Sāras Vinčesteras spoku nams 0
Dzīve: nelaiķes Sāras Vinčesteras nams ir viena no dīvanākajām celtnēm Savienotajās Valstīs. Ieroču ražošanas magnāta Viljama Vinčestera atraitne Sāra ticēja, ka to cilvēku spoki, kurus nogalinājušas viņas vīra gatavotās šautenes, ieradīsies, lai atriebtos. Viņa nespēja izdomāt citu glābiņu, kā uzbūvēt ZIemeļkarolīnā dīvainu savrupmāju. Patiesībā celtniecības darbi bez apstājas turpinājās 36 gadus. Sāra bija pārliecināta, ka nebeidzamās pārmaiņas atbaidīs garus, un tie nespēs viņai kaitēt. Bet pati celtne labākajā gadījumā ir ārkārtīgi ekscentriska, sliktākajā – slimas psihes atspoguļojums. Logi veras iekšup uz citām mājas daļām, nevis uz ārpusi. Durvis veras nekurienē, kāpnes nekur neved. Lai to visu radītu, Sāra iztērējusi aptuveni 75 miljonus ASV dolārus mūsdienu naudā.
Jau kopš 1923. gada māju iecienījuši tūristi – tie sāka straumēm vien plūst uz Vinčesteras namu tikai piecus mēnešus pēc viņas nāves no sirdslēkmes 83 gadu vecumā.
Kino: par māju jau uzņemta filma, bet tās budžets bija nožēlojami niecīgs un panākumi – nekādi. Pats stāsts ir pietiekami iespaidīgs, lai iztēlotos gotisku scenogrāfiju un vērienīgas ainas. Tas varētu sākties pēc Sāras mazās meitas nāves 1866. gadā, kurai sekoja vīra nāve 1881. gadā. Pēc tam var iztēloties, kā Sāra palika viena un pamazām juka prātā.
Iespējams, tas būtu psiholoģisks trilleris, kurā skatītāji tiktu turēti neziņā: vai tiešām mājā spokojas, vai arī tie ir Sāras slimīgās iztēles murgi. Tonalitātes ziņā filma atgādinātu slaveno “Citi”. Filma beigtos ar Sāras nāvi, mājas celtniecība apstātos. Un pēdējos kadros būtu redzams, kā viņas spoks klīst pa ērmīgā nama zālēm, meklējot zudušo vīru un meitu.
