Desmit lietas, kas manam bērnam jāuzzina līdz desmit gadu vecumam 0
Cik gan rūpīgi mēs dažkārt plānojam ceļojumu vai jaunu dzīvokļa interjeru! Bet kā ar nenoliedzami svarīgāku lietu – bērna audzināšanu? Vai ir pārdomāts plāns? Ja nē, varbūt jūs iedvesmos rakstnieces un divu bērnu mātes Lindsejas Midas piemērs, par ko vēsta portāls Psychologies.
Ko mēs gribam ieaudzināt bērnos? Labsirdību, pieklājību, drosmi, izturību… Daudzi aprobežojas ar tādiem vispārīgiem jēdzieniem. Bet ko tieši tie nozīmē katram no mums? Kādas lietas ir būtiski svarīgas, un kas nav tik nozīmīgas?
Ļoti noderīgi uzdot sev līdzīgus jautājumus un pārdomāt “vecāku programmu”. Un ne tikai garāmejot, bet nopietni, formulējot un pierakstot savas domas.
Ja mūsu mērķi ir neskaidri, mēs palaižam garām daudzas svarīgas lietas, kuras varējām, bet nepratām dot saviem bērniem. Lai no tā izvairītos, Lindseja sagatavojusi savu “vecāku programmu” par to, ko vajadzētu iemācīties viņas dēlam līdz desmit gadu vecumam.
***
1. Cieni citus. Gan vīriešus, gan sievietes. Tavas skolas direktore un bezpajumtnieks pie metro ir vienādi pelnījuši cieņu. Tu jau tagad to dari, instinktīvi. Lūdzu, nekad neatkāpies no šī principa.
2. Nebēdnības un fiziskā aktivitāte – tas ir lieliski un jautri. Es zinu, ka pārmetu tev biežāk, nekā vajadzētu, jo pati dodu priekšroku klusumam, bet es pie tā strādāju. Fiziskā aktivitāte un pat dauzīšanās ir pilnīgi normālas. Bet ir robežas – fiziska vardarbība – tas nav normāli. Ir ļoti svarīgi saprast, kur atrodas robeža.
3. Nē nozīmē nē. Un punkts. Nav svarīgi, kurš to saka, un kādā kontekstā.
4. Neslēp savu jūtīgumu. Tu visu pārdzīvo neticami dziļi – laika gaitu, atmiņas, mīlestību, zaudējumus.
Neapspied savas jūtas. Tu vienlaikus vari būt spēcīga un jūtīga personība.
Faktiski bagāta jūtu palete padara tevi spēcīgāku. Tas attiecas gan uz zēniem, gan meitenēm.
5. Tu nevari padarīt laimīgu citu cilvēku – ne mani, ne tēti, ne māsu. Nevienu. Un tas nav tavs pienākums. Mēs visi to zinām, un es ceru, ka tu vienmēr to atcerēsies.
Tu esi atbildīgs par sevi un savu attieksmi pret citiem, kas, protams, var ietekmēt viņu noskaņojumu. Taču nevienam neļauj likt tev justies atbildīgam par viņa laimi. Mani laimīgu darīs apziņa, ka tev veicas, ka tu pārvari grūtības, jūti entuziasmu, priecājies par dzīvi un dzīvo apzināti.
6. Pievērs uzmanību savai dzīvei. Katrā parastas dienas brīdī tu vari pamanīt tik daudzas detaļas. Nesen, pirms gulētiešanas, tu teici: “Mēs ienīstam to, ko gribam atgriezt.” Es jautāju, ko tu ar to domāji un tu atbildēji: “Bērnudārzā mums bija klusā stunda, un man tas nepatika, bet tagad man nebūtu iebildumu pret tādu atpūtas brīdi skolā.” Pēc dažām sekundēm tu piebildi: “Nu, vismaz es tam pievērsu uzmanību. Es domāju, ka tas ir labi.”
Tas patiešām ir labi. Es vēl neesmu iemācījies apturēt laiku, bet es zinu, ka, pievēršot īpašu uzmanību visam, kas notiek, pat ikdienas dzīvē, kā balvu saņemam bagātīgas atmiņas un dienas, kuras saucam par tādām, kurās dzīvots pa īstam.
7. Atrodi kaut ko, kas tevi ļoti aizrauj. Nav svarīgi, kas tas būs, bet es nevēlos dzirdēt no tevis vārdus “Man ir garlaicīgi”. Nekad. Apkārt ir tik daudz interesantu lietu, ko izpētīt, iepazīt un pieredzēt.
Es atbalstīšu jebkuru no taviem hobijiem, lai tas būtu hokejs, programmēšana, vai vijoles spēle – vai pat visus uzreiz!
Bet tev jāatrod kaut kas, ar ko patiesi aizrauties.
8. Nav nekā sliktāka par izlutināšanu/nepateicību. Esmu stingra māte, lai gan man ir grūti sodīt vai bārt. Bet, ja pamanīšu mazākās izlutināšanas vai nepateicības izpausmes, es uzreiz reaģēšu (un bez nožēlas). Tev tādas gadās reti.
Lūdzu, vienmēr atceries, kā mums paveicies. Dzīvot, kā mēs dzīvojam katru dienu, ir liela privilēģija. Nelieli svētdienas pārsteigumi, brīvprātīgais darbs, palīdzība bezpajumtniekiem, – es centos parādīt, kāda liela veiksme – dzīvot kā mūsu ģimene. Tā ir labākā vakcīna pret izlutināšanu un nepateicību.
9. Pat ja tu nesāksi kaut ko darīt, vari rīkoties nepareizi. Es vienmēr atceros kādu Mārtina Lutera Kinga izteikumu: “Mūsu draugu klusēšana ievaino daudz vairāk nekā mūsu ienaidnieku vārdi.” Bandas vadonis vai musinātājs ir vainīgi, taču vainīgi ir arī tie, kas viņiem sekoja. Nebaidies iebilst populāriem bērniem, kad viņi dara kaut ko sliktu. Līdz šim tas nav noticis, bet es zinu, ka kādreiz tā notiks.
10. Es tevi mīlu, neskatoties ne uz ko. Kļūdas ir daļa no dzīves. Es tevi mīlēšu pat tad, ja tu kļūdīsies. Lai kaut ko iemācītos, jāatvadās no pagātnes un jāsāk no jauna. Es to parādīju ar savu piemēru, varbūt pat pārāk acīmredzamu: tevi audzina māte, kura nebaidās parādīt savas vājās puses, nebaidās piedzīvot neveiksmi, atvainoties un sākt no jauna.
