Desa, kurā ir 80% no Latvijas ekonomikas. Ko sprieda Pierīgas vadītāju diskusijā 5
Uzņēmīgā vidē – Salaspils novada Jaunsauriešos – uzņēmumi “Koka konstrukcijas” un “Koka ziemas dārzi” pagalmā bija uzstādījuši pašbūvētās dārza lapenes, savukārt Salaspils Uzņēmēju biedrība – teltis forumam un cienastiem. Pierīgas biznesa forums “Krāt vai tērēt?” ceturtdien tur svaigā gaisā pulcēja ap 60 uzņēmēju, kā arī pašvaldību vadītājus no 15 novadiem, kas ap Rīgu.
Īstenībā uz foruma nosaukumā pieteikto jautājumu “Krāt vai tērēt?” centās atbildēt vien premjers Māris Kučinskis (ZZS) savā ievaduzrunā: “Neesmu krājējs. Nevari tērēt, ja nevari radīt. Nevari solīt visiem lielus kalnus, lielas algas mediķiem un skolotājiem. Lai varētu tērēt, ir jānopelna. Nākotnē mans lielākais uzdevums – panākt, lai vairāk varētu pelnīt. Laiks, kad pietika sazāģēt dēļus, ir beidzies. Jādomā par pievienoto vērtību.”
Pierīga aug straujāk par Rīgu
“Pierīga jau ilgāku laiku ir ekonomiski veiksmīgākā Latvijas daļa – aizņemto darbavietu skaits kopš krīzes zemākā punkta ir audzis vairāk nekā par 40%, bet oficiāli izmaksāto algu summa ir vairāk nekā divkāršojusies,” reģiona atšķirības iezīmēja bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. “Šis reģions gūst lielu labumu no pakalpojumu eksporta (IT, biznesa pakalpojumu, tūrisma) straujās attīstības Rīgā. Tāpat tas ir arī straujas rūpniecības attīstības zonā – Ādažos, Salaspilī, Mālpilī, Piņķos, Olainē un arī Jelgavā, kas ir daļa no aglomerācijas, bet statistikā pieder Zemgalei. Šo joslu ap galvaspilsētu uzņēmumi izvēlas tāpēc, ka te var piesaistīt speciālistus no Rīgas un darbiniekus, kas ierodas no pretējās puses – te var paņemt labāko no diviem atšķirīgiem darba tirgiem. Tāpat Pierīgā ir laba infrastruktūra un lētāka zeme nekā galvaspilsētā.”
Pierīgā no 2010. līdz 2016. gadam radīti apmēram 24 tūkstoši darbavietu, tiesa, Rīgā teju divreiz vairāk – 44,5 tūkstoši, taču algu straujāks lēciens pierāda, ka augstāku pievienoto vērtību un produktivitāti nodrošina tieši tie uzņēmumi, kas darbojas ārpus Rīgas.
Salaspils Uzņēmēju biedrības vadītājs Miks Balodis īsi pirms foruma sākuma “LA” bilda, ka uzņēmēji šādā retā formātā vēlējušies uzdot jautājumus premjerministram un finanšu ministrei: “Kā attīstīsies valsts? Kā virzīsies novadu reforma? Kur atrast darbaspēku? Kā “atraisīt rokas” pašvaldībām, lai tās piesaistītu privāto biznesu?”
Īss atreferējums par šiem četriem jautājumu blokiem.
Sviesta zeme, finanšu tīģeris vai viedvalsts?
“Vecmāmiņa stāstīja par sviesta zemi ulmaņlaikos. Tad pārdzīvojām laikus, kad bijām tuvāk nekā Šveice un cerējām kļūt par finanšu tīģeri. Juris Binde runā par Latviju kā par viedvalsti,” diskusiju ievadīja foruma vadītājs Andris Balodis, “Forceo” vadošais partneris. Kāda būs Latvija pēc 30 gadiem?
“Vai to sauc par viedvalsti vai kā citādi, bet skaidrs, ka digitālajā ekonomikā inovācijas un informācijas tehnoloģijas ir eksportspējīgas nozares,” atbildēja Māris Kučinskis.
