Deputāts šmugulējies ar kompensācijām? 5
Atšķirībā no Artusa Kaimiņa, kurš savu aizturēšanu un kratīšanu pārvērtis par histērisku izrādi, deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS), kuru arī Saeima pagājušonedēļ izdeva aizturēšanai un kratīšanai, par notiekošo ir nerunīgs. Taču viņš arī neizvairās no komunikācijas ar žurnālistiem un mierīgi komentē notikušo.
“Jā, tiesībsargājošās iestādes ar mani ir sazinājušās, ir veikušas savas procesuālās darbības. Un tagad man vismaz ir skaidrs, kas tieši man tiek pārmests,” piektdien telefonsarunā apstiprināja deputāts Kļaviņš. Par to, vai viņam piemērots kāds drošības līdzeklis, gan deputāts nerunā, tāpat arī neprecizē, kādi pārkāpumi tieši viņam tiek pārmesti. Šādu informāciju atklāt viņam liedzot vienošanās ar izmeklētājiem.
“Tomēr varu būt dzīvē par to jums pateicīgs,” ar ironisku toni balsī daudznozīmīgi piebilda Kļaviņš. Iespējams, šie vārdi attiecas uz “LA” šā gada 8. februāra publikāciju, kur aprakstīju deputātu saņemtās kompensācijas. Šajā rakstā īpaša uzmanība tika pievērsta deputātam Kļaviņam, kurš 2018. gadā saņēmis vislielāko transporta kompensāciju (8035,37 eiro). Kopš kļūšanas par deputātu 2016. gadā viņš pavisam transporta kompensācijās paralēli algai saņēmis aptuveni 12 500 eiro. Jau tolaik rakstīju, ka tas ir pārsteidzoši vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Zaļās partijas biedrs Kļaviņš ir viens no tiem politiķiem, kas visbiežāk manīts Saeimā ierodamies ar velosipēdu, nevis auto. Spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, viņam oficiāli nepieder un lietošanā nav nevienas automašīnas. Toties ir virkne nekustamo īpašumu Rīgā un Liepājā. Otrkārt, Kļaviņš vēl pavisam nesen bija rīdzinieks, pirms iekļūšanas parlamentā bija Rīgas domes deputāts un arī uz Saeimu kandidēja no ZZS Rīgas apgabala saraksta. Taču dažus mēnešus pēc Saeimas deputāta mandāta saņemšanas 2016. gadā viņš pārdeklarējies uz citu savu nekustamo īpašumu Liepājas pusē, tādējādi iegūstot iespēju pretendēt uz krietni lielāku kompensāciju. Pats deputāts toreiz sarunā ar “LA” skaidroja šādi: “Par deputātu kļuvu pēc tam, kad mandātu nolika mans kolēģis Guntis Belēvičs. Lēmumu pārnākt darbā uz parlamentu izsvēru ļoti rūpīgi, kā to dara ikviens darba ņēmējs pirms darba mainīšanas. Šeit es zaudēju veselības apdrošināšanu, kas man bija Rīgas domē, bet ieguvu transporta kompensāciju, kas man dod iespēju dzīvot Liepājā, kur esmu nopircis māju. Man patīk Liepājā, esmu Liepājas patriots. Ceļā līdz Rīgai un atpakaļ uz mājām salasās kādi 500 kilometri. Katru dienu, protams, nebraucu, bet vairākas reizes nedēļā sanāk.” Ja apstākļi to ļauj, Kļaviņš pa ceļam uz Rīgu auto atstājot savā Pierīgas īpašumā un tālākās gaitās pa pilsētu dodoties ar velosipēdu. Auto viņš mēdzot aizņemties no citām personām.
Par to, ka kriminālprocess uzsākts tieši saistībā ar deputāta transporta kompensācijām, netieši liecina arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izplatītais paziņojums. Tajā gan netiek nosaukts konkrēts nodarījums, bet precizēts pārkāpuma izdarīšanas periods. “Kriminālprocess uzsākts par iespējamām valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, par ko paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas par nozieguma izdarīšanu mantkārīgā nolūkā. Šā gada 2018. gada 2. maijā uzsāktajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka Saeimas deputāts, pildot deputāta pilnvaras, no 2016. gada 1. novembra līdz šā gada maijam ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu Saeimas budžetam,” teikts biroja paziņojumam. Kļaviņš par deputātu kļuva 2016. gada jūnijā un sākotnēji saņēma salīdzinoši nelielo rīdzinieka kompensāciju. Liepājā viņš deklarējās un lielo kompensāciju sāka saņemt 2016. gada novembrī un turpina līdz šim brīdim, kas sakrīt ar KNAB izmeklēto periodu.
KNAB rīcība ar dienas starpību, pieprasot atļauju divu parlamentāriešu aizturēšanai un kratīšanai, radījusi apjukumu sabiedrībā un tēmu sazvērestības teorijām par politisko izrēķināšanos pirms vēlēšanām. Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka birojs vienkārši pasteidzies nokārtot šīs lietas pirms Saeimas sesiju starplaika, kad sasaukt deputātus uz ārkārtas sēdi būtu daudz grūtāk.
Ko kompensē deputātiem?
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli katrs deputāts vienlaikus ar mēnešalgu un piemaksām ik mēnesi saņem kompensāciju, kuras maksimālais apjoms jeb griesti atkarīgi no tā, cik tālu no Rīgas viņš dzīvo. Piemēram, deputāti, kuri dzīvo vairāk nekā 280 kilometrus no Rīgas, var saņemt kompensāciju 859 eiro apmērā, bet rīdzinieki un 19 km rādiusā ap galvaspilsētu dzīvojošie – 129 eiro. Kļaviņam un citiem liepājniekiem šogad ikmēneša kompensācijas griesti noteikti 773 eiro apmērā (kompensācijas apjoms ik gadus mainās, jo piesaistīts vidējai algai valstī).
Deputāti var izvēlēties, kā šo summu tērēt: dzīvokļa īrei, braukāšanai vai abiem diviem reizē. Taču Saeima kompensē tikai faktiskos izdevumus, tādēļ kompensāciju saņēmējiem ik mēnesi jāiesniedz Saeimas administrācijas finanšu nodaļā maksājumus apliecinoši dokumenti, piemēram, degvielas čeki vai sabiedriskā transporta biļetes.
Saeimas kancelejā skaidro, ka īres un transporta izdevumu kompensācija nepieciešama, lai nenostādītu nevienlīdzīgā situācijā deputātus, kuri dzīvo Rīgā, un tos, kuri ievēlēti no attālākām Latvijas vietām un ikdienā braukā lielus attālumus no mājām uz Saeimu vai darba dēļ īrē dzīvokli. Citu kompensāciju deputātiem nav.
