“Deputātu kvotas” jaunā veidolā. Dala tikai savējiem vai projektiem, kas uzlabos dzīvi pašvaldībās? 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima ir sākusi skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu. No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) papildus paredzētajiem vairāk nekā 100 miljoniem eiro 70 miljoni ir plānoti pašvaldībām, lai turpinātu valsts budžeta aizdevumu programmu, kuras mērķis ir mazināt Covid-19 radītās krīzes sekas.
Vēl 30 miljonus eiro Saeimas vēlēšanu gadā ir plānots piešķirt pašvaldību investīciju programmai, tā turpinot jau šogad iesākto praksi. Vasaras sākumā īsi pirms pašvaldību vēlēšanām finansējums tika piešķirts 21 augstas gatavības investīciju projektam. Gandrīz visas pašvaldības, kas to saņēma, cer uz valsts budžeta naudu arī nākamgad, lai iesāktos projektus pabeigtu. Budžets vēl ir jāpieņem Saeimā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) “Latvijas Avīzei” iepriekš uzsvēra, ka “valsts investīciju programmas 30 miljoni eiro būs jauns uzsaukums”. Tas nozīmē, ka tās pašvaldības, kurām nauda iesākto projektu turpināšanai ir iezīmēta arī nākamajā gadā, to saņems, jo šie līdzekļi jau bija ieplānoti ministrijas budžetā. Par 30 miljonu sadalīšanu notiks jauna projektu sacensība. Daļa no pašvaldībām, kuras naudu savu ieceru īstenošanai saņēma šogad, gatavojas iesniegt arī jaunus projektus investīciju programmai.
Gandrīz puse – NA pašvaldībās
Valsts budžeta 70 miljoni eiro ir ieplānoti aizdevumu programmai, lai veicinātu reģionu attīstību un mazinātu Covid-19 krīzes sekas. Līdzšinējā prakse liecina, ka aizdevumu var saņemt teju visi, kas ir sagatavojuši nosacījumiem atbilstošus projektus. Taču citādi ir ar valsts budžeta investīciju programmu, kurai šogad finansējums tika rasts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka jūnija sākumā valdība šādi sadalīja 27 miljonus eiro, paredzot finansējumu 21 pašvaldību projektam. Atšķirībā no agrākajām “deputātu kvotām” valsts investīciju grantu programmas ietvaros naudu pašvaldībām sadalīja nevis pēc partiju ieskatiem Saeimā, bet gan starpministriju komisija, kuras izraudzītos projektus valdībā prezentēja VARAM.
Daudzām pašvaldībām tika atteikts, to pamatojot ar ierobežotām budžeta iespējām. Tas radīja neapmierinātajos aizdomas, ka nauda piešķirta pēc valdības partiju ieskatiem, jo komisijā ir to vadīto ministriju pārstāvji. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs skaidroja, ka agrāk tādas investīciju programmas vispār nebija. Viņš atzina, ka vajadzības pārsniedz iespējas.
Priekšroka ir dota tiem, kas spēj labāk pamatot projektu nepieciešamību un pierādīt, ka tie sniegs ilgtermiņa ietekmi uz administratīvās teritorijas attīstību. No 21 projekta, kas jūnijā saņēma finansējumu, deviņi ir Nacionālās apvienības vadītajās pašvaldībās – Smiltenes, Ogres, Siguldas, Bauskas (tajā iekļauts Vecumnieku novads, kurā ir viens no objektiem) un Talsu novadā. Vēl finansējumu saņēma Rīgas, Valmieras, Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes un Ventspils pilsētas, Gulbenes, Alūksnes, Stopiņu (tagad Ropažu), Valkas, kā arī Tukuma novads, kuru toreiz arī vadīja NA, bet tagad tā vadībā ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA).
Ogrē rūp arī klinšu kāpēji
Četras no jūnijā atbalstītajām vietvaru iecerēm ir Ogres novadā. Jāatgādina, ka viens no kritērijiem bija, ka tam jābūt augstas gatavības projektam. Pagājušajā nedēļā aģentūra LETA ziņoja, ka vienā no Ogres novada objektiem rosība sākusies tikai tagad, kā var secināt no ziņas, kurā teikts: “Šonedēļ sākta Ogres novada pašvaldības “Jauniešu mājas” Brīvības ielā pārbūve. Pašlaik notiek ēkas piebūves demontāžas un sagatavošanas darbi ēkas piebūves jauno pamatu izbūvei.”
Te ir plānots izveidot modernu piebūvi ar multifunkcionāli izmantojamu zāli, pārbūvēt garāžu par materiālu noliktavu un sanāksmju telpu, kā arī veikt citus labiekārtošanas darbus. Būvdarbus veic būvuzņēmējs AB “Panavežio statybos trestas” par līguma summu 588 981 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pašvaldībai šajā un citos gadījumos ir jānodrošina 15% līdzfinansējums.
Vērtēšanas komisija bija noraidījusi citu ļoti līdzīgu ieceri – Kuldīgas bērnu un jauniešu centra projektu. Toreiz Kuldīgas novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa (“Kuldīgas novadam”) bija neizpratnē par atteikumu, jo viens no kritērijiem bija atbalsts tām pašvaldībām, kas 2021. gadā var apgūt pēc iespējas lielāku finansējumu. Kuldīgas novads bija gatavs projektu īstenot nekavējoties.
