Deputāts “šķērsgriezumā”: kādi ir Saeimas locekļu pienākumi, darba ritms un atalgojums? 5
Juridiski Latvijā var izdalīt trīs veidu tiesiskās attiecības starp darbiniekiem un darba devējiem: tradicionālās darba attiecības, kas tiek dibinātas uz darba līguma pamata; dienesta attiecības, kur amata pienākumi tiek aprakstīti amata aprakstā, un amata tiesiskās attiecības, kuru pamatā ir nevis darba līgums vai amata apraksts, bet gan ievēlēšana amatā.
Pirmā forma attiecas uz privātajā sektorā nodarbinātajiem, otrā – uz policistiem, militārpersonām, ierēdņiem un citiem valsts dienestā strādājošajiem. Savukārt Saeimas deputāti un citi politiķi iekļaujas trešajā kategorijā. Tajā nekādi darba līgumi vai amata apraksti nepastāv (vismaz ne klasiskajā izpratnē). Arī Saeimas Kārtības rullī tautas kalpu pienākumi fiksēti ļoti vispārīgi (7. pants: “katra deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā”). Tādēļ deputāta mērķi un pienākumi galvenokārt balstās viņa individuālajā atbildības sajūtā par vēlētājiem doto solījumu pildīšanu, bet šī izpratne katram politiķim atšķiras. Līdz ar to arī vēlētājiem bieži vien nav skaidrs, ko īsti var gaidīt un prasīt no saviem priekšstāvjiem. Tādēļ “Latvijas Avīze” piedāvā iespējamo deputāta amata aprakstu (sk. blakus).
Deputāta dienaskārtība
Būtībā vienīgais pienākums, ko deputātam uzliek Kārtības rullis, ir Saeimas sēžu apmeklēšana. Rullī arī noteikts, ka par katru neattaisnotu sēdes kavēšanu deputāti maksā sodu 20 procentu apmērā no mēnešalgas. Attiecībā uz komisiju sēdēm ir nedaudz cita kārtība – ja kāds deputāts izlaidis trīs sēdes pēc kārtas, komisijas priekšsēdētājs par to informē viņa frakciju. Ja arī pēc tam komisijas loceklis turpina “bastot”, pēc komisijas priekšlikuma Saeima var viņu atsaukt.
Saeimas sēdes parasti notiek tikai reizi nedēļā (ceturtdienās) un lielākoties beidzas jau agrā pēcpusdienā. Pirmdienās deputātiem, kas vienlaikus ir arī Saeimas prezidija locekļi, jāpiedalās prezidija sēdēs, otrdienās un trešdienās notiek Saeimas komisiju un apakškomisiju sēdes, bet arī tās neaizņem pilnu darba dienu. Kā aizpildīt pārējo laiku – tas atkal ir katra deputāta paša ziņā – var gatavot likumprojektus, strādāt darba grupās, apmeklēt konferences un diskusijas, tikties ar vēlētājiem, nevalstiskām organizācijām vai ārvalstu diplomātiem, iepazīties ar savas nozares jaunumiem, sniegt intervijas medijiem utt. Tīri juridiski nekas neliedz tautas kalpiem pēc obligātā minimuma izpildīšanas (atsēdēšanas sēdē) doties mājās čučēt vai uz pludmali sauļoties. Tomēr šādi gadījumi ir reti, jo deputāti aizvien labāk apzinās, ka laiskošanos vēlētāji, visticamāk, neatstās nesodītu. Lai gūtu labāku priekšstatu par jauna deputāta ikdienu, palūdzu atļauju ieskatīties Nacionālās apvienības pārstāvja Gata Sprūda plānotājā. Uzņēmējs Sprūds par deputātu kļuva tikai pirms trim mēnešiem, kad mandātu nolika deputāts Kārlis Krēsliņš.
Pirmdien: 9.00 Grozījumu likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” darba grupa, 11.00 nedēļas aktualitātēm veltīta NA frakcijas darba plānošanas sēde, 12.30 – 13.30 tikšanās ar Finanšu ministrijas vadību par nodokļu politiku, 14.00 – 15.30 darbs ar dokumentiem, 15.30 – 16.30 tikšanās ar Latvijas Bankas vadību par nodokļu politikas jautājumiem, 16.30 – 18.30 Nacionālās apvienības valdes sēde.
