Nāve uz Djatlova pārejas 0
Dzīve: Urālu kalnos Krievijā ir pāreja, kur blakus esošo kalnu ārkārtīgi skarbo apstākļu dēļ dēvē par Nāves kalnu. Kāpēc gan doties slēpošanas pārgājienā uz tādu vietu, laikam skaidrs bija tikai brašajiem padomju tūristiem pašiem, bet 1959. gada februārī deviņi jaunieši devās ceļā, lai nekad neatgrieztos. Glābēji atrada vien saplosītu telti un visas grupas dalībnieku mantas, tostarp apavus, kas palikuši nometnes vietā par spīti milzu aukstumam. Sekojot baso kāju sniegā atstātajām pēdām uz mežu, glābēji drīz atrada piecus līķus, dažus tikai apakšveļā. Pārējos atklāja pēc dažiem mēnešiem, kad bija nokusies tos pārklājušais sniegs. Pēdējie četri bija siltāk ģērbušies, savukārt atšķirībā no pirmajiem atrastajiem upuriem, kuri, visticamāk, bija nosaluši, viņiem bija vērojamas šausmīgas traumas – galvaskausa lūzumi, ielauzti krūšukurvji, izrauta mēle. Izmeklētāji liecināja, ka šādas traumas var gūt, lielā ātrumā ciešot auto avārijā, un tas, protams, devis pamatu daudzu fantastisku teoriju dzimšanai. Vienu no tām var vērot “History Channel” raidījumā.
Kino: samērā nesen uzņemts mazbudžeta trilleris cenšas iztēloties Djatlova pārejas traģēdiju, nosūtot piecus kino veidotājus iziet nāvei nolemtās slēpotāju grupas maršrutu. Kino blogeri savukārt sapņo par briesmoņu filmas versiju, kurā šausmīgs Kaut kas iznirtu no Nāves kalna, tā pārbiedējot jauniešus, ka viņi steigā atstātu teltis bez pienācīga apģērba un apaviem. Iespējams, filmas centrālais tēls varētu būt sniega cilvēks vai šausmonīgs trollis. Vai, ņemot vērā, ka traģēdija notika piecdesmitajos gados, tas varētu būt kāds zinātnieku eksperimentu rezultāts, kuru valdība būtu mēģinājusi noslēpt.