Ogres novada priekšsēdis Egils Helmanis (NA) “Latvijas Avīzei” teica, ka nevienā citā novadā tik modernas “Jauniešu mājas” nav. “Vienmēr jau kāds uztraucas, ja kaut ko nav dabūjis,” noteica E. Helmanis. Uz vaicāto, vai Ogres novads būtu saņēmis finansējumu četriem projektiem, ja Nacionālajai apvienībai nebūtu tik liela ietekme valdībā, E. Helmanis nemācēja atbildēt, jo neesot vērtēšanas komisijā. Viņa uzdevums ir pārliecinoši pamatot projektu nozīmīgumu.
To viņš arī esot darījis, uzsverot, ka tie visi ir valstiski svarīgi, “jo mēs kā pašvaldība esam šīs valsts sastāvdaļa”. Lūgts pastāstīt par pārējiem projektiem, E. Helmanis visus raksturoja tieši no šā aspekta, kā pirmo minot Taurupes muižas klēts pārbūvi. Tā noraidīto projektu iesniedzējos bija radījusi šaubas par klēts saistību ar administratīvi teritoriālo reformu.
Taurupē ir dzimis gleznotājs Vilhelms Purvītis, ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Novads V. Purvīša 150. jubilejas gadā iecerējis tajā izveidot muzeju, kas būtu valstiski nozīmīgs notikums, norādīja E. Helmanis. Viens no projektiem pieteikts ar nosaukumu “inženierbūves atjaunošana”. “Tā ir klinšu kāpšanas siena. Infrastruktūras objekts jauniešiem,” paskaidroja E. Helmanis. Pirms tam notikusi aptauja, kurā lielākais iedzīvotāju atbalsts bijis tieši klinšu kāpšanas sienai, šim mērķim pārbūvējot ūdenstorni.
Pieļauj, ka naudu dala “pēc deguniem”
Bijušais Rundāles novada priekšsēdis Aivars Okmanis (NA) tagad vada Bauskas novadu, bet bijušais Engures novada vadītājs Gundars Važa (LRA) ir Tukuma novada priekšsēdētājs. Viņi abi “Latvijas Avīzei” pieļāva, ka valsts budžeta finansējums augstas gatavības pašvaldību projektiem, iespējams, tiek dalīts politiski jeb “pēc deguniem”, kā to raksturoja G. Važa. Viņa vadītajam novadam iepriekš noraidīja Milzkalnes sākumskolas projektu, lai gan līgums ar būvniekiem jau bija.
Bauskas novadā ir noraidīts Iecavas vidusskolas piebūves projekts, ko pašvaldība īsteno, ņemot aizņēmumu. Bauskas novads nākamgad plāno pieteikties uz valsts investīcijām, jo nauda būtu nepieciešamo Bauskas bibliotēkas projektam, pastāstīja A. Okmanis. Taču viņš atzina, ka pašvaldībām tas ir zināms risks, tagad ieguldot līdzekļus, lai sagatavotu projektu, un rīkojot iepirkumu, ja nav zināms, vai nauda būs pieejama. Tagad G. Važa un A. Okmanis vada novadus, kuru projekti bija atbalstīti, – Tukumā par šo naudu notiek Kurzemes ielas pārbūve, bet Bauskas novadā top Skaistkalnes sporta zāle. G. Važa bija viens no retajiem, kurš atzina, ka visu šajā gadā ieplānoto finansējumu neizdosies apgūt.
Tāpat kā Skaistkalnes sporta zāles izbūve, arī Alūksnes izglītības un sporta centra izveide ir daudzus gadus gaidīts projekts. Alūksnes novada priekšsēdētājs Dzintars Adlers (“JV”) “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka “viss iet pēc grafika”.
Līgums ar darbu veicēju ir noslēgts līdz 2022. gada beigām, un pašvaldība ir gatava saņemt arī nākamgad ieplānoto pārējo summu. Arī Gulbenes novads Bērzu pamatskolas pārbūvei gatavojās vismaz četrus gadus, atceras Gulbenes novada priekšsēdis Andis Caunītis (LRA). “Vairākas reizes arī mēs palikām aiz svītras un nesapratām, kāpēc mums atsaka, ja projekti bija līdzvērtīgi,” teica A. Caunītis.
Kā Alūksnes, tā Gulbenes novadu jūnija sākumā vēl vadīja Zaļo un zemnieku savienība, bet vismaz Gulbenes novadā varas pārņemšanai, kas neizdevās, nopietni gatavojās “Latvijas attīstībai”, kuras pārstāvis vada VARAM. Pirms pašvaldību vēlēšanām “Latvijas attīstībai” pievienojās arī tagadējā Ropažu novada priekšsēde Vita Paulāne, kuras politiskās piederības maiņu arī toreiz saistīja ar nepieciešamību saņemt valsts atbalstu pašvaldībai.
Šī arī ir vienīgā “Latvijas attīstībai” vadītā pašvaldība, kura saņēmusi budžeta investīcijas Stopiņu pamatskolas pārbūvei. Vēl nauda piešķirta Valkas novadam Ausekļa ielas pārbūvei, kur ministra pārstāvētajai partijai bija kopīgs saraksts ar Vidzemes partiju.
V. Paulāne “Latvijas Avīzei” teica, ka te neredz nekādu saistību ar viņas piederību partijai, jo projekts ir bijis augstas gatavības un atbilst visām prasībām. Par iespējām paveikt šogad iecerētos darbus viņa teica: “Viss iet pēc plāna.”
