Desmit Itālijas pilsētām draud bankrots 0
Itālijas finanšu perspektīva šonedēļ iezīmējās vēl drūmākās krāsās, jo valsts desmit pilsētas paziņoja, ka atrodas uz bankrota sliekšņa. To vidū arī Milāna, Turīna, Neapole, Sicīlija. Samilzušo finanšu nedienu dēļ daudzās pašvaldībās, domājams, septembrī darbu nesāks vairākas skolas, ziņo Itālijas laikraksts “La Stampa”.
Itālieši prāto par liru
“Situācija kļūst sliktāka ar katru dienu,” spiests atzīt Itālijas pašvaldību savienības prezidents Graciano del Rio. Lielākajās ekonomiskajās problēmās nokļuvušas Itālijas dienvidu pilsētas, kur īpaši izplatīta ir korupcija un Eiropas Savienības fondu naudas šķērdēšana un kur gadiem ilgi saimniekojuši vietējie mafijas klani. Tiesa, melnajā sarak-stā atrodas arī vairāku Itālijas ziemeļu pilsētu vārdi – par bankrotu paziņojusi valsts ziemeļos esošā Aleksandrija, informē britu laikraksts “The Daily Telegraph”.
“Itālijas pašvaldības atrodas nopietnā situācijā,” atzinusi valsts iekšlietu ministre Annamarija Kanceljeri, vienlaikus gan noraidot iepriekš premjerministra Mario Monti paziņojumus par tuvojošos Sicīlijas bankrotu.
Ar drūmajiem paziņojumiem par pilsētu finansēm Itālijas amatpersonas nāca klajā nedēļas sākumā. Sociālajās interneta vietnēs tie nodēvēti par “melnās pirmdienas vēstīm”. Cilvēki sūdzas par lielo bezdarbu, taupības pasākumu piespiesto jostu savilkšanu un neziņu par priekšdienām.
Itālijas laikraksts “La Stampa” publikācijā “Panika internetā” atsaucas uz vairākiem itāliešu ierakstiem sociālajās interneta vietnēs “Facebook” un “Twitter”, kur cilvēki pat runā par atteikšanos no eiro un atgriešanos pie liras.
“Izbeidzam šo skumjo agoniju. Atgriežamies pie liras,” raksta kāds itālietis, sūkstoties par eirozonas krīzi. “2000. gadā mums bija lira. Mēs ražojām vairāk, eksportējām vairāk, un mūsu bērni dzīvoja labāk. Tie bija monetārās suverenitātes rezultāti,” mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta Milānas iedzīvotājs Kristiano.
Nespēj samaksāt rēķinus
Daudzām pašvaldībām problēmas radušās, Monti aktīvi meklējot veidus, kā samazināt divu triljonu eiro lielo valsts parādu. Lai to paveiktu, viņš plāno jau šogad par 500 miljoniem eiro samazināt finansējumu pašvaldībām. Nākamgad šī summa plānota jau viena miljarda eiro apmērā, bet trīs gadu laikā pašvaldību pakalpojumiem no kopējās valsts kases piešķiramo saskaņā ar Monti plānu iecerēts samazināt pat par 26 miljardiem eiro.
“Plānotie 500 miljonu samazinājumi pašvaldības ietekmēs ārkārtīgi smagi. Šī nauda veido būtisku daļu pašvaldību budžetu, un tās dzēšana radīs aizvien jaunas problēmas,” laikrakstam “La Stampa” pauda del Rio, vienlaikus piebilstot, ka piekristu jostu savilkšanai, taču ne tik pēkšņai un drastiskai.
“Esam atvērti dialogam ar valdību, taču lietas jākārto gudri,” uzsvēra Itālijas pašvaldību savienības prezidents.
Pirmie nopietnie brīdinājuma signāli par samilzušajām pašvaldību finanšu problēmām parādījās pagājušajā nedēļā, kad Monti paziņoja par iespējamu Sicīlijas bankrotu. “Sicīlija ir Itālijas Grieķija,” sarunā ar Austrijas finanšu izdevumu “Wirtschaftsblatt” stāstīja apgabala galvaspilsētas Palermo mērs Leluka Orlando. “Līdz šim esam spējuši noturēties virs ūdens, jo esam Itālijas teritorija. Taču daudzi uzņēmumi bankrotē, ģimenes ar zemiem ienākumiem vairs nespēj samaksāt elektrības rēķinus.” Sicīlijas parāds sasniedzis piecu miljardu eiro atzīmi, bet Palermo budžeta iztrūkums ir 500 miljoni eiro, norāda austriešu izdevums. Orlando paudis cerību, ka pēc rudenī gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām notiks kādas pārmaiņas. “Tām vajadzētu iezīmēt beigas politikai, kas noveda Sicīliju līdz šādai situācijai,” prāto Palermo mērs, pašreizējo Itālijas politisko sistēmu nodēvējot par korumpētu un izšķērdīgu. Viņš pat izteicies, ka lielās naudas problēmas varētu novest pie nopietnākiem pārbaudījumiem, pat plašākiem konfliktiem starp cilvēkiem. “Izmisums, kas pārņēmis daudzas ģimenes, kopā ar apgabalu žņaudzošo organizēto noziedzību Sicīlijā varētu izraisīt pilsoņu karu,” skarbs savos brīdinājumos ir Orlando.
