Kurš iebāza Bellu alkšņa stumbrā? 0
Dzīve: Heglijā, Anglijā, jau vairākas paaudzes biedē bērnus ar kādu šausmu stāstu. Tā darbība norisinās 1943. gada 18. aprīlī, kad četri zēni ielavās privātā mežā, lai pamedītu. Tur viņi kādā koka stumbrā atrod paslēptu cilvēka skeletu. Pārvarējuši bailes no pārkāpuma atklāšanas, puikas izsauc policiju, bet izmeklēšanas gaitā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Kokā atrasto sievieti sabiedrībā iesauca par Beladonnu jeb Bellu. Viņas ķermenis bija neskarts, izņemot vienu roku, kas bija aprakta tuvumā.
Policija pieņēma, ka sieviete nogalināta aptuveni pusotru gadu agrāk, 1941. gada oktobrī, un iespiesta koka dobumā, pirms iestājies līķa stingums. Mutē iebāztais vīkšķis liecināja, ka sieviete nosmakusi, iespējams, pati savas kleitas audumā. Apkārt plosījās Otrais pasaules karš, un nevienam nebija daudz laika, ko veltīt meitenes slepkavības izmeklēšanai. Bet Bella, lai gan mirusi, netika aizmirsta. 1944. gadā uz kādas mājas sienas Birmingemā parādījās uzraksts “Kurš iebāza Bellu elkšņa stumbrā Heglijvudā?” Joprojām parādās dažādi šīs frāzes varianti. Skeleta pašreizējā atrašanās vieta nav zināma.
Kino: bēdīgais un dīvainais stāsts iedvesmojis vairākus dziesmu autorus un grafiti māksliniekus. Nāvē vainotas gan burvestības, gan vācu spiegi un mežonīgi amerikāņu kareivji. Vai viņa bija raganu rituālu upuris? Vai, kā 1943. gadā rakstīja kāda avīze, viņa bija vācu spiedze? Iespējams, to neviens nekad neuzzinās, jo pagājis daudz laika, un nav zināma pat kaulu atrašanās vieta. Bet grafiti ir interesanta nianse, it kā kāds joprojām aicinātu pēc taisnas tiesas par nogalinātu draudzeni vai māsu. Var iztēloties Bellu kā slepenas grupas dalībnieci, kuras locekļi paši viņu beidzot arī nogalina. Paralēli varētu risināt mūsdienu slepenā dienesta darbinieces stāstu, kura atklāj noslēpumu, varbūt to, ka Bella bijusi dubultaģente.
