Deputāti tirgojas ar ietekmi, ārsti krustugunīs un visi ēd banānus! Nedēļas notikumu apskats 10
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Ārsts krustugunīs
“Latvijas veselības aprūpes speciālisti nonākuši krustugunīs starp sabiedrību un politiku. Ir absolūti nepieļaujami, ka valdība nespēj ieklausīties un nespēj respektēt to, ko viņiem saka profesionāļi.
Nav pieļaujams, ka veselības aprūpes speciālisti tiek pazemoti, ka atsevišķas sabiedrības grupas pazemo ārstus, medicīnas māsas,” tā pagājušo trešdien teica anesteziologs reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.
Viņš bija viens no galvenajiem iniciatoriem veselības aprūpes nozares darbinieku publiskajam palīgā saucienam – mediķi preses konferencē vērsās pie sabiedrības un valdības, piedāvājot risinājumus samilzušajai situācijai, kad slimnīcās nonāk arvien vairāk vīrusa skarto Covid-19 pacientu.
“Situācija veselības aprūpes sistēmā ir katastrofāla. Ja lēmumi nesekos, tad sākumā mēs šķirosim politiķus nevis pacientus,” tā savā tviterkontā 6. oktobrī rakstīja R. Fūrmanis. Viņš ir labi pazīstams daudziem Latvijā – un ne tikai savā pamatprofesijā, jo vada arī seminārus, apmācot cilvēkus pirmās palīdzības sniegšanā, aktīvi komunicē sociālajos tīklos.
Savulaik daudz kritizēja veselības ministri Ilzi Viņķeli un šī konflikta dēļ pat iemantoja skandālista slavu. Arī tagad R. Fūrmanis kritizē politiķus un uzsver, ka “politiķiem ir jābeidz pandēmiju izmantot politiskās cīņās un jāglābj veselības sistēma no sabrukuma”.
“Esmu ārsts visu laiku! Visas 24 stundas diennaktī! Es no šīs savas lomas iziet nevaru! Ja redzu kādu nejēdzību, kas var apdraudēt veselību, tad pret to vēršos, es nestāvu malā, bet attiecīgi reaģēju. Ja redzu, ka kāds dzīvojamā zonā neievēro ātruma ierobežojumu, es viņam to aizrādu,” tā intervijā žurnālā “Kas Jauns” pirms gada teica Roberts Fūrmanis. Kāda būs viņa un citu mediķu reakcija uz valdības jaunākajiem lēmumiem par kovidkrīzi, noteikti dzirdēsim no R. Fūrmaņa arī turpmāk.
Mācība. Uzņēmēji rāda valdībai, ko darīt
Vairāki Latvijas uzņēmumi no šodienas, 11.oktobra, pakāpeniski pāriet darbam zaļajā režīmā, ko nosaukuši par “Zaļo zonu”. Iniciatīvas aizsācēji ir “Tet”, “LMT”, “Latvijas valsts meži”, “Latvenergo”, “Omniva”, “SAF Tehnika”. Tas nozīmē, ka pilnīgi visi šo uzņēmumu darbinieki, kuri strādā ar klientiem klātienē, būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to izslimojuši. Savukārt visiem apmeklētājiem klātienē klientu centros un veikalos būs jāuzrāda Covid-19 sertifikāts. Ja nevarēs – jāizmanto attālinātās apkalpošanas iespējas.
Sabiedrības kopējās veselības labad uzņēmēji aicina arī citus komersantus rīkoties līdzīgi un strādāt drošajā jeb tā sauktajā zaļajā režīmā. Ikviens uzņēmums, kas pievienosies iniciatīvai, uz ārdurvīm izvietos informatīvās zīmes “Zaļā zona”.
Kad “Latvijas Avīze” uzdeva jautājumu, kāpēc uzņēmēji skrien pa priekšu valsts noteikumiem, AS “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs noskaitās un mestu ar kurpi, ja saruna notiktu klātienē: “Tam nav nekāda sakara ar valsti. Bizness strādā pragmatiski, jo tam jāpasargā savi darbinieki no saslimšanas – ja viens inficējas, karantīnā jālaiž viss cehs. Vīrusam ir pie d*****, kādus noteikumus pieņems valsts un ko par to domā antivakseri.
Tas iet savu dabisko izplatības ceļu. Paldies zinātniekiem, ka tie izgudroja vakcīnu, kas to spēj apturēt! Esmu vīlies cilvēkos, kuri izrādījās daudz nesaprātīgāki. Ko tad nevakcinētie gaida, ka valsts viņus pasargās? Vai tad viņi gaida no valsts arī to, ka tā noteiks, piedodiet, kad iet uz poda, un pieņems Ministru kabineta noteikumus, ka pakaļa jāslauka ar kreiso roku trīsreiz no apakšas uz augšu?”
“LMT” prezidents Juris Binde atzina, ka aizvadītajā neizlēmīguma nedēļā tas bija apzināts solis, lai “valdībai parādītu to ceļu, kāds sabiedrībai ejams”.
