Dermatīta ārstēšana pacientu diskriminācijas ēnā 4
Autors: Kristīna Blumberga
Atopiskais dermatīts ir ļoti nepatīkama, hroniska ādas saslimšana, kas saistīta ar spēcīgu niezi un ādas stāvokļa pasliktināšanos. Šī iemesla dēļ dermatīta pacientiem ievērojami pasliktinās dzīves kvalitāte, savukārt gan klasiskā, gan jaunās paaudzes terapija prasa ievērojamus finanšu līdzekļus – valsts tos kompensē tikai bērniem, bet jaunās paaudzes bioloģiskos preparātus – bērniem pēc individuāla plāna. Pacienti un mediķi aicina novērst diskrimināciju un arī pieaugušajiem kompensēt nepieciešamos medikametus, jo šī sarežģītā, vēl līdz galam neizpētītā slimība ir viena no tām, ar kurām var nākties sadzīvot visu mūžu.
Kā rodas atopiskais dermatīts?
Atopiskais dermatīts nereti ir pārmantots stāvoklis – tātad šai hroniskajai, recidivējošajai ādas slimībai ir ģenētiski cēloņi. Ja viens no vecākiem slimo ar atopisko dermatītu, ir 50% varbūtība, ka slimos arī bērns. Ja abiem vecākiem ir šī saslimšana, iespējamība nodot to bērnam kļūst vēl lielāka. Kaut arī pastāv saistība ar dažādām alerģijām un astmu, tomēr tā nav obligāta likumsakarība, vienisprātis ir dermatologi, alergologi un pulmonologi.
Šī slimība parasti sākas bērnībā, skarot 10% – 20% bērnu, un pazīmes var ievērot jau pirmajos dzīves mēnešos. Pieaugušo vecumā atopiskais dermatīts sastopams 1–3% cilvēku, tādējādi saprotams, ka vēlāk dzīvē šis stāvoklis izpaužas mazāk, tomēr tas nenozīmē, ka stresa, dzīvesveida vai ķīmisku vielu ietekmē nebūtu iespējams recidīvs.
Pasaulē saslimstība ar šo slimību pēdējos gados pieaugusi aptuveni 400 reižu, jo īpaši industriāli attīstītajās valstīs, kur plaši pieejami visdažādākie sadzīves ķīmijas līdzekļi. “Vispārinot var teikt: jo vienkāršāks dzīvesveids, jo mazāk iespēju kļūt par atopiskā dermatīta pacientu,” Pētera Apiņa raidījumā TV24 uzsver Latvijas Universitātes profesors, alergologs, pneimonologs Māris Bukovskis.
Kļūdaini uzskatīt par pārtikas alerģiju
Alerģija var būt saistīta ar atopisko dermatītu kā viena no tā izpausmēm, tāpat arī astmas pacientiem tas iespējams kā viena no blakus saslimšanām, tomēr kļūdaini meklēt vainu tikai pārtikas produktos un izslēgt vērtīgus uzturvielu avotus no ēdienkartes. “Vecāki mēdz uz savu roku pasūtīt dažādas alergēnu analīzes, bet parasti rezultāti nav iepriecinoši,” atzīst BKUS Bērnu slimību klīnikas virsārste, alergoloģe Ineta Grantiņa. “Pieeja – izslēgsim vienu vai vairākus pārtikas produktus, un problēma būs atrisināta, šajā gadījumā nedarbojas.”
Mazu bērnu vecāki, neredzot strauju stāvokļa uzlabošanos, mēdz pievērsties “pašdarbībai”, ne tikai bieži mainot ārstus cerībā, ka kāds speciālists varēs palīdzēt efektīvāk, bet arī pasūtot dažādus, bieži vien aplamus, pārtikas alerģijas testus, ko speciālisti iesaka nedarīt, jo ar viena vai vairāku pārtikas produktu izslēgšanu no uztura problēma atrisināta netiks.
To, vai cilvēks varētu kļūt par atopiskā dermatīta pacientu, ietekmē divi būtiski faktori: iedzimts ādas sausums un specifiski gēni, norāda speciālisti. Vēl 30% patoģenēzes ir dažādi stresa faktori; tas, kā jūtamies ikdienā.
“Viens no atopisko dermatītu saasinošiem faktoriem ir stress, un te veidojas tāds kā apburtais loks, no kura pacientam ar ārsta palīdzību vajadzētu izkļūt: nieze, izmaiņas izskatā un diskomforts rada stresu, savukārt stess saasina nevēlamās izmaiņas ādā, ” situāciju iezīmē RSU Medicīnas fakultātes Dermatoloģijas un veneroloģijas katedras profesore Ilona Hartmane.