Otrdien: 10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, lauksaimniecības zemes privatizācijas darba grupa, 12.00 Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēde, 14.00 Grozījumu likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” darba grupa, 16.00 Grozījumu likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” darba grupa.
Trešdien: 10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, 12.00 Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēde, 12.30 Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, 14.30 NA frakcijas sēde, 16.30 – 19.00 NA Tautsaimniecības darba grupas sanāksme par iespējamām izmaiņām nodokļu politikā.
Ceturtdien: 9.00 Saeimas plenārsēde, starplaikā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, pēc sēdes – intervija “Latvijas Avīzei”.
Piektdien: tikšanās ar vēlētajiem, t. sk. dažādu asociāciju pārstāvjiem, valsts lielo uzņēmumu vadību, mediju pārstāvjiem un citiem interesentiem.
“Vistrakākās ir otrdienas un trešdienas, kad no vienas sēdes uzreiz jāskrien uz nākamo un bieži vien nesanāk pat pusdienas paēst,” stāsta deputāts Sprūds.
Deputāta ētika
Visiem deputātiem vienlīdz saistošs ir arī ētikas kodekss, kura mērķis ir iedibināt augstus uzvedības standartus Saeimā, tādējādi vairojot iedzīvotāju uzticību parlamentam. Šis dokuments cita starpā nosaka, ka deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību, runām un balsojumiem. Viņš nedrīkst aizbildināties ar koalīcijas, partijas vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu. Ētikas kodekss arī nosaka, ka publiskos izteikumos deputāts izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus. Tāpat deputāts nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu un izvairās no situācijām, kas sabiedrībā var radīt aizdomas par šāda konflikta pastāvēšanu, kā arī pēc iespējas racionālāk lieto viņam piešķirto mantu un līdzekļus. Visbeidzot, deputāts Saeimā uzturas darba videi piemērotā apģērbā un pienācīgā izskatā. Sabiedriskās vietās deputāts nedrīkst būt alkohola vai psihoaktīvo vielu reibumā vai klaji nepiedienīgā izskatā.
Skaļākais ētikas kodeksa pārkāpums pašreizējā parlamenta sasaukuma laikā bija saistīts tieši ar šo pantu – aizpagājušā gada rudenī deputāts Nikolajs Kabanovs (“SC”) Valstiskās audzināšanas komisijā ieradies kunga prātā, skaļi košļājis košļājamo gumiju, taisījis Saeimas deputāta ētikas normām nepiedienīgas grimases un mētājis dīvainas asprātības. Saeimas Mandātu un ētikas komisija to novērtēja kā amata rupju nolaidību un Saeimas deputāta ētikas kodeksa rupju pārkāpumu un piemēroja deputātam smagāko sodu, kāds iespējams par ētikas kodeksa pārkāpumu: rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot komisijas lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Kabanovs šī sasaukuma laikā sodīts arī par parakstīšanos kampaņā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai un par Dziesmu svētku izņirgāšanu savā komentārā laikrakstā “Vesti”. Sodus saņēmuši arī citi deputāti – Dzintars Zaķis (“Vienotība”) par PVN nemaksāšanu auto iegādes darījumā, Imants Parādnieks (NA) par pārkāpumiem, vadot Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdi, Daina Kazāka (RP) par nepatiesas informācijas izplatīšanu, ārpusfrakciju deputāts Dāvis Stalts par deputāta Kabanova apvainošanu, Irina Cvetkova (“SC”) par Latvijas nomelnošanu “antifašistu” konferencē Vašingtonā un Valērijs Agešins (“SC”) par nekorektas un maldinošas informācijas izplatīšanu.
Deputāta atalgojums
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu deputātu mēnešalgu rēķina pēc šādas formulas: vidējā darba samaksa valsti reiz 3,2. Līdz ar to šogad parlamentārieši par savu darbu saņem mēnešalgu 2192 eiro “uz papīra”. Taču Saeimas prezidija locekļi, komisiju un frakciju vadītāji par savu darbu vēl saņem arī piemaksas. Tā, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja papildus mēnešalgai saņem arī 1185 eiro piemaksu, bet pārējie prezidija locekļi – aptuveni 1000 eiro piemaksas.
