Deputātos mostas lokālpatriotisms – bet tikai vārdos 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā lielus pārsteigumus vairs nesolīja, ja neskaita neziņu par pāris novadiem, kuru izskatīšana paredzēta nākamajā nedēļā.
Taču pārsteigumu šonedēļ sagādāja debates par projektu, jo tajās vairs tikpat kā nedzirdēja daudzo priekšlikumu autoru Viktoru Valaini (ZZS), bet aktīvi iesaistījās deputāti, kuri līdz šim nebija pievērsuši sev uzmanību.
Reforma bija atmodinājusi lokālpatrotismu, kas vijās cauri projekta apspriešanai, jo daudzi parlamentārieši vēlējās dalīties zināšanās par pašvaldībām, ar kurām saistīti.
Debates daudz neietekmēja balsojumu rezultātu, kas pārsvarā saskanēja ar komisijā lemto. Saeima nolēma piešķirt pilsētas statusu Koknesei, Iecavai, Ādažiem, Mārupei un Ķekavai.
Tā piekrita Daugavpils un Ilūkstes veidoto pašvaldību nosaukt par Augšdaugavas novadu, bet ap Liepāju esošās pašvaldības pēc apvienošanās kļūs par Dienvidkurzemes novadu.
Koalīcija palika nelokāma un pretēji Limbažu novada gribai nošķīra no tā Skultes pagastu, lai pievienotu šo teritoriju Saulkrastu novadam.
Citā gadījumā viena pagasta nodalīšana sakrita gan ar pašvaldību, gan deputātu domām – Preiļu novadā iekļautā Aglonas novada Kastuļinas pagasts varēs atgriezties pie Krāslavas, ar ko kopā tas tāpat kā Šķeltova un Grāveri jau bija pirms iepriekšējās reformas.
Grobiņa – Dienvidkurzemes centrs
Vairākos gadījumos Saeima nobalsoja pretēji Administratīvi teritoriālās reformas komisijā lemtajam.
Tā noraidīja iepriekš atbalstīto V. Valaiņa ierosinājumu uzdot valdībai līdz 2021. gada 1. jūnijam sagatavot valsts atbalsta programmu nomaļu efekta mazināšanai novados.
“Tas parāda, ka ir vienošanās starp partiju vadītājiem. Kāpēc viņi ir pret lauku cilvēkiem? Kādam būs jāatbild par tiem zaudējumiem, ko nesīs šī reforma,” brīdināja neatkarīgais deputāts Andris Kazinovskis.
Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) aicināja “uz bildi paskatīties kompleksi”, jo arī no ekonomikas atveseļošanai paredzētajiem diviem mijardiem eiro daļa aiziešot pašvaldībām.
Jānis Butāns (JKP) pievienojās: “Rezultāts ir nevis tad, kad daudz runā un sniedz daudz priekšlikumu, bet tad, kad dara. Satiksmes ministrija jau ir paredzējusi Pasažieru pārvadājumu likumā noteikt, ka nomalēs sabiedriskais autobuss būs iedzīvotājiem bez maksas.”
Taču citu V. Valaiņa priekšlikumu, ko komisija iepriekš noraidīja, Saeima atbalstīja. Tas paredz, ka Dienvidkurzemes novada administratīvais centrs būs nevis Liepājā, bet gan Grobiņā.
Pret to bija tikai Jaunā konservatīvā partija (JKP). Ilze Indriksone (NA) aicināja ieklausīties novadu pārstāvju viedoklī, jo Liepājas pilsētā piedāvātās telpas neesot bijušas piemērotas pašvaldībai, bet Grobiņā jau ir administratīvā ēka. Liepājā būs klientu apkalpošanas centrs.
Jaunas sejas politikā
Tiem, kuri seko līdzi reformas apspriešanai, tā ir arī iespēja iepazīt jaunas sejas politikā, starp kurām vispirms jāmin Jānis Butāns.
Viņš pēc A. Kazinovska aiziešanas no JKP frakcijas, iespējams, būs JKP pašvaldību jautājumu speciālists, par ko liecina arī JKP rosinātās izmaiņas komisijās – Saeima ceturtdien atsauca A. Kazinovski no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, ievēlot viņu Juridiskajā komisijā.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Uldis Augulis gan apšaubīja J. Butāna kompetenci. “Iepriekšējiem runātājiem saprašana no pašvaldību pārvaldības ir kā apmēram cūkai no aviācijas,” sacīja U. Augulis.
Pēc kāda laika viņš atkal ņēma vārdu: “Es nebūtu runājis, bet kā Butāna kungs piesakās debatēs, atver muti, tā sarunā muļķības.” Teiktais attiecās uz diskusiju par Dievidkurzemes novada centru, kurā J. Butāns aizstāvēja tā izvietošanu Liepājā.
“Butāna kungam gan vajadzētu zināt, ka Liepājas lidosta atrodas Grobiņas novadā,” teica U. Augulis. J. Butāns nepalika atbildi parādā: “Jau vairākas reizes esmu dzirdējis savā virzienā aizvainojumus, ka no pašvaldību darba un izglītības šajā jomā man nav nekā. Esmu gan strādājis pašvaldībā, gan izglītību ieguvis tieši teritorijas plānošanā un attīstības plānošanā.”
