Kam grib tērēt pusotru miljardu: Pilns deputātu vēlmju saraksts 4
Saeimas deputāti un frakcijas pirms nākamā gada budžeta apstiprināšanas galīgajā lasījumā iesnieguši grozījumus pusotra miljarda apmērā. Tas vairākkārt pārsniedz pieejamo līdzekļu apjomu, tādēļ Saeimas Budžeta komisijai priekšā stāv smags izvērtēšanas darbs.
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) uzskata, ka deputātu aktivitāte ir pilnīgi saprotama, jo budžetu Latvijā pamatā veido ministrijas atbilstoši sev pieejamajiem līdzekļiem. “Šādā formātā var palikt nepamanītas dažādas valstiski svarīgas lietas, kas nav vienas konkrētas ministrijas kompetencē. Nav nekādu kvotu, mēs skatīsimies, cik katra lieta ir nozīmīga,” skaidroja Vucāns. Tādēļ komisija izvērtējot dos akceptu tiem priekšlikumiem, kuri lūdz finansējumu valstiski vai reģionāli nozīmīgiem projektiem, tāpat priekšroka būs priekšlikumiem, kam pievienotas detalizētas tāmes, apraksti un ideālā gadījumā – pat pašvaldības līdzfinansējums.
Gala lēmumu gan pieņems nevis komisija, bet Saeima 23. novembra sēdē. Vucāns atzina, ka tajā lomu spēlēs arī iesniedzēja piederība pozīcijai vai opozīcijai: “Pozīcijas pārstāvjiem vieglāk gūt atbalstu, bet esmu pārliecināts, ka tiks pieņemti arī daudzi opozīcijas priekšlikumi.”
Visplašāk priekšlikumiem atvēzējušies tieši opozīcijas pārstāvji – “Saskaņa” iesniegusi grozījumus par vairāk nekā 27 miljoniem, bet Latvijas Reģionu apvienība – par vairāk nekā 61 miljonu eiro. Vairums “Saskaņas” priekšlikumu prasa finansējumu skolām, vecticībnieku baznīcām un veselības nozarei, bet lauvas tiesu no saskaņiešu grozījumiem aizņem Igora Pimenova prasība piešķirt 23 miljonus eiro veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai. Identisku priekšlikumu par tādu pašu summu iesniegusi arī LRA, kas turklāt pieprasa vēl 6,1 miljonu eiro atbalstam ģimenēm ar bērniem (Inga Bite), trīs miljonus Latgales pašvaldībām (Juris Viļums), miljonu KNAB vajadzībām utt. Jau no priekšlikumu satura noprotams, ka opozicionāri LRA īpaši necer gūt atbalstu saviem priekšlikumiem tādēļ pieprasa vienkārši smukas apaļas summas populārām lietām. Taču reģionāļi sagatavojuši ne tikai ierosinājumus, kā naudu tērēt, bet arī kur to ietaupīt. Šīs frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars piedāvā aptuveni miljonu iegūt, “apgraizot” finansējumu vēstniecībām tādās eksotiskās vietās kā Dienvidkoreja, Ķīna un Kazahstāna. Tāpat LRA piedāvā likvidēt Pārresoru koordinācijas centru un Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroju.
Visaktīvāk iespēju iesniegt priekšlikumus izmantojuši ZZS deputāti. Kopumā gan viņi prasa “tikai” 9,4 miljonus, bet tie sadalīti neskaitāmām mazām vajadzībām reģionos – muzeju, baznīcu, sociālo māju un kultūras namu remontiem, kā arī teikvando, šaha un volejbola federācijām. Tradicionāli pie papildu finansējuma no deputātu kvotām tiek arī Rīgas Zooloģiskais dārzs (Ingmārs Līdaka) un ZZS koris “Pa Saulei” (Armands Krauze) dalībai starptautiskos pasākumos.
ZZS sadalījumā dominē princips “iedot savējiem” (partijas biedru pārstāvētām pašvaldībām vai deputāta dzimtajai pusei), bet Nacionālā apvienība izteikti rīkojas pēc ideoloģiskiem apsvērumiem un pieprasa finansējumu patriotiskām organizācijām, valstiskās audzināšanas pasākumiem, Zemessardzei un tamlīdzīgi. Tomēr netiek aizmirsts arī par savējiem, piemēram, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, kuras rektors Edmunds Teirumnieks ir NA biedrs. No otras puses – loģiski, ka nacionāļa vadītai mācību iestādei sagaidīt atbalstu no “Saskaņas” pārvaldītās Rēzeknes pašvaldības ir nereāli, tādēļ deputātu kvotas ir sava veida glābiņš. NA arī sagatavojusi veselu priekšlikumu bloku demogrāfijas veicināšanai un ģimeņu stiprināšanai.
Viena no pieticīgākajām šoreiz ir “Vienotības” frakcija, kuras pārstāvji kopumā iesnieguši grozījumus par 4,4 miljoniem eiro. Samērā lielu uzmanību šī frakcija pievērsusi dažādām nevalstiskajām organizācijām – 35 000 eiro lūgti pensionāru biedrībai “Rīgas aktīvo senioru alianse”, 30 000 – biedrībai “Romu kultūras centrs”, 20 400 – biedrībai “Šamir”, 20 000 – Lībiešu kultūras centram, 14 000 – resursu centram sievietēm “Marta” un citām organizācijām. “Vienotība” un Nacionālā apvienība arī cenšas distancēties no “deputātu kvotām” tādēļ priekšlikumus lielākoties iesnieguši nevis atsevišķi deputāti, bet gan frakcija.
Saeimā pastāv arī vairākas sporta fanu kopas – dažādu frakciju deputāti, kas pieprasa līdzekļus sporta būvēm un pasākumiem. Summas šeit grozās iespaidīgas – vairāk nekā pusotrs miljons eiro prasīts Ventspils olimpiskajam centram un slēgto tenisa kortu būvniecībai Liepājā, virs miljona – Daliņa stadiona rekonstrukcijai Valmierā, pa 600 000 Jēkabpils Multifunkcionālās sporta halles būvniecībai un Madonas slēpošanas bāzes “Smeceres sils” attīstīšanai, 300 000 – Bauskas peldbaseina būvniecībai un daudziem citiem projektiem.
Viens no retajiem parlamentāriešiem, kas nav iesniedzis nevienu priekšlikumu budžetam, ir ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš. “Tas tādēļ, ka manas idejas apņēmās īstenot citi. Manu priekšlikumu piešķirt finansējumu Latvijas Radio korespondenta vietai Briselē valdošās koalīcijas pārstāvji iesniedza kā savu. Ierosinājumu likvidēt Pārresoru koordinācijas centru pārņēma LRA frakcija,” paskaidroja Kaimiņš. Viņš arī pauda uzskatu, ka tā sauktās “deputātu kvotas” vajadzētu aizliegt ar likumu, jo “Saeima nav nekāds veikals”.
Tā kā pēdējos gados tautas kalpi saņēmuši ne mazums kritikas par šādu “deputātu kvotu” dalīšanu, tad šogad daudzi priekšlikumi iesniegti kā frakcijas kopējie priekšlikumi nevis viena konkrēta deputāta ierosinājums. Tabulā priekšlikumi sakārtoti pa iesniedzēju frakcijām, iekavās – priekšlikuma iesniedzējs. Sarindots pēc prasītās summas lieluma. Pilnu deputātu vēlmju sarakstu meklē ŠEIT.