Papildus mēnešalgai tie deputāti, kuri nedzīvo Rīgā, var saņemt transporta vai dzīvesvietas īres kompensācijas līdz pat 700 eiro atkarībā no tā, cik tālu no galvaspilsētas viņi dzīvo. Rīgā reģistrētie deputāti šādas kompensācijas nesaņem vispār. Šī gada maijā vislielāko kompensāciju – 664 eiro – saņēmis Aleksandrs Jakimovs (“SC”), kas ir precīzi viņam pienākošās kompensācijas apmēra maksimums. Daudz neatpaliek viņa partijas biedri – Valērijs Agešins, Vladimirs Nikonovs, Ivans Ribakovs un Jānis Tutins, kas katrs mēnesī kompensācijās saņem 644 eiro. Lai saņemtu kompensāciju, deputātam jāiesniedz izdevumus attaisnojoši dokumenti (čeki, biļetes, īres līgumi), lai aprēķinātu reālos izdevumus. Taču lielais vairākums tautas kalpu pamanās saņemt kompensācijas maksimālo iespējamo apmēru.
UZZIŅA
Deputāta amata apraksts
Iestādes nosaukums: Latvijas Republikas Saeima
Amata nosaukums: Saeimas deputāts
Amata pakļautība: Latvijas tauta
Amata mērķis (nostiprināts deputāta zvērestā): stiprināt Latvijas suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti
Deputāta pienākumi: piedalīties likumdošanas procesā, apmeklējot Saeimas un komisiju sēdes;
* lēmumu pieņemšanas procesā konsultēties ar ekspertiem un ņemt vērā sabiedrības viedokli;
* kontrolēt pieņemto lēmumu izpildi valdībā un atbildīgajās institūcijās;
* pastāvīgi iepazīties ar savas atbildības nozares jaunumiem un aktualitātēm;
* būt pieejamam sabiedrībai (ne tikai saviem vēlētājiem), skaidrojot tai pieņemto lēmumu būtību un nepieciešamību
Deputāta tiesības: pieprasīt un saņemt no atbildīgajām iestādēm darbam nepieciešamo informāciju; saņemt Saeimas Kārtības rullī un citos normatīvajos aktos noteikto atalgojumu, kompensācijas un pabalstus
Papildu noteikumi: deputāti, pildot savus amata pienākumus, ievēro Latvijas Republikas Satversmi un citus likumus, kā arī Saeimas Kārtības rulli un deputātu ētikas kodeksu
Deputātu atalgojums (EUR mēnesī)
* Deputāta mēnešalga 2192,00
* Mēnešalgas daļa par amata pildīšanu:
Saeimas priekšsēdētājam 1185,00
Saeimas priekšsēdētāja biedram 1014,00
Saeimas sekretāram 1014,00
Saeimas sekretāra biedram 952,00
komisijas priekšsēdētājam 295,00
komisijas priekšsēdētāja vietniekam 240,00
komisijas sekretāram 240,00
izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam 295,00
izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja vietniekam 240,00
izmeklēšanas komisijas sekretāram 240,00
apakškomisijas priekšsēdētājam 185,00
apakškomisijas sekretāram 116,00
frakcijas priekšsēdētājam 295,00
frakcijas priekšsēdētāja vietniekam 240,00
* Deputāta kompensācijas:
Telpu īre un transp. kompens. deputātiem, kuri dzīvo tālāk par 280 km no Rīgas 685,00
Telpu īre un transp. kompens. deputātiem, kuri dzīvo 250 – 279 km no Rīgas 664,00
Telpu īre un transp. kompens. deputātiem, kuri dzīvo 220 – 249 km no Rīgas 644,00
Telpu īre un transp. kompens. deputātiem, kuri dzīvo 190–219 km no Rīgas 617,00
Telpu īre un transp. kompens. deputātiem, kuri dzīvo 160 – 189 km no Rīgas 589,00
Telpu īre un transp. kompens. deputātiem, kuri dzīvo 130 – 159 km no Rīgas 569,00
Telpu īre un transp. kompens. deputātiem, kuri dzīvo 100 – 129 km no Rīgas 541,00
Telpu īre un transp. kompens. deputātiem, kuri dzīvo 70 – 99 km no Rīgas 521,00
Telpu īre un transp. kompens. deputātiem, kuri dzīvo 40 – 69 km no Rīgas 493,00
Transp. kompens. deputātiem, kuri dzīvo 20 – 39 km no Rīgas 178,00
Transp. kompens. deputātiem, kuri dzīvo Rīgā un līdz 19 km no Rīgas 103,00
Dzintars Ābiķis
Par deputātu kļuva pirms 24 gadiem, kad tika ievēlēts Augstākajā padomē, pēc tam ticis ievēlēts visās atjaunotās Latvijas Republikas Saeimās.
