Desmit gados mediķu alga kāpšot līdz 1680 latiem 0
Ārstu darba samaksa 2022. gadā sasniegšot aptuveni 1680 latu mēnesī, to vakar paziņoja veselības ministre Ingrīda Circene Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu komisijas kopsēdē. Mediķu alga tikšot palielināta pakāpeniski, kamēr pēc desmit gadiem sasniegšot iepriekšminēto skaitli.
Prognozētā 1680 latu alga tikšot rēķināta, piemērojot koeficientu 2,5 vidējai plānotajai darba samaksai tautsaimniecībā iepriekšējā gadā. Bet nākamgad mediķi var necerēt uz jūtamu algas pielikumu, tas būšot vien par 5% lielāks, pastāstīja I. Circene. Taču priekšā esot cerība – 2022. gads. Vai ārstus tā apmierina?
Piemēram, Juris Vidiņš, kurš strādā par iekšķīgo slimību speciālistu Viļānos, uzskata, ka 1680 latu nav maz, raugoties no šodienas skatpunkta, bet pēc desmit gadiem, visticamāk, tā nebūs nekāda lielā alga. J. Vidiņš secināja, ka 2013. gadā ārstu vidējai algai vajadzētu būt vairāk nekā 1000 latiem, tāpat kā patlaban ģimenes ārstiem. Viņš saņemot 800 latu pēc nodokļu nomaksas par pusotras slodzes darbu un nesūrojas, ka mediķa darbs ir slikti atalgots. Bet ne jau visiem kolēģiem viņa vecumā klājas tik labi.
Dakteris Semjons Štrihs, neatliekamās palīdzības dienesta Rīgas reģiona vadītājs, ar nelielu ironiju atzina, ka tā ir zīlēšana, jo nav taču zināms, kas notiks, Latvijai pārejot uz eiro, un cik vērtīga tad būs ministres nosauktā naudas summa.
“Es būtu priecīgs par jebkuru naudas pielikumu, jo mūsu algas nav palielinātas jau vairākus gadus. Speciālisti joprojām dodas strādāt uz Īriju, Angliju un Vāciju, jo uzskata, ka 450 līdz 500 latu uz rokas par tik smagu darbu, kāds ir neatliekamās palīdzības dienestā, ir pārāk pieticīga alga,” vērtēja dakteris Štrihs.
Kaut gan valdības rīcības plānā ir ierakstīts, ka finansējums medicīnai ir pakāpeniski jāpalielina par 0,25%, līdz 2014. gadā tas sasniedz 4,5% no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 1083 miljonus latu, tomēr solītais makā nekrīt. Koncepcijas projektā par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, ko ministre vakar prezentēja deputātiem, rakstīts, ka Valda Dombrovska valdības rīcības plānā norādīto mērķi plānots sasniegt tikai 2020. gadā.
Neizpratni par solītā nepildīšanu pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, vaicādams, vai tad valdības dokuments vairs nav spēkā? “Vienotības” deputāts Andris Buiķis mierināja Krīgeru, ka, lūk, arī zinātnieki jau vairākus gadus gaidot lielāku finansējumu un nevarot sagaidīt, jo tas taču atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī, un kā gan Krīgers to nesaprotot! Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris aizrādīja, ka valstij nauda ir un to apliecina kaut vai tāds fakts, ka no valsts naudas maka trijos gados paredzēts tērēt apmēram miljardu latu Eiropas Savienības projektu līdzfinansējumam, taču neviens nav pacenties paanalizēt, cik efektīvi valstij ir šie projekti. Latvijas budžeta iespējas atļaujot palielināt finansējumu medicīnai, diemžēl tas nenotiekot. Šogad faktiskais veselības aprūpes budžets ir 505 miljoni latu, taču nākamgad tam ir plānots vairs tikai 471 miljons latu jeb par 34 miljoniem latu mazāk, deputātiem pastāstīja Keris. Samazinājumu budžetā redz arī Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas pārstāvji, kas piedalījās Saeimas sēdē, bet ministre Circene uzskata, ka tās esot spēles ar skaitļiem.
Viņas skaitļi ir citādi – nākamgad, salīdzinot ar šā gada sākumu, medicīnas naudas maks kļūšot par 3,1% biezāks. Lielākais palielinājums būšot ambulatorajai un stacionārajai veselības aprūpei – salīdzinot ar šo gadu, 2013. gadā tas augšot par pieciem procentiem.
Vienīgi deputāts Romualds Ražuks (Reformu partija) neslēpa pārsteigumu par to, ka ministres Circenes koncepcija rāda, ka medicīnā viss iet uz augšu, taču reālie skaitļi – ka veselības aprūpe krīt uz leju.