Atopisks dermatīts kā hroniska recidivējoša ādas slimība tomēr samērā bieži ir “komplekta sastāvdaļa” paralēli astmai, tāpēc pacientam jāapmeklē gan alergologs, gan dermatologs un pulmonologs. Ja bronhiālās astmas nav vai tā ir labi kontrolēta, galvenais ārstējošais ārsts ir dermatologs, kurš seko līdzi, vai atopiskajam dermatītam nepievienojas bieži sastopamas blakus slimības, biežāk – sēnīšu infekcijas, retāku – vīrusu infekcijas.
Viegli diagnosticēt, grūti ārstēt
“Diagnostiski atopisko dermatītu nav grūti atpazīt, jo tam ir iepriekšzināmas lokalizācijas vietas: seja, kakls, elkoņu un ceļu ieloču virsmas. Maziem bērniem jāuzmanās nesajaukt ar citām, iespējams, kombinētām ādas slimību diagnozēm, tostarp kašķi un psoriāzi. Šaubīgos gadījumos iespējams veikt specifiskas ādas pārbaudes, piemēram, ādas biopsiju, aplikāciju testus, imūnglobulīna pārbaudes,” stāsta I. Hartmane. Bērniem ļoti svarīgi saņemt pilnvērīgu uzturu, jo nevajadzīga pārtikas produktu ierobežošana var negatīvi ietekmēt augšanu.
Izteiktākās pazīmes šai ādas saslimšanai ir, pirmkārt, ādas stāvokļa izmaiņas. Atopiskais dermatīts ir hroniska ādas iekaisuma saslimšana. Viens no galvenajiem simptomiem ir niezošs, nedzīstošs ādas apsārtums. Mēģinot tikt galā paša spēkiem, iekaisums, visticamāk, izplatīsies. Neārstēts un ilgstošs iekaisums var izplatīties pa ķermeni, kakla ādu un seju, radot hronisku diskomfortu un dzīves kvalitātes pazemināšanos.
“Atopiskais dermatīts atkarībā no smaguma un attīstības gaitas var pāriet jau bērnībā – bērnam augot, stāvoklis mēdz uzlaboties. Ja ne, vēlāk tas var attīstīties par neirodermītu jauniešiem un pieaugušajiem. Mazulis un bērns ar atopisko dermatītu ārstējas pie bērnu speciālistiem līdz 18 gadu vecumam, tad viņa ārstēšanu pārņem pieaugušo speciālisti, un šobrīd pieaugušajiem nav nekādu valsts kompensētu medikamentu, ” ārstēšanas procesu apraksta I. Grantiņa.
Ādas mitrināšana – obligāta
Ādas mitrināšana ar speciālām ziedēm un krēmiem pat divas reizes dienā ir obligāta atopiskā dermatīta pacientiem, lai mazinātu šai slimībai tipisko ādas sausumu. “Mitrinošie krēmi un ziedes ir jālieto ikdienā, tie pieejami lielos tilpumos un arī ir samērā dārgi,” saka I. Hartmane, piebilstot, ka daudzi pacienti tos lieto neregulāri, jo nejūt tūlītēju uzlabošanos.
Bērniem šobrīd tiek kompensēti kortikosteroīdu preparāti, bet ne mitrinošie līdzekļi. Kad no 18 gadu vecuma jāturpina ārstēšanās, vairs netiek kompensēta ne lokālā, ne sistēmiskā terapija. Pacienta un ārsta mērķis ir kopīgs – dzīves kvalitātes uzlabošana. “Mediķi kā labu rezultātu vispārēji uzskata stāvokļa uzlabošanos par 50%, bet pacientam ciešanas turpinās, viņš nejūtas apmierināts, ikdienas stress turpinās, jo īpaši aukstā un mitrā laikā, kad simptomi mēdz saasināties,” atzīst I. Hartmane.
“Finansiāla atbalsta trūkums varētu būt viens no iemesliem, kāpēc terapeitiskie mitrinātāji netiek pietiekami izmantoti: tie vienkārši ir pārāk dārgi, lai vecāki tos varētu atļauties ikdienas lietošanai, ” piebilst I. Grantiņa.
“Lietojot lokālo terapiju, pacienti nogurst, vairs neredz tai īsti jēgu, meklē kādas brīnumziedes, maina ārstus. Dzīves kvalitāte paliek zema, cilvēkus ļoti traucē ne tikai nieze, bet arī vizuālās pārmaiņas ķermeņa un sejas ādā. Bērni var saskarties ar apsmiešanu bērnudārzā vai skolā, pieaugušie – ar problēmām privātajā dzīvē. Turklāt, ja ģimenē neguļ bērns, neguļ arī pārējie ģimenes locekļi.” Atopiskā nieze tādējādi ļoti traucē normālu naktsmieru gan pašiem pacientiem, gan ģimenei, tā rezultātā vēl vairāk cieš darba spējas, socializācija un psihiskā veselība.
Liela slodze ģimenes budžetam
Šobrīd medikamenti atopiskā dermatīta ārstēšanai tiek kompensēti bērniem līdz 18 gadu vecumam, bet jaunās paaudzes bioloģisko medikamentu kompensācijas saņem nedaudzi bērni, kuru svars nepārsniedz 60 kilogramus un vecums – 18 gadus saskaņā ar individuālu plānu.