– Kādēļ vairs nekandidēsiet uz nākamo Saeimu?
– Ir jāpiemīt kaut kādam veselajam saprātam. Mans laiks ir pagājis, un iešu pelnītā atpūtā.
– Vai, tik ilgi nostrādājot Saeimā, deputāti nezaudē savu profesionālo kvalifikāciju tajos darbos, ko strādājuši pirms tam?
– Protams, ka zaudē! Tādēļ iešu pensijā. Tādam kā man, kas politikā pavadījis vairāk nekā 20 gadus, atgriezties savā profesijā par skolotāju ir faktiski nereāli. Kvalifikācijas zaudēšana varētu būt viens no iemesliem, kādēļ šobrīd deputātu korpuss nav tik spožs.
– Kā ir mainījusies deputātu profesionalitāte un Saeimas darba ritms salīdzinājumā ar laiku pirms 20 gadiem?
– Augstākajā padomē, kad bija jāatjauno neatkarība, bija sapulcējies daudzu Latvijas nozaru spožākais zieds – spēcīgākie juristi, augstskolu mācībspēki, zinātnieki, kolhozu priekšsēdētāji, ekonomisti. Šodien viņi advokatūrā vai uzņēmējdarbībā nopelna nesalīdzināmi vairāk. Tādēļ arī deputāta darbs nav tik pievilcīgs.
Tolaik arī darba ritms bija daudz intensīvāks, atjaunojot starpkaru perioda likumus vai radot tos no jauna. Vēl viens intensīvs periods bija likumu pieskaņošana Eiropas prasībām pirms Latvijas iestāšanās ES. Tikai loģiski, ka šobrīd darba apjoms ir mazāks.
Vēl viena lieta, kas būtiski mainījusi darba organizāciju un saziņu ar vēlētājiem, ir moderno komunikācijas tehnoloģiju ienākšana deputāta darbā.
– Varbūt uz atvadām no aktīvās politikas pamācīsiet jaunos politiķus – kādam jābūt veiksmīgam deputātam, lai tik ilgi noturētos politikā?
– Pirmkārt, jābūt godīgam – par savu darbu nedrīkst saņemt nekādu atalgojumu, izņemot to, ko valsts atvēlējusi ar likumu! Tāpat deputātam jābūt apzinīgam – jāapmeklē Saeimas un komisiju sēdes. Es savu 20 gadu laikā ļoti reti esmu kavējis kādu plenārsēdi vai komisiju sēdes. Ja strādā godīgi un apzinīgi, tad cilvēki to novērtē.
Otrkārt, jābūt kaut kam galvā, bez labas augstākās izglītības un valodu zināšanām būs grūti. Es padomju gados ieguvu tiem laikiem ļoti labu izglītību – esmu ekonomisks ģeogrāfs. Taču ar diplomu vien nepietiek. Ir pastāvīgi jāizglītojas – daudz jālasa informācijas par savu nozari un jābūt lietas kursā. Mani ļoti izbrīna, ka IZM speciālisti nevar pateikt, cik Latvijā ir skolēnu. Kad es vadīju Saeimas Izglītības komisiju, no galvas varēju nosaukt, cik katrā rajonā ir skolēnu, cik no viņiem ir latviešu un krievu plūsmā, cik kurā skolā.
Taču pats būtiskākais – deputātam jābūt pastāvīgā kontaktā ar sabiedrību. Ne tikai ar pārskatāmās nozares ekspertiem, žurnālistiem vai viedokļu līderiem, bet arī ar ierindas pilsoņiem! Nedrīkst kļūt augstprātīgs un nepieejams! Diemžēl daudzi deputāti to nenovērtē un par to parasti vēlēšanās tiek sodīti. Ne tikai jāuzņem cilvēki pie sevis Saeimā, bet jābrauc pie viņiem un vienkāršā valodā jārunā. Nav tādu pilsētas svētku, kur es nebūtu viesojies, ne tikai par politiku runājis, bet arī ar večiem Zvejnieksvētkos rokām lauzies.