Tuvākās dienas rādīs, cik uzņēmumu būs gatavi sekot šai mācībai, kas balstās uz cilvēku pašsaglabāšanās instinktu un biznesa loģiku iziet no pandēmijas veseliem un rīcībspējīgiem.
Darījums. Banāni kā indikators
Pēc vairāku gadu gaidīšanas beidzot Latvijā durvis vēruši Vācijas kapitāla “Lidl” veikali. Pārsteidzoši gan, ka tas notika dienā, kad saslimstība ar Covid-19 bija sasniegusi savu augstāko līmeni Latvijā, jo iepriekš šī ķēde veikalus atvērt solījās vien tad, kad būs saslimšanas samazināšanās.
Taču cilvēku drūzmēšanās pie jaunajiem veikaliem turpinās joprojām un jācer, ka jaunā tīkla darbinieki atbildīgi izturēsies pret apmeklētājiem, aicinot ievērot visas valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības. Vēl viena klusa cerība – ka vakcinēsies visi tie, kas stāvēja garajās rindās pēc lētākas pārtikas, bet aiziet savakcinēties nespēj vai negrib.
Tas, ka Latvijas tirgū ienācis viens no Eiropas mazumtirdzniecības līderiem, vieš cerību, ka esošajiem tirgus līderiem ar oligopola iezīmēm – “Maxima” un “Rimi” – nāksies konkurēt ar nopietnu tirgus spēlētāju, kas ietekmēs līdz šim piekopto cenu politiku. To, ka pirmā reakcija jau bija, parādīja banānu cenu samazinājums teju visos veikalu tīklos, dažos noslīdot līdz vienam centam par kilogramu.
Jādomā, ka banāni turpmāk būs kā cenu izmaiņu indikators vienā vai otrā virzienā. Katrā ziņā patērētājs būs tikai un vienīgi ieguvējs no pieaugošās konkurences un savstarpējiem cenu kariem.
Aizdomas. Par cik šodien ietekme?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu par kukuļošanu pret diviem Saeimas deputātiem, viņi tiek turēti aizdomās par “tirgošanos ar ietekmi”. “Tirgonis”, kā noprotams, ir no “KPV LV” saraksta ievēlētais Ralfs Nemiro (pašlaik darbojas frakcijā “Neatkarīgie”), bet “pircējs” – Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības.
“Darījums” beidzies ar varas maiņu Dobeles novadā, kur aizvadītajā nedēļā ar “KPV LV” deputāta atbalstu par mēru kļuva Ivars Gorskis no Latvijas Zemnieku savienības, bet sarunāts viss it kā esot Rīgā. Informācijas par kriminālprocesu nav daudz, tomēr uzreiz rodas jautājums – ar ko tad šī politiskā vienošanās atšķiras no citiem politiskajiem procesiem, kādus ierasti vērojam, gan veidojot valdību, gan lemjot par to, kurš būs prezidents, un tā tālāk?
Krimināllikuma izpratnē tirgošanās ar ietekmi nozīmē materiālu vērtību vai citu labumu piedāvāšanu, nodošanu vai pieprasīšanu kādai personai, lai tā, izmantojot savu stāvokli, prettiesiski ietekmētu valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu. Šāds pants likumā ir kopš 2002. gada, jo to nosaka Eiropas Padomes Pretkorupcijas konvencija. Tomēr izmantots tas ir reti un ne īpaši veiksmīgi. Skaļākais gadījums ir tā sauktā oligarhu lieta, kur “ietekmes tirgošanā” tika vainots Aivars Lembergs.
Ainārs Šlesers 2011. gadā bija lūdzis Lemberga atbalstu savam toreizējam partijas biedram Andrim Amerikam Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vēlēšanās. Lembergs pats šajā ostā amatus neieņēma, taču varējis ietekmēt ZZS pārstāvja Viestura Silenieka balsojumu. Pretī brīvostai savukārt bijis jānoslēdz reklāmas līgums ar Lemberga ietekmē esošo “Mediju namu”. Tomēr šī lieta izčākstējusi (Lembergs pirmajā instancē notiesāts par pavisam citiem nodarījumiem), un arī citās līdzīgās īsti nav izdevies pierādīt nozieguma sastāvu.
Dobelē varas maiņa izdevās, pateicoties deputāta Māra Feldmana balsij, – viņš pārstāv “KPV LV” un ir arī Nemiro palīgs Saeimā. Kā atlīdzību Feldmans saņēma vicemēra amatu, kas, protams, nozīmē arī lielāku algu un citus labumus. Vai kāds labums no ZZS solīts arī pašam Nemiro, nav zināms.
Bet, ja ir runa tikai par politisku amatu, atkal rodas jautājums – ar ko tas atšķiras no ierastajām partiju konsultācijām pēc vēlēšanām, kad “politiskajā tirgū” tiek sarunāti daudz nozīmīgāki posteņi? Politikā ir zināms tāds termins kā “zelta kārts”, kad nelielu balsu skaitu saņēmusi partija izrādās tik ietekmīga koalīcijas veidošanā, ka var atļauties izvirzīt savam reālajam politiskajam svaram neatbilstoši augstas prasības. Te nu garantēti ik reizi vajadzētu būt kriminālprocesam.
Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Sandra Dieziