Deputāts – “Norvik bankas” reklāmas seja 12
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāks pārbaudi par Saeimas deputāta Andra Siliņa (ZZS) rīcību, reklamējot “Norvik bankas” sniegtos pakalpojumus.
“Latvijas Avīze” vakar jau ziņoja, ka šo pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) domes sēde norisinājās “Norvik bankas” telpās. Pasākuma mērķis bija iztaujāt politiķus par pensionāriem aktuāliem jautājumiem, bet tā laikā pensionāriem tika dalītas mapītes ar konkrētās bankas reklāmas materiāliem. To vidū atrodams arī bankas pakalpojumam “Pēctecības konts” veltīts buklets, kurā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakciju pārstāvošais Saeimas deputāts un vienlaikus LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš slavē šo banku un tās pakalpojumus senioriem.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 17. pants paredz, ka valsts amatpersonai aizliegts izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos. Reklamēšana šā likuma izpratnē ir jebkāda valsts amatpersonas personiskā vērtējuma publiska paušana par konkrētu komersantu, tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to saņēmusi atlīdzību.
Minētajā reklāmas bukletā pie Siliņa portreta viņš pieteikts tikai kā LPF priekšsēdētājs un nekur nav minēts, ka viņš ir arī Saeimas deputāts. “Tomēr tas nemaina faktu, ka Siliņa kungs ir valsts amatpersona. Tādēļ KNAB savas kompetences ietvaros pārbaudīs šo gadījumu,” informēja KNAB pārstāve Laura Dūša.
“Ja tas tiek uzskatīts kā interešu konflikts, ka es esmu iestājies par pensionāru interesēm, tad lai mani arī soda. Tāpat jau pēc dažiem mēnešiem es Saeimā vairs nebūšu!” Siliņš atmeta ar roku. Uz jautājumu, vai viņš saņēmis atalgojumu par reklamēšanas pakalpojumiem, deputāts paskaidroja, ka LPF un “Norvik bankai” ir noslēgts sadarbības līgums, kas paredz, ka banka sniegs finansiālu palīdzību federācijai, savukārt federācija izmantos savus kanālus, lai popularizētu bankas pakalpojumus. Vienlaikus Siliņš apgalvoja, ka reklāmas bukletu ar savu seju viņš redzot pirmo reizi: “Tā ir mana bilde, un tas ir mans teksts, ko teicu mūsu, pensionāru, avīzītei. Bet man nebija ne jausmas, ka tas tiek izmantots arī šādām publikācijām. Ar mani tas nav saskaņots, un samaksu par to neesmu saņēmis!” Jautāts, kā vērtē savu partneru “Norvik bankas” rīcību, bez saskaņošanas izmantojot viņa tekstu un seju, deputāts atbildēja: “Īsti korekti tas nav. Nāksies šo jautājumu pārrunāt.”
Ar deputātu Siliņu sarunājos uzreiz pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, kurā viņš ar kolēģiem sprieda par to, kā palīdzēt pensionāriem, kuru noguldījumi šobrīd “iestrēguši” likvidējamajā “ABLV” bankā. Tomēr viņš nejūt bažas par savu aicinājumu pensionāriem uzglabāt līdzekļus kādā konkrētā bankā. “Nav nekādu signālu, ka “Norvik banka” taisītos bankrotēt vai pašlikvidēties. Turklāt gandrīz neviens pensionārs bankā neglabā naudas summas virs 100 000 eiro, kas ir garantēto noguldījumu limits,” uzsvēra Siliņš.
Saeimas Ētikas komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”) par Siliņa dalību reklāmās nebija dzirdējis. “Bez papildu iepazīšanās ar notikušā apstākļiem es nevaru pateikt, vai šeit vērojams Deputātu ētikas kodeksa pārkāpums. Taču mans personīgais viedoklis ir tāds, ka deputātiem nevajadzētu piedalīties nekādos reklāmas pasākumos, pat ja viņi par to nesaņem atlīdzību. Arī es esmu saņēmis aicinājumus no medicīnas nozares uzņēmumiem popularizēt viņu tēlu, produktus vai pakalpojumus, bet vienmēr esmu tam atteicis,” teica Orlovs.
Pirms pusotra gada līdzīgu skandālu izraisīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš kopā ar kundzi Ivetu reklamējis latviešu dizaineres Annas Osmuškinas veidotos tērpus. KNAB izvērtēja arī šo gadījumu, bet toreiz nelikumības netika konstatētas. Vēl pirms tam KNAB līdzīgā pārbaudē nekonstatēja pārkāpumus Rīgas vicemēra Andra Amerika (GKR) fotosesijā, kurā viņš, iespējams, reklamēja kāda komersanta apavus.
Arī deputāts Siliņš iepriekš nokļuvis biroja redzeslokā saistībā ar viņa amatu apvienošanu. 2014. gadā KNAB sāka pārbaudi par Andra Siliņa iespējamu interešu konfliktu saistībā ar viņa priekšlikumu piešķirt 15 000 eiro no valsts budžeta paša vadītajai Latvijas Pensionāru federācijai. Taču arī šajā pārbaudē nekādi pārkāpumi netika konstatēti.