“30% no profesijām nākotnē nebūs – ko šodien mācīt bērniem?” retoriski vaicāja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Un pati sniedza atbildi: “Jāizmanto radošums – mums ir tāds mākslas un mūzikas skolu, interešu izglītības tīkls, kāda citiem nav. To vajag spēt apvienot ar tehniskām zināšanām. Otrs, nodokļu maksāšana – digitālā pasaulē vieglāk izslīdēt no to maksāšanas. Piemēram, sociālā nodokļa. Manuprāt, sociālajam nodoklim jāpāriet uz grupu maksājumiem – par sevi un tuviem cilvēkiem. Arī mašīniekārtas jāapliek ar šo nodokli. Trešais, dzīves kvalitāte. Eiropa var konkurēt ar zaļu sakoptu vidi, labu infrastruktūru. Latvietis ir zemnieks, grib tuvāk dabai un tas ir jākultivē.”
Vienmērīga attīstība vai saspiešanās?
Nolēma izveidot 21 attīstības centru. “Luminor” prezentācijā redzams, ka attīstījusies vien Lielrīga ar iestiepienu ziemeļaustrumos līdz Valmierai un rietumu galā – līdz Saldum. Ar divām salām Eiropas virzienā – Ventspili un Liepāju. Pēteris Strautiņš to nodēvēja par tādu kā Latvijas attīstības desu: “Rīga un Pierīga dod 70% no IKP. Pierēķinot Saldu un Valmieru, veidojas desa, kas dod 80% no IKP.” Andris Balodis uzstādīja jautājumu: “Kā attīstīties valstij – policentriski vai monocentriski?”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Latvija ir maza. Rīga kā metropole ir jāattīsta, jo tās potenciāls ir neizmantots. Nepieciešama gudra saspiešanās. 119 pašvaldības ir pārāk dārgi un negudri.”
Uzņēmēji uzbruka valdībai: kāpēc ZZS nemazina pašvaldību skaitu? Dana Reizniece-Ozola atzina, ka valdībā ZZS iestājusies par to, ka pašvaldības nevajag apvienot ar spēku, bet tikai brīvprātīgi.
Uzņēmēji ieminējās, ka visu Latviju vajadzētu kā brīvo ekonomisko zonu. “Tāda jau ir,” attrauca Kučinskis. “Uzņēmumu ienākuma nodoklim noteikta 0% likme – guldiet attīstībā!”
Darbinieks no laukiem, emigrācijas vai NVS?
Investīcijas tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām piecu gadu laikā mazinājušās, bet ēkām – aug, secināja Pēteris Strautiņš. Viņš to skaidro ar kvalitatīvu biroja platību trūkumu pakalpojumu eksportam. Un vēl vajagot dzīvesvietas darbiniekiem. “Pierīgā bezdarbs ir tikai ap 4% un tālākas bezdarba samazināšanas iespējas izsmeltas. Demogrāfija liecina, ka uzņēmēji Rīgā un Pierīgā ņems darbiniekus no laukiem, kur kopš neatkarības atjaunošanas bērni dzimuši vairāk,” paredz “Luminor” ekonomists.
“Agri vai vēlu būsim spiesti domāt par cilvēkresursu piesaistīšanu,” atzina Māris Kučinskis. “Protams, vispirms ar lielākām algām mājās sauksim savus cilvēkus. Ražošana, kas balstās uz izglītību un augstām tehnoloģijām, ir sāpīgākais cipars, kas neaug. Taču nākamgad sāksim īres dzīvokļu atbalsta programmu pašvaldībām,” solīja premjers.
Jānis Endziņš norādīja, ka Valmierā īres namus ceļ, jo ir tirgus kļūda. “Ja valsts īres tirgū gatava dotēt celtniecību, to jātenderē, nevis jābūvē pašiem.”
“Mums nevajag mājas darbiniekiem, mājokļus uzņēmēji uzbūvēs paši,” no vietas sauca Uldis Štēbelis, Ādažu uzņēmēju biedrības vadītājs. “Mēs vedam strādniekus uz Ādažiem no Vidzemes. No valsts vajag naudu domei – skolai un četriem bērnudārziem!” Finanšu ministre solīja nākamajā budžetā iekļaut atbalstu uzņēmējiem par darbinieku transportēšanu. “Vēlreiz vajag pārdefinēt attīstības centrus. Nav problēmu vest cilvēkus kaut 60 km uz darbu,” iebilda Ādažu uzņēmēju priekšstāvis.