Pacientu dzīves kvalitātes nodrošināšanai Veselības ministrijai vajadzētu risināt jautājumu par valsts apmaksātiem medikamentiem ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, aicina mediķi un pacienti. Arī Latvijas Dermatovenerologu biedrība jau bija rosinājusi Sabiedrības veselības pamatnostādnēs iekļaut atopiskā dermatīta zāļu kompensāciju no valsts budžeta pacientiem pēc 18 gadu vecuma.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) sniegto informāciju, šobrīd diagnozes L20 Atopiskais dermatīts (neirodermīts) gadījumā valsts kompensē zāles bērniem līdz 18 gadu vecumam. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas ietvaros 2021. gadā terapiju saņema 4849 bērni, 2020. gadā – 4928 bērni.
NVD aprēķini rāda: lai nodrošinātu valsts kompensētus medikamentus pieaugušajiem atopiskā dermatīta pacientiem, papildus nepieciešami 1,4 miljoni līdz 3,3 miljoni eiro gadā. Šī papildu finansējuma pieprasījums terapijas nodrošināšanai varētu tikt iekļauts prioritārajos pasākumos, norāda Veselības ministrijā.
Vienu brīnumzāļu nav, cerība uz bioloģiskajiem medikamentiem
“Piemērotākie medikamenti atopiskā dermatīta pacientiem jāizraugās ļoti uzmanīgi, lai nebūtu pretējais efekts. Jāvēro arī blaknes, jo to var būt daudz un smagas. Ja lokālā terapija ar steroīdus saturošām ziedēm nepalīdz, tiek piemērota imūnsupersīva terapija tablešu veidā vidēji smagu un smagu formu gadījumos. Tomēr arī lokālie glikokortikoīdi var provocēt ādas atrofiju un iekaisumus, bet arī perorāli lietotojamām zālēm blaknes var būt dažādas un nopietnas,” stāsta M. Bukovskis.
“Vienu, visiem derīgu zāļu šai sarežģītajai slimībai šobrīd nav, bet labi rezultāti ir ārstēšanai ar jaunās paaudzes bioloģiskajiem medikamentiem. Citādi ir astmas vai psoriāzes gadījumā – šīs slimības jau varam labi kontrolēt. Jebkurā gadījumā, gan, izmantojot tradicionālās ārstēšanas metodes, gan izvēloties jaunās paaudzes medikamentus, atopiskā dermatīta pacienta ārstēšana ir liela slodze ģimenes budžetam, jo, summējot nepieciešamos mitrinātājus un medikamentus, gadā veidojas liela summa,” rezumē M. Bukovskis.
Pēc I. Hartmanes vārdiem, arī pašreizējā kompensēto zāļu sistēmā ir savas problēmas: “Labākais variants būtu iekļaut kompensējamo medikamentu klāstā vairākas zāles, lai ārsts varētu atrast konkrētam pacientam piemērotākās, jo atopiskā dermatīta gadījumā reakcija uz terapiju ir ārkārtīgi individuāla, bet praksē ļoti reti sakrīt vēlamais ar pieejamo. Tāpat Eiropas Savienībā pieņemtās klīniskās vadlīnijas un valsts budžeta apmaksāto medikamentu pieejamība bieži nesakrīt.”
Šobrīd BKUS individuālu valsts kompensāciju jaunajiem medikamentiem saņem četri līdz pieci bērni vecumā līdz sešpadsmit gadiem. Vērojams, ka strauji mazinājusies nieze, uzlabojusies dzīves kvalitāte un ādas stāvoklis kopumā kļuvis daudz labāks. “Tomēr arī bioloģiskais medikaments nenozīmē, ka pilnībā atceļama terapija ar lokālajiem līdzekļiem un sistēmiskā terapija. Tātad optimālajā gadījumā bāzes terapiju izmantojam paralēli jaunās paaudzes medikamentiem, un rezultāti ir ļoti labi, ” situāciju bērnu ārstēšanā apraksta I. Grantiņa.
Tādējādi pamazām kļūst pieejamāki jaunās paaudzes bioloģiskie medikamenti, kuriem nav smagu blakņu un kas efektīvi novērst atopiskā dermatīta simptomus, tomēr šīs zāles gadā varētu izmaksāt “padsmit tūkstošus eiro”, aktualizējot jautājumu par valsts kompensējamo medikamentu klāsta paplašināšanu. Turklāt, summējot visus tradicionālos ārstniecības līdzekļus, kas ikdienā būtu nepieciešami atopiskā dermatīta pacientam – bērnam vai pieaugušajam – kopējais vajadzīgais naudas apjoms ir pielīdzināms jaunās paaudzes zāļu izmaksām šim pašam pacientam, secina speciālisti.
