Deputāts Kiršteins rosina noteikt VDK dokumentu brīvu pieejamību un publiskošanu 8
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) rosina noteikt bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu pilnībā brīvu pieejamību zinātniskās vai vēsturiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vai žurnālistikas vajadzībām atbilstoši likuma nosacījumiem.
Deputāts aicina likumā noteikt, ka VDK un ar to netieši saistīto bijušās Latvijas komunistiskās partijas (LKP) un okupācijas perioda PSRS valsts dokumenti atzīstami par dokumentiem, kuru arhivēšana, izpēte un izmantošana zinātniskās vai vēsturiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vai žurnālistikas vajadzībām ir pilnībā brīvi pieejami un izmantojami likumā noteiktajā kārtībā. Ar šo likumu tiktu noteikts, ka minētais tiek veikts sabiedrības interesēs.
Publicēšana paredzētu dokumentu digitalizāciju un to izvietošanu Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta jeb komisijas interneta vietnēs ar nepieciešamiem zinātniskiem paskaidrojumiem.
Reizē no deputāta priekšlikuma izriet, ka būtu atļauts publiskot arī dokumentos minētās norādes par personu tautību, ticību un konfesionālo piederību. Vaicāts, vai šo konkrēto faktu par personu publiskošana varētu veicināt neiecietību pret konkrētām sabiedrības grupām, Kiršteins izteicās noraidoši par šādu iespēju skaidrojot, ka saskaņā ar pašreizējo praksi, piemēram, atspoguļojot Otrajā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīma veiktos noziegumus, tiek atspoguļota šo noziedznieku tautība. Politiķis aģentūrai LETA uzsvēra, ka šādas informācijas publiskošana ir saskaņā ar Satversmē noteikto vārda brīvību, tiesībām iegūt un izplatīt informāciju un cenzūras aizliegumu.
Tāpat deputāts likumā rosina noteikt, ka par netieši saistītiem ar VDK atzīstami arī bijušās LKP un okupācijas perioda PSRS valsts dokumenti, kuru publiskošanas kārtību paredz un nosaka šis likums.
Dokumenti būtu izmantojami personu vajadzībām likumos noteiktajā kārtībā, reizē nebūtu piemērojamas Arhīvu likuma prasības par nepieciešamību personai uzrādīt dokumentus par radniecību vai cita datu subjekta rakstveida atļauju. Materiāli sabiedrības interesēs būs publicējami un publiskojami atbilstoši likuma nosacījumiem.
Rosināts noteikt, ka augstāk minētajos nolūkos pieļaujama un nepieciešama šajos dokumentos minēto personas datu publicēšana un publiskošana, izņemot personas mājas adresi un tālruņa numuru.
Nav atļauta personu sensitīvo datu publicēšana un publiskošana, izņemot dokumentos minēto personu tautības un politiskās partijas – Padomju Savienības Komunistiskā partija, Vissavienības Ļeņina komunistiskā jaunatnes savienība, citas partijas un politiskās organizācijas – piederības norādi, kā arī norādi uz ticību un konfesionālo piederību.
Kā publicējami tiktu noteikti LPSR VDK štata darbinieku saraksts jeb kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras alfabētiskā kartotēka, statistiskā kartotēka, personisko un darba lietu reģistrācijas žurnāli, arhīva personisko un darba lietu reģistrācijas žurnāli (nenotikušo vervēšanu un aģentu arhīva lietu uzskaites žurnāli), operatīvās lietas un operatīvo lietu materiāli, kartotēkas un citi dokumenti.
Tāpat Kiršteins rosina publicēt VDK saraksti ar LKP CK un LPSR Ministru padomi, LKP nomenklatūrā ietilpstošo VDK darbinieku personiskās lietas un LKP nomenklatūrā ietilpstošo LKP un LPSR amatpersonu personiskās lietas saskaņā ar pētnieku rekomendācijām.
Dokumentu ar komisijas zinātniskiem paskaidrojumiem rosināt publicēt pa daļām – 28.septembrī, 21.decembrī un 2019.gada 30.aprīlī. Parlamentārietis arī aicina noteikt, ka Ministru kabinets līdz 30.aprīlim izveido valsts iestādi – Nacionālās atmiņas institūtu.
Saeima iepriekš konceptuāli atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz VDK dokumentu publisku pieejamību pētniecībai no 2019.gada 1.maija atbilstoši Arhīva likuma nosacījumiem. Kiršteins attiecīgos priekšlikumus iesniedzis šī likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
