Publicitātes foto

Desmit gados riska zonā nonāks 54% darbavietu. Kuras darba vietas izzudīs visstraujāk? 1

Tuvākajos 10 gados Eiropā riska zonā nonāks 54% darbavietu – apdraudētāko profesiju vidū ir biroju darbinieki, pārdevēji, celtniecībā un ražošanā strādājošie, arī finanšu un nodokļu pakalpojumu sniedzēji.

Reklāma
Reklāma
Nosaukti trīs cilvēka dzīvībai visbīstamākie pārtikas produkti 11
Veselam
Pat neliela deva var izraisīt problēmas: ārsti brīdina par populāra bezrecepšu medikamenta iespējamiem bīstamajiem blakusefektiem
Kokteilis
Šīs lietas bieži tiek dāvinātas dzimšanas dienā – tas ir stingri aizliegts
Lasīt citas ziņas
Visstraujāk izzudīs tās darba vietas, kas prasa vidēja līmeņa prasmes un zināšanas, atstājot vien mazkvalificētus darbus vai tādus, kas prasa augsta līmeņa izglītību un prasmes.

Mainīsies arī uzņēmumu tipi, un princips uzvarētājs paņem visu kļūs aizvien izplatītāks. Starptautiskajos un nacionālajos tirgos pieaugs lielo tīkla uzņēmumu un koncernu ietekme.

CITI ŠOBRĪD LASA

Cilvēki jau šobrīd strādā aizvien attālinātāk, veidojas dažādas dalītas ekonomiskās darbības formas un nākotnē šī tendence tikai pieaugs.

Daļa darbu nonāks t.s. pelēkajā zonā, kurā netiek ievēroti līdzšinējie standarti un atbilstība darba aizsardzības un nodokļu politikas praksei, rezultātā radot negatīvu ietekmi uz nodarbināto aizsardzību un valsts sociālo un nodokļu sistēmu.

Īpaši apdraudēta būs sabiedrības daļa ar zemiem ienākumiem un seniori, kas vienkārši netiks līdzi digitalizācijai, secināts biznesa augstskolas “Turība” XX Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Cilvēkfaktors digitalizācijas laikmetā”.

“Izmaiņas būs vērojamas arī darba raksturā, jo izplatīsies princips, ka darbinieks ir sasniedzams jebkurā vietā un laikā. Tā ietekmē izzudīs robežas starp darbu, atpūtu un privāto dzīvi. Tas, savukārt, biežāk izraisīs stresu un izdegšanu darbā. Jaunais darba raksturs vājinās gan spēju strādāt komandā, gan mazinās kolektīvo apziņu. Būtiski palielināsies arī plaisa starp darba tirgū pieprasītajām prasmēm un tām prasmēm, kuras nodrošina izglītības iestādes,” norāda profesore Maija Rozīte.

Konferences ietvaros notika diskusija par vai pret digitalizāciju, kurā tika skatīti dažādi tās aspekti – ietekme uz uzņēmējdarbību, darba tirgu, augstskolu piedāvātajām zināšanām, nodokļu politiku, cilvēku savstarpējām attiecībām, darba un privātās dzīves saplūšanu, kā arī būtiskas sabiedrības daļas atstumšanu – to, kuri nespēj tikt līdzi digitalizācijas tempiem.

Konferencē tika diskutēts arī par tādu fenomenu kā infoaptaukošanās.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.