanās daudzējādā ziņā atkarīga no tā, kādas ir attiecības ar māti. Dažreiz ietekmē pat parasti vārdi. Ko sacīt bērnam, lai viņš izaugtu par harmonisku un laimīgu cilvēku? Iesaka psihoterapeite Krisija Dirafa.
Vissvarīgākais, ko māte man dāvājusi, ir iekšējā balss, kas tagad dzīvo manī. Tā skan manā galvā katru dienu, tajā ir mans lielais spēks. Ar saviem vārdiem māte iedēstīja manī pārliecību par sevi un iekšēju harmoniju.
1. Tu esi skaista. Parasti māte to teica, kad es darīju kaut ko labu, pieņēmu pareizo lēmumu, parādīju savu neatkarību vai stipro raksturu. Viņa teica to arī tad, kad biju sasvīdusi, netīra un smagi strādājusi. Māte man mācīja, ka patiess skaistums dzīvo labos darbos, dvēselē, nevis ārējā izskatā.
2. Tu būsi lieliska mamma. Esmu dzirdējusi šos vārdus visu savu dzīvi. Mamma nemēģināja mani noskaņot tam, ka vajadzētu domāt par saviem bērniem. Bet tad viņa saskatīja manī ko svarīgu. Būdama pieaugusi, es katru dienu uz to paļaujos. Reizēm es jūtos izsmelta, nogurusi, nomocījusies pārdzīvojumos un šaubās, ko iesākt tālāk. Bet es nekad neesmu šaubījies par sevi kā māti.
3. Es jūtu tev līdzi. Māte vienmēr gribēja zināt, ko es jūtu un pārdzīvoju.
Pat ja viņa nezināja, par ko ir runa vai arī nesaprata manas jūtas, viņa juta man līdzi, bija manā pusē.
Empātija veicina empātiju. Šī ir viena no vissvarīgākajām prasmēm, kas jāiemācās bērnībā. Empātija ir nepieciešams nosacījums veselīgām un veiksmīgām attiecībām pieaugušā vecumā. Veselīgas attiecības savukārt attīsta pārliecību par sevi.
4. Ko tu vēlies darīt? Māte nekad man nenorādīja, kas būtu jādara. Ja viņai šķita, ka es kļūdos vai gatavojos pieņemt nepareizu lēmumu, viņa izrādīja atbalstu un uzticēšanos. Mamma nemēģināja traucēt vai kontrolēt mani. Viņa jautāja par manām domas un jūtām, un tādējādi mācīja, ka tās ir svarīgas.
5. Tu tiksi galā. Kad es šaubījos un nezināju, ko darīt, māte teica, ka uzticas man. Viņa ticēja, ka es pati tikšu galā. Prasme pieņemt lēmumus ir ļoti svarīga pašvērtējuma attīstībai. Māte nekad neapšaubīja manus lēmumus. Viņa ļāva man būt galvenajai manā dzīvē. Mamma vienmēr bija manā pusē. Viņa bija netālu, gatava mani noķert, ja es pēkšņi kristu.
6. Uzaicini savus draugus. Mūsu māja vienmēr bija laipni atvērta maniem draugiem. Viņi varēja nākt, pat ja es nebiju mājās. Viņi zināja, ka māte aicinās ienākt un uzcienās ar kaut ko garšīgu. Izmantojot atvērto durvju politiku, viņa iemācīja man neuztraukties par sīkumiem: cik tīra ir māja vai cik izsmalcinātas ir vakariņas. Tu vienkārši priecīgi uzņem cilvēkus.
7. Es lūdzos par tevi. Kad es augu, māte nēsāja lūgšanu krelles, tās joprojām ir pie viņas. Viņai lūgšana nebija sentimentalitātes uzplūdi, viņa patiesi lūdzās par maniem puišiem, draugiem, viņu vecākiem un tāliem radiniekiem. Viņa mācīja mani lūgties par bērniem, kas man dāvā lielu mierinājumu. Tas palīdz bērniem: viņi jūtas mierīgi un drošībā.
8. Es tevi mīlu. Protams, visas mammas saka šos vārdus. Mana māte to atkārtoja visu laiku. Ja pasaulē būtu vairāk piemēroti vārdi, lai aprakstītu viņas jūtas pret mani, viņa tos izmantotu. Bet citu vārdu nebija, tāpēc māte tos izteica, it kā tie būtu vislabākā un lielākā jūtu izpausme. Man šķiet, ka ar tiem nepietiek, lai aprakstītu mīlestību, kādu viņa juta pret mani.
9. Izpriecājies kā nākas. Bērnība bija piepildīta ar jautrību, spēlēm un smiekliem. Mana sirds tiecas pie tā, kad dzīve kļūst sarežģīta. Māte joprojām saka šo frāzi, kad es atvedu bērnus nakšņot pie viņas. Viņa pavada mani līdz durvīm un saka, lai es neparko neuztraucos. Kad atgriežos, jautā, kā es izklaidējos, kamēr viņa pieskatīja bērnus, un priecājas par manu prieku. Tā viņa parāda: es neesmu nasta, esmu prieks, mani bērni ir prieks.
10. Es lepojos ar tevi. Man neticami paveicās pieaugt un dzirdēt, ka neatkarīgi no apstākļiem kāds lepojas ar mani. Es uzaugu ar pārliecību, ka varu ar sevi lepoties, un es lepojos. Paldies, mamma.
Avos: psychologies
