Deputāti vairs neslēpsies 0
Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Kārtības ruļļa grozījumus, kas ieviesīs vairākus jauninājumus, par kuriem deputāti jau ilgstoši lauzuši šķēpus – atklātos balsojumus, kolektīvo iesniegumu izskatīšanu, kā arī komisiju skaita samazināšanu.
Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un virkni citu amatpersonu deputāti turpmāk ievēlēs atklāti. Atklātības iniciatori pārliecināti, ka šāda kārtība liks tautas kalpiem cītīgāk skaidrot savu nostāju un neļaus melot sabiedrībai par savu rīcību. Atgādināšu, ka pēc Jāņa Maizīša nepārvēlēšanas ģenerālprokurora amatā vairākums deputātu žurnālistiem apgalvoja, ka atbalstījuši kandidātu, kaut arī balsojums rādīja pretējo.
Tomēr vislielākās deputātu debates bija par tā sauktajiem kolektīvajiem iesniegumiem jeb dažādām petīcijām. Jaunā Kārtības ruļļa reakcija paredz, ka Saeimai būs jāņem vērā vēlētāju iniciatīvas, ja tās parakstījuši vismaz 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu. Šīs petīcijas Saeimas prezidijam būs jāizskata 20 dienu laikā un, ja tās atbildīs visām likumā noteiktajām prasībām, jāiesniedz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Sākotnēji deputāti bija pieļāvuši, ka varētu pietikt ar 5000 parakstu, taču pēdējā brīdī tomēr nolēma šo slieksni pacelt līdz 10 000. Tāpat vairāki parlamentārieši pauda bažas, vai sešpadsmitgadīgi jaunieši spēs izvērtēt, kādus dokumentus paraksta. Tādēļ Ilma Čepāne (“Vienotība”) rosināja vecuma cenzu paaugstināt līdz 18 gadiem. Tam piekrita arī deputāts Kārlis Seržants (ZZS), kurš pats savulaik strādājis skolā. Viņaprāt, jaunieši ir pārāk viegli manipulējami un atradīšoties cilvēki, kas šo normu izmantos ļaunprātīgi, piemēram, lai panāktu alkohola un cigarešu tirgošanu no 16 gadu vecuma.
“Internetā šāda parakstu vākšana izdarāma dažu stundu laikā. Vakar portālā “Delfi” ar izbrīnu konstatēju, ka pie raksta par to, ka Kombuļu Inese apņemas vairs neskūt kājas, ir 500 komentāri, bet pie demogrāfa Ilmāra Meža raksta par to, ka latviešu tauta izmirst, ir 60 komentāri.
Tad nu spriediet paši par to, kādas vēsmas internetā klejo un kādus priekšlikumus mēs saņemsim,” ironizēja deputāts. Tomēr vairākums deputātu pārliecināti, ka jāveicina jauniešu iesaistīšanās politiskajos procesos, tādēļ priekšlikums paaugstināt vecuma slieksni netika atbalstīts.
Tautas kalpu debatēm klātienē līdzi sekoja arī viens no interneta petīciju portāla www.manabalss.lv veidotājiem Kristofs Blaus. Viņš neslēpa savu prieku par deputātu apņemšanos vairāk ieklausīties pilsoņu ierosinājumos. “Tas ir milzīgs solis uz priekšu demokrātijas stiprināšanai, un daudzas valstis Eiropā tagad mācīsies no Latvijas piemēra. Parakstu sliekšņa paaugstināšana gan bija nepatīkams pārsteigums, taču to mēs tagad varam mainīt. Savāksim portālā manabalss.lv 10 000 parakstu par ierosinājumu samazināt nepieciešamo parakstu daudzumu,” pastāstīja K. Blaus. Viņš arī noraidīja deputātu bažas, ka caur manabalss.lv varētu tikt iesniegti dažādi neloģiski priekšlikumi. Pirms publikācijas portālā tiem ir jāiziet cauri profesionālu juristu vērtējumam.
Vakar pieņemtie Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi paredz arī izmaiņas komisiju sarakstā. Tiks likvidēta Saeimas Saimniecisko lietu komisija, kas galvenokārt nodarbojās ar Saeimas budžeta vērtēšanu, deputātu kompensācijām un tamlīdzīgiem tehniskiem jautājumiem. Turpmāk šīs funkcijas veiks Saeimas prezidijs. Savukārt Pilsonības likuma izpildes komisija pārdēvēta par Sabiedrības saliedētības komisiju. Iepriekš tika plānotas arī Pieprasījumu un Publisko izdevumu komisijas apvienot vienā, bet koalīcijas stabilitātes vārdā šī iecere pagaidām atlikta.
