Pīpētājiem risks lielāks 9
Zinātnieki pagaidām nav novērtējuši gan to, vai audzēju attīstību ietekmē arī putnu gaļa un zivis, gan arī nav salīdzinājuši veģetārā uztura lietotājus un gaļēdāju veselības riskus. To esot grūti izdarīt, jo abas grupas var atšķirties citādā veidā, ne tikai ar gaļas patēriņu vien. Līdz galam nav arī izpētīts, vai gaļas cepšana palielina audzēju risku. Augstas temperatūras ietekmē izdalās karcinogēnas vielas (policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži un heterocikliskie aromātiskie amīni). “Tomēr Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai nav pietiekami daudz datu, lai izdarītu secinājumus par to, ka veids, kā gaļa tiek pagatavota, rada risku saslimt ar vēzi,” secinājuši pētījuma autori.
Globālajā slimību izcelšanās projektā ir secināts, ka augsts sarkanās gaļas patēriņš varētu būt cēlonis aptuveni 50 000 cilvēku mirstībai no vēža visā pasaulē gada laikā. Ja salīdzina, ka no smēķēšanas gadā nomirst apmēram miljons cilvēku, no pārmērīgas alkohola lietošanas – ap 600 000, bet no gaisa piesārņojuma – apmēram 200 000 cilvēku, tad mirstību no pārmērīgas gaļas ēšanas nevar uzskatīt par milzīgu problēmu. Tiesa, katra cilvēka dzīvībai ir vērtība, tāpēc to nedrīkst neņemt vērā.
Svarīgs ir apēstais daudzums
Inese Siksna, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” risku novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vecākā eksperte: “Esam secinājuši, ka Latvijā gaļas patēriņš ir diezgan zems – cilvēki šos produktus ēd reizi pa reizei, un nekāds kaitējums no tā nerodas. Gaļas patēriņa dati uzrāda, ka tiem cilvēkiem, kas vairāk ēd pārstrādātus gaļas produktus, ir arī citi slikti ieradumi. Piemēram, pēc mūsu novērtējuma atklājās, ka kūpināto gaļu lielākoties ēd vīrieši pusmūžā no 36 līdz 50 gadiem. Viņi smēķē un lieto alkoholu. Ja šo visu saliek kopā, tad pastāv liels risks saslimt ar vēzi. Lai no tā izvairītos, pietiekamā daudzumā būtu jāēd augļi un dārzeņi.
Tikpat kā neiespējami ir pateikt, ka viens atsevišķs pārtikas produkts izraisa audzēju. Kūpinātajā gaļā ir kancerogēnie savienojumi, un faktiski šī veida gaļu var uzskatīt par konservu, jo tā ir gaļa, kas nebojājas un ko var uzglabāt noteiktu laiku. Ja cilvēks šo konservēto pārtiku ēd katru dienu, tad, nenoliedzami, tā ietekmēs veselību. Savukārt, ja šos produktus izvēlas reizi pa reizei un lieto kopā ar dārzeņiem, tad tie nekaitēs.
Diemžēl desas salīdzinoši daudz ēd ne tikai tie pieaugušie, kuriem ēšanas paradumi nav tie labākie, bet arī bērni. Jāņem vērā, ka desas nav kaitīgas pēc būtības, svarīgs ir apēstais daudzums. Ja pārtiekam tikai no desām, balto miltu izstrādājumiem un saldinātajiem dzērieniem utt., tad tā buķete ir grandioza.
Cilvēkiem, kas smēķē, rekomendē vairāk lietot C vitamīnu vai šo vitamīnu saturošus produktus. Ja ir kāds slikts ieradums, tad iespējams rīkoties tā, lai samazinātu šī ieraduma ietekmi uz veselību. Piemēram, smēķētājiem iesaka vairāk lietot C vitamīnu vai šī vitamīna saturošus produktus.”
I. Siksna uzskata, ka pašmāju gaļas kvalitāte ir pietiekami laba. Ņemot vērā pēdējā laika dažādas aktivitātes par un ap uzturu, Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši daudz uzmanīgāki, atzina eksperte.
Arī Slimību kontroles un profilakses centra veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume uzskata, ka gaļu nevajadzētu izslēgt no uztura, jo tā satur vērtīgas olbaltumvielas, bet šī produkta patēriņam ir jābūt samērīgam, nelielam, sabalansētam ar visu pārējo uzturu.
“Kardiologi iesaka samazināt desu, pastēšu un līdzīgu produktu patēriņu, lai ne tikai mazinātu vēža attīstības risku, bet arī nekaitētu sirds veselībai, jo gaļā ir gan sāls, gan arī piesātinātie tauki. Faktiski gaļai būtu jābūt kā piedevai, uz kuras balstīt savu uzturu. No rīta sviestmaize ar desu, pusdienās karbonāde, bet vakarā šašliks, tas ir par daudz,” secina departamenta direktore.