Sergejs Zinovatnijs aicināja premjeru papētīt, kā pirmās brīvvalsts laikā Teikas rajonā attīstījās īres nami – valsts aizdod naudu cilvēkiem ar nosacījumu, ka tās tiks dotas izīrēt. Māris Kučinskis tomēr nosliecās par labu pašreizējai jauno ģimeņu atbalsta programmai: “Jēdzīgāks ir “Altum” atbalsts ģimenēm tieši.”
“Lai sasniegtu nodarbinātības līmeni kā Zviedrijā (kur strādā ilgāk), Latvijā vajadzētu vēl 70 tūkstošus darbinieku klāt. Līdz Igaunijas nodarbinātības līmeņa sasniegšanai pietrūkst 30 līdz 40 tūkstoši,” norādīja “Luminor” ekonomists. “Pensionēšanās vecuma palielinājums ir neizbēgams – es rēķinos, ka pats pensijā iešu 70 gadu vecumā. Mani tas nebiedē – tad būs mazāk fiziska darba un liks jaunas locītavas krakšķošo vietā.”
“70 gadus vecs kiborgs varbūt visu izdarīs, bet situācija jārisina tūliņ,” iesmējās finanšu ministre. “1500 eiro alga atvilinājusi emigrantus atpakaļ uz Igauniju. Mums jāiet līdzīgs ceļš. Ērtus valsts e-pakalpojumus. Mazāku ēnu ekonomiku. Man patīk Jāņa Reira ideja 1% no bērnu sociālās apdrošināšanas maksājumiem novirzīt vecākiem.”
Kā “atraisīt rokas” pašvaldībām?
“Kura pašvaldība grib redzēt vēja parku vai datu centru – tikai troksnis un neviena darbinieka! Darbinieki nav deklarējušies tajā pašvaldībā, kurā strādā, bet kurā dzīvo. Redzu divus rīkus: daļu no uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) novirzīt pašvaldībai. Daļu no IIN – pēc darbavietas,” piedāvāja LTRK vadītājs.
“Pašvaldību vadītāji iestājās pret Konkurences padomes pilnvaru palielināšanu un nobloķēja likumu,” atgādināja Ādažu uzņēmuma “Rotons” īpašnieks Armands Mucenieks. “Bet, kad salīdzinu, kā pašvaldību lietas tiek kārtotas Ādažos un kā – Garkalnē, kur iepriekš biju deklarējies, tad saprotu ierosinājumu pamatotību. Ādažos mērs atbalsta uzņēmējdarbību un nedomā par savas ģimenes labumu. Garkalnē pilnīgi pretēji. Es negribu, lai par manu naudu tiktu uzturēta mēra ģimene.”
“Par to, ko Vācijas pašvaldības vadītājs reāli dzīvē dara, par to Latvijas pašvaldības vadītājs var sēdēt cietumā. Piemēram, Vācijā ar fondu palīdzību uzbūvē infrastruktūru, par kuru uzņēmējam jāmaksā viens eiro gadā. Ja pašvaldības ietekmi samazina, iedod makšķeri un motivāciju, tas lietas pamazām sakārtos,” pārliecināts Jānis Endziņš.
“Ja ir spītīgs ēzelis, viņš neizkustēsies arī burkāna priekšā. Jāatbalsta pašvaldību vadītāji, kuri grib rīkoties. Pašvaldībai nav jānodarbojas ar komercdarbību tur, kur privātais sektors to var labāk,” uzskata finanšu ministre.
Konkrēti iebildumi uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem bija par pašvaldību izlīdzināšanas fonda neefektivitāti, kas demotivē pašvaldības rūpēties par uzņēmējdarbību. Arī naudas izlietojums esot neskaidrs. “Dodiet iespēju sekot tās naudas izlietojumam, ko maksājam izlīdzināšanas fondā! Piemēram, mūsu 100 tūkstoši eiro tiek piešķirt Alojai un mēs strādājam kopīgi,” nāca priekšlikums no Saulkrastu domes.
