Deputāts: Augstskolu skaitam Latvijā vajadzētu būtiski samazināties 1
Pārskatāmā laikā augstskolu skaitam Latvijā vajadzētu būtiski samazināties, šādu viedokli intervijā “Neatkarīgajai” paudis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV).
Pēc politiķa vārdiem, augstākās izglītības iestāžu konsolidācija Latvijā “ir pieteikta, bet nav analizēta”.
“Bet tai ir jānotiek, augstskolu skaits ir pārmērīgs attiecībā pret iedzīvotāju un krītošo studentu skaitu Latvijā,” piebildis deputāts.
Ašeradens iestājoties par brīvprātīgu konsolidācijas procesu, bet tam vēl esot jāatrisina problēma – augstskolas ir publiskas atvasinātas personas, un likumdošana īsti nepieļauj, ka tādai var piederēt cita publiska atvasināta persona.
“Redzam, ka, visticamāk, būs četras lielas universitātes, ja kāda no augstskolām gribēs kļūt par kādas universitātes ekosistēmas dalībnieku, negribot tajā pazust, ir jāatrisina šis juridiskais jautājums. Bet pārskatāmā laikā augstskolu skaitam vajadzētu būtiski samazināties,” teicis deputāts.
“56 augstākās izglītības iestādes ir milzīgs skaits! Skandināvijā uz miljons iedzīvotājiem, šķiet, ir trīs universitātes. Viena pieeja ir turpināt izsmērēt to sviestu plānā kārtiņā visiem un palikt pie esošā rezultāta – lielākoties viduvēja vai vāja. Otra, kā igauņiem, finansēt rezultātu – jo ātrāk uz to virzies, jo vairāk saņem līdzekļu,” paudis Ašeradens.
“pPašreizējā sistēmā visas augstskolas, izņemot varbūt 25 koledžas, var kļūt par universitātēm, bet tas īsti nav iespējams. Tādēļ ir plānots skaidrs sadalījums zinātnes universitātēs un augstskolās, kuras sagatavo profesionāļus darba tirgum. Un tad mēs skatāmies, kā nodrošināt to augstskolu izaugsmi, kuras ir pretendentes uz starptautisko līgu, kam, protams, ir vajadzīgs finansējums.”
Ašeradens atzīmējis, ka kopumā šis ir arī politisks jautājums, kas nav viegli risināms, ņemot vērā to, ka Latvija ir lejupejošā ekonomikas ciklā un ka valstī ir “ārkārtīgi sarežģīta piecu partiju koalīcija, kurā ir ļoti grūti par kaut ko vienoties”.
“Bet viennozīmīgi bez finansējuma nekā nebūs, tā būtu bezjēdzīga sistēmas mocīšana, tādēļ nākamajos trijos gados absolūtai prioritātei vajadzētu būt universitāšu attīstībai, kas prasa vairāk līdzekļu augstākajai izglītībai,” piebildis politiķis.
