Desmit ES lēmumi, kas jau ietekmē ikdienu 2
Lai gan atmiņā paliekošākais Eiropas Savienības aizvadītā gada notikums, visticamāk, ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās piedalījās 200 miljoni balsstiesīgo jeb 50,66% eiropiešu – vairāk nekā iepriekš –, arī Eiropas valdības – Urzulas fon der Leienas Eiropas Komisijas apstiprināšana notika politiski skaļi. Taču kā izvēles šajās vēlēšanās, piemēram, jaunuzņemtais “Zaļais kurss”, mūsu ikdienu ietekmēs turpmākajos gados? Kādi lēmumi visvairāk ietekmēja mūsu dzīvi šeit un tagad?
“Tepat, Eiropā” izveidojis ES iniciatīvu TOP 10, kas visvairāk ietekmēs mūsu ikdienas dzīvi.
1. Aizliedz vienreizlietojamo plastmasu
Līdz 2021. gadam jāpārtrauc vienreizlietojamo galda piederumu, salmiņu, vates kociņu tirdzniecība, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas, tā nolemts martā. Līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu. Jaunie noteikumi stiprina principu “piesārņotājs maksā”. Saskaņā ar Eiropas Komisijas statistiku, plastmasa veido vairāk nekā 80% jūras piedrazojuma.
2. Aizsākas ES mēroga e-veselība
Šogad pirmie pacientu medicīniskie ieraksti pārceļoja no vienas valsts ārsta pie citas valsts ārsta. Ārsts Luksemburgā nu var digitāli iepazīties ar čehu pacienta slimības vēsturi. Somu pacients var iegādāties zāles lētākā Igaunijas aptiekā pēc Somijā izrakstītās e-receptes. Masveidā tikai no 2021. gada pēc vienā valstī izrakstītās e-receptes zāles varēs izņemt kādā no 22 citām dalībvalstīm. Taču tikai tajās, kuras pievienojušās e-veselības digitāla servisa infrastruktūrai (eHDSI). Igaunija un Lietuva tai pievienojusies, bet Latvija vēl ne.
3. Drošāki interneta pirkumi
Pateicoties jaunajiem noteikumiem, kuri sāka darboties pērn un daļa – septembrī, drošāk iepirkties internetā un norēķināties visur var arī ar mobiliem maksājumiem. Maksājumu apkalpošanas direktīva (PSD2) ievieš stingras drošības prasības elektroniskajiem maksājumiem un patērētāju finanšu datu aizsardzībai, lai nodrošinātu, ka visi tirgus dalībnieki ievēro viņu privātumu. PSD2 attiecas arī uz jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, “FinTech” uzņēmumiem. PSD2 aizliedz iekasēt papildmaksu par maksājumiem ar kredītkartēm vai debetkartēm gan veikalos, gan tiešsaistē. Noteikts, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākums ir 15 darba dienu laikā rakstiski atbildēt uz jebkuru sūdzību.
4. Vēl lētākas sarunas
No 15. maija uz visiem pārrobežu zvaniem un SMS Eiropas Savienībā attiecas jauna maksimālā cena. Patērētāji, zvanot no savas valsts uz citu ES valsti, maksās ne vairāk kā 19 centus minūtē (+ PVN) un 6 centus par SMS īsziņu (+ PVN). Kā zināms, viesabonēšanas tarifi tika atcelti 2017. gada jūnijā, bet atsevišķu sakaru pakalpojumu cenas tika samazinātas pakāpeniski. Tā kā noteikts princips – viesabonēšana kā mājās, tad dārgā tarifu gala samazinājums ietekmē tikai tos. “Eirobarometra” aptauja liecina, ka mēneša laikā četri no desmit respondentiem (42%) sazinās ar kādu citā ES valstī. 26% respondentu norādīja, ka viņi izmanto fiksēto līniju, mobilo tālruni vai SMS, lai sasniegtu kādu personu citā ES valstī.
5. Nevajag izziņu
Visā Eiropas Savienībā sāka piemērot jaunus ES noteikumus iedzīvotājiem, kuri pārceļas uz citu ES valsti vai tur dzīvo, un kuriem ir jāiegūst zīmogs savu publisko dokumentu (piemēram, dzimšanas, laulību vai miršanas apliecība) īstuma apliecināšanai. Saskaņā ar jauno regulu šis zīmogs un ar to saistītās birokrātiskās procedūras vairs nebūs vajadzīgas, iesniedzot ES valsts iestādēm publiskus dokumentus, kas izdoti citā ES valstī. Iedzīvotājiem daudzos gadījumos vairs nav jānodrošina sava dokumenta notāra apliecināts tulkojums.
Tas attiecas uz aptuveni 17 miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo citā ES valstī, turklāt katru dienu robežu šķērso aptuveni divi miljoni iedzīvotāju, kas strādā vai studē vienā valstī, bet dzīvo citā. PMLP dati liecina, ka Lielbritānijā ir lielākā oficiālā Latvijas valstspiederīgo kopiena – 74 tūkstoši, Īrijā vismaz 20 tūkstoši, bet Vācijā – apmēram tikpat, Zviedrijā vairāk nekā 4000.
