Deputātiem algas pieaugums. Bet vai pelnīts? 69
Bēgļu skandāla aizsegā gandrīz nemanīts palicis jaunums, ka nākamgad Saeimas deputātu algas palielināsies par 157 eiro. Opozīcija iesaka labāk novirzīt šos līdzekļus citiem mērķiem.
Deputātu amatalga nākamgad būs 2448 eiro, kas ir par 157 eiro vairāk nekā šogad. Kopumā no aptuveni 20 miljonu eiro lielā Saeimas budžeta deputātu un parlamenta darbinieku atlīdzībai tiek tērēts visvairāk naudas – gandrīz 15 miljoni eiro (kas ir par 708 000 vairāk nekā šogad).
Jāpiebilst, ka nu jau vairākus gadus deputāti vairs tiešā veidā nenosaka paši savu algu. Tās apmēru kopš 2010. gada nogales regulē valsts amatpersonu vienotā atalgojuma sistēma, un alga ir piesaistīta valstī strādājošo vidējās darba samaksas apmēram. Parlamenta deputāta mēnešalgu nosaka pēc šādas formulas – vidējā alga par aizpagājušo gadu, kas noapaļota pilnos eiro un reizināta ar koeficientu 3,2. Tādējādi deputātu alga tagad tiek pārskatīta reizi gadā. Tā kā pēdējos gados vidējā alga valstī ir augusi, tad arī deputātu atalgojums palielinājies.
Ekonomiskās krīzes laikā deputāti ar īpašu lēmumu “iesaldēja” savas algas palielināšanu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) šobrīd neredz pamatu deputātiem atteikties no pieauguma. “Katram cilvēkam ir personīga izvēle, vai kandidēt vai nekandidēt vēlēšanās. Nosakiet minimālo algu Saeimas deputātiem, un jūs dabūsiet tikai bezdarbniekus,” LNT izteicies Šadurskis.
Līdzīgās domās ir arī Imants Parādnieks (NA). “Manis pēc deputātiem šāds 157 eiro pieaugums varētu arī nebūt. Ja būtu par to jālemj, tad, visticamāk, balsotu par to, lai paliek pašreizējā alga. Taču pašlaik atalgojumu nosaka pēc vienotas sistēmas, par pamatu ņemot vidējo algu valstī. Un tas ir diezgan loģiski. Varbūt ikdienā to grūti pamanīt, bet attīstība tomēr notiek – vidējā alga ir pieaugusi, cels arī minimālo algu, diferencēs neapliekamo minimumu. Nedomāju, ka būtu pareizi izņemt no vienotās sistēmas kādu atsevišķu grupu, piemēram, Saeimas deputātus,” uzskata Parādnieks.
Uz koalīcijas kopējā noskaņojuma fona izceļas deputāts Andris Siliņš (ZZS), kurš vienlaikus ir arī Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs. Viņš uzskata, ka šobrīd celt deputātu algas būtu neētiski. “Ņemot vērā bēdīgo situāciju valsts budžetā, šogad vajadzētu atteikties no algas palielināšanas. Deputātiem jau tā ir Latvijas apstākļiem ļoti labs atalgojums, un nebūtu pareizi to vēl vairāk palielināt šobrīd, kad budžetā valda izmisums un nevienu jautājumu nevar atrisināt. Protams, deputātu algu iesaldēšana budžeta problēmas neatrisinās, bet tā vismaz būs sava veida solidaritāte,” sprieda Siliņš.
Opozīcijas partijas ir vienotas pret algas palielināšanu. “Tas ir spļāviens Latvijas tautas sejā! Koalīcijas partijas ir pilnīgi sajukušas prātā, ja neapturēs šo pieaugumu. Paskatoties, kādas mašīnas stāv pie Saeimas, rodas šaubas, vai deputāti vispār jutīs šo pieaugumu,” niknojās Artuss Kaimiņš (LRA). Viņaprāt, daudz lietderīgāk būtu atalgojuma palielinājumam paredzētos 708 000 eiro ieguldīt valsts drošībā. Proti – izmantot šos līdzekļus, lai noalgotu profesionālus bēgļu intervētājus, kas atlasīs patiesos bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem un bīstamajiem elementiem. Kritiski par deputātu algas palielinājumu ir arī “Saskaņas” un “No sirds Latvijai” pārstāvji.
Līdz ar atalgojuma reformu no 2011. gada Saeima atteikusies no sakaru izdevumu kompensācijas (Ls 54) un reprezenācijas naudas (Ls 135) izmaksas deputātiem, kas agrāk tika piešķirta automātiski, neņemot vērā faktiskos izdevumus. Taču ārpus Rīgas dzīvojošie tautas kalpi joprojām aktīvi izmanto iespēju saņemt kompensāciju par ceļa izdevumiem vai dzīvesvietas īrēšanu (tās apmēri svārstās no aptuveni 100 līdz 644 eiro mēnesī).