JKP deputāti izpelnījās arī Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) aizrādījumu un ieteikumu izteikties par priekšlikumiem, kad viņi centās izprovocēt uz runāšanu V. Valaini un neatkarīgo deputātu Aldi Gobzemu.
Viņš kādā no iepriekšējām sēdēm debatēja ļoti daudz un ik pa laikam aicināja atlaist Saeimu. “Tas būtu tikai godīgi, ja priekšlikuma iesniedzējs spētu pamatot savu priekšlikumu, lai nerastos šaubas, ka tas ir tapis ārpus šīm telpām un ārpus iesniedzēja galvas.
Jau biju nobažījies, ka Gobzema kungs vairs nepiedalās debatēs. Jūs esat aizmirsis šoreiz paaicināt kārtējo reizi atlaist Saeimu,” sacīja Juris Rancāns (JKP).
Katram savs stūrītis tuvāks
Deputātu uzstāšanās pārsvarā bija saistītas ar viņu piederību kādai pašvaldībai. Debašu ilgums atklāja, ka lielākā saistība deputātiem ir ar Garkalnes, Viļakas, Cēsu un Vecpiebalgas novadiem, Sēliju, kā arī ar suitu pašvaldībām.
A. Kazinovskis tā arī sacīja: “Es paturu tiesības parunāt par Viļakas novadu, jo līdzīgi kā Jānis Dombrava Saulkrastos esmu Viļakā deklarēts.” Līdzīgi Aldis Adamovičs (“JV”) neveiksmīgi aizstāvēja Dagdas novada saglabāšanu esošajās robežās.
“Gribu izteikt cieņu Andrim Kazinovskim un Aldim Adamovičam par izrādīto lokālpatriotismu. Daudziem būtu vērts mācīties no viņiem, kādiem jābūt dzimtās puses patriotiem.
Taču mums jābūt ne tikai lokālpatriotiem, bet arī nacionālpatriotiem un jādomā par Latviju kopumā. Es kā cēsnieks esmu ne tikai Cēsu, bet visas apkārtējās teritorijas patriots,” sacīja J. Butāns, paskaidrojot, ka Vaives pagasts pēc pievienošanas Cēsīm esot strauji attīstījies.
No topošā Cēsu novada ir arī Mārtiņš Šteins (“AP”), kurš dzīvo Amatas novada Nītaurē, kas atrodoties nomalē. Viņš sniedza plašu analīzi par ieguvumiem lielajā Cēsu novadā.
“Tajā ir vairākas stipras vidusskolas, arī ģimnāzijas, kas piedāvā gan stipendijas, gan dažādām interesēm piemērotus pulciņus. Lielākā novadā būs iespējas biedrībām piedalīties konkursos un iegūt finansējumu,” uzskaitīja M. Šteins.
Apspriežoties par Garkalnes novada daļas pievienošanu Ādažiem, atklājās, ka Aleksandrs Kiršteins (NA) un A. Gobzems dzīvo kaimiņos un labi pārzina Baltezeru, kuram, viņuprāt, jābūt pie Ādažiem.
“Piemēram, māja atrodas ielas malā un ir Garkalnes novada Baltezerā, bet iela ir Ādažu novada Baltezerā. Un pat īsti nevar saprast, kam tur jāpļauj zāle,” sacīja A. Kiršteins.
Saeima jau ir lēmusi, ka par šīs teritorijas robežu grozīšanu abām pašvaldībām jāvienojas līdz 2023. gadam, bet J. Dombrava pieļāva: “Ņemot vērā, ka šajā novadā dzīvo tik ietekmīgi politiķi, viņi varētu izdarīt spiedienu uz abām pašvaldībām, lai tās vienojas ātrāk.”
“KPV LV” deputāts Ēriks Pucens ir no Kurzemes, pēc viņa priekšlikuma notika plašas debates par suitu novadu, kurā ierosināja iekļaut Alsungas novadu, Kuldīgas novada Gudenieku pagastu un Ventspils novada Jūrkalnes pagastu.
Pēc Ē. Pucena domām, Gudenieki kā Kuldīgas novada nomale esot daudz zaudējusi, ceļš uz turieni arī neesot noasfaltēts.
I. Indriksone un A. T. Plešs savukārt aicināja respektēt Jūrkalnes iedzīvotāju viedokli un vēlmi palikt Ventspils novadā. “Ja mēs nobalsotu par šādu novadu, tas būtu ne tikai mazākais, bet arī nabadzīgākais,” uzskata Dace Bluķe (“AP”). Ē. Pucens atcerējās, ka pirms vēlēšanām gadatirgū Alsungā gan “Attīstībai/Par” devusi suitiem cerības.
Komentējot notiekošo, R. Ločmele-Luņova ironiski ieteica katram deputātam apciemot pašvaldības, bet vēl labāk – nedēļu padzīvot kādā no ģimenēm, tas atvieglotu likuma pieņemšanu.
“Es vēlējos panākt, un tas arī notiek, ka Saeimas deputāti izsaka viedokli par katru novadu. Pēc pāris gadiem, kad mēs varēsim jau novērot šo novadu vai nu veiksmes stāstus, vai neveiksmes stāstus, katrs varēs atcerēties šo dienu un apskatīties, kā nu kurš ir balsojis,” teica V. Valainis.