Gatis Sprūds
Uzņēmējs, par Saeimas deputātu kļuvis pirms trim mēnešiem, kad mandātu nolika deputāts Kārlis Krēsliņš.
– Normunds Broks, kurš sarakstā bija virs jums, atteicās no mandāta. Kādēļ jūs piekritāt, ņemot vērā, ka pēc dažiem mēnešiem jau būs vēlēšanas? Ko plānojat izdarīt šajā laikā?
– Laika tiešām nav daudz, bet mūsu apvienības pārstāvja Normunda Naudiņa vadītā VARAM caur Tautsaimniecības komisiju, kurā NA pārstāvam mēs ar Dzintaru Kudumu, virza vairākas iniciatīvas. Viena no sarežģītākajām lietām – likums par lauksaimniecības zemi lauku apvidos, kas prasīja garas diskusijas. Gala variants gan īsti neatbilst NA uzstādījumiem, bet labāk tāds likums nekā vispār nekāds.
– Kā izdevās pārslēgties no uzņēmējdarbības vides uz politisko?
– Galvenais pārsteigums – cik lielā steigā notiek lietas sēdē. Gribētos, lai izskatāmo jautājumu un likumprojektu izvērtēšana notiek pārdomātāk. Pašlaik šis process ir diezgan dīvains – vispirms notiek ilga muļļāšanās ap izskatāmo jautājumu un tad triecientempā mēģina to izsist cauri vairākiem lasījumiem. Gluži kā studenti, kuri līdz pēdējam brīdim atliek kursadarba rakstīšanu un tad mēģina pēdējā naktī kaut ko sagrābstīt.
– Finansiālā ziņā lēmums kļūt par deputātu bija izdevīgs?
– Nē. Deputāta atalgojums, manuprāt, ir ļoti mazs, salīdzinot ar privāto sektoru. Taču mani uzņēmumi turpina strādāt ar peļņu un likums neliedz Saeimas locekļiem saņemt dividendes, tādēļ savu ģimeni varu uzturēt.
– Jūs kandidēsiet arī uz nākamo Saeimu. Vai redzat sevi politikā arī tālākā nākotnē – pēc 10 vai 20 gadiem?
– Jā, protams. Es domāju, ka pēc desmit vai divdesmit gadiem mana darbošanās politikā pat būtu atbilstošāka, jo šobrīd uz kopējā fona Latvijā un rietumvalstīs es esmu ļoti jauns politiķis. Negribu teikt, ka tas būtu labi vai slikti. Dažos jautājumos izšķiroša ir pieredze, bet citos vairāk noder jaunatnes degsme un možums.
– Vai nebaidāties, ka tik ilgas politiskās darbošanās laikā izkritīsiet no aprites uzņēmējdarbības jomā un būs grūti atgriezties privātajā biznesā?
– Es labi apzinos, ka tā var notikt, bet īpaši no tā nebaidos. Kā kristietim man ir zināma paļāvība – ja vien es pats strādāšu cītīgi un apzinīgi, tad viss būs labi. Ja nevarēšu atgriezties uzņēmējdarbībā, piedāvāšu savas prasmes un pieredzi darba tirgū un kļūšu par darbinieku pie citiem.
– Nereti jaunajiem politiķiem ir kāds neformāls patrons vai darbaudzinātājs no pieredzējušo politiķu vidus, kas viņu ņem savā paspārnē, pamāca un palīdz uzsākt politisko karjeru. Jums arī tāds ir?
– Īsti nebija nepieciešamības pēc īpašas saudzēšanas. Sākumā vajadzēja vien tehnisku palīdzību tajā, kā norit darbs, kā balsošana, kas kur atrodas un tamlīdzīgi. Tautsaimniecības komisijā veidojam labu tandēmu ar partijas biedru Dzintaru Kudumu, kurš deputāta amatā ir vairāk pieredzējis. Ir daudz ko mācīties no mūsu pieredzējušajiem kolēģiem. Ja jānosauc viens, kas man ir autoritāte, tad minēšu Raivi Dzintaru. Viņš gan ir pāris gadus jaunāks par mani, bet politikā daudz vairāk pieredzējis. Lielā mērā pateicoties viņam, vispār nonācu politikā.