6. Latvijas TV ārzemēs
Pateicoties tiešsaistes satura pārrobežu pārnesamībai, Latvijas iedzīvotāji var skatīties abonētās filmas, klausīties mūziku, lejupielādēt e-grāmatas, arī apmeklējot citu ES dalībvalsti vai tajā uzturoties ilgāku laiku. Piemēram, Latvijas pilsoņiem ir iespēja skatīties LTV internetā visā ES un nesaņemt paziņojumu: “Atvainojiet, šī tiešraide satur materiālu, kuru LTV nav tiesību izplatīt valstī, kurā jūs atrodaties.”
7. Vieglāk dalīt pāru īpašumu
No 29. janvāra piemēro noteikumus, kas precizē īpašuma tiesības starptautiskiem pāriem, kas ir vai nu precējušies, vai ir reģistrēti partnerībā. Tas palīdz starptautiskiem pāriem pārvaldīt savu īpašumu katru dienu vai sadalīt to nāves vai laulības šķiršanas gadījumā, pārtrauc paralēlas un, iespējams, konfliktējošas tiesvedības dažādās ES valstīs, piemēram, par bankas kontiem. Tā kā visām 27 ES valstīm nebija iespējams vienoties par jaunajiem noteikumiem, 18 no tām nolēma sadarboties un tos pieņemt. Šīs ES valstis ir Beļģija, Bulgārija, Čehija, Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Slovēnija, Somija un Zviedrija. Latvija vēl nav pievienojusies.
8. Siltina mājas
Noslēgumam tuvojas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programma, tā ir guvusi lielu atsaucību no iedzīvotājiem visā Latvijā. Kopš programmas sākuma 2016. gada martā jau ir iesniegti 662 projekta pieteikumi par provizorisko summu 155,2 miljoni eiro, kas ir 95% no kopējā grantos piešķiramā ajoma. Šobrīd ir vērojama paaugstināta iedzīvotāju interese atjaunot un siltināt savus mājokļus, jo ik nedēļu tiek saņemti vidēji desmit pieteikumi. Programmu īsteno Attīstības finanšu institūcija “ALTUM” ar ERAF finansējumu. Līdz šim visaktīvāk programmā projektus mājokļu atjaunošanai ir iesnieguši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (288 projekti), kam seko daudzdzīvokļu namu iemītnieki Kurzemē (163), Vidzemē (96), Zemgalē (91) un Latgalē (24).
9. Līdzsvaro darbu ar ģimeni
Direktīva, par kuru aprīlī panākta vienošanās ar ES valstu ministriem, nosaka visās ES dalībvalstīs īstenojamas minimālās prasības darba līdzsvarošanai ar ģimenes interesēm. Ar to noteiktas tiesības uz vismaz desmit darbdienu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu ap dzimšanas laiku tēvam vai otram no vecākiem. Apmaksai jābūt vismaz tādai, kāda tiek piešķirta slimības atvaļinājuma gadījumā.
Otram no vecākiem pienākas divu mēnešu bērna kopšanas atvaļinājums. Dalībvalstīm jānosaka pietiekama atvaļinājuma nauda vai pabalsts attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājuma minimālo nenododamo laikposmu. Šo iespēju būtu jāvar izmantot arī tam no vecākiem, kura ienākumi ir augstāki (bieži tas ir vīrietis). ES dalībvalstīm jānodrošina ikgadējs piecu dienu aprūpētāja atvaļinājums darba ņēmējiem, kas aprūpē piederīgos, kuriem ir nepieciešama aprūpe vai atbalsts smagu veselības problēmu dēļ. Strādājošiem vecākiem un aprūpētājiem būs iespējams lūgt attālinātu darbu vai elastīgu darba laiku. Šī direktīva ir stājusies spēkā, bet dalībvalstīm ir trīs gadi laika, lai to iestrādātu nacionālajos likumos.
10. Atcels vasaras laiku
Kaut gan Eiropas Komisija centās atcelt sezonālo pulksteņu grozīšanu jau šogad, beigās tomēr vienojās, ka tā jāpārtrauc 2021. gadā. Marta pēdējā svētdienā pēc nedaudz vairāk kā gada dalībvalstīm pašām jāizvēlas: palikt ziemas laikā vai pāriet uz vasaras laiku un tad palikt tajā. Latvijas valdība pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma iestājas par pastāvīgu vasaras laiku. Tomēr šī pozīcija nav galīga, jo Baltijas valstu premjeri vienojās par kopīgu laika zonu, savukārt Igaunija vēlējās būt vienā laika zonā ar Somiju. Savukārt Somijas valdība izteikusies par palikšanu ziemas laikā. Par savu izvēli dalībvalstīm būtu jāpaziņo Eiropas Komisijai līdz 2020. gada aprīlim.
UZZIŅA
Likumdošanas process Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri) kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā u.c.).
Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumu ierosinātājs, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esošie, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
ES likumi pēc tam ir pamats daudziem ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti ES lēmumos.
EP ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija. To veido 751 deputāts no 28 ES dalībvalstīm, astoņi no tiem – no Latvijas. Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES darbu EP turpinās 705 deputāti.
Avots: Eiropas Parlaments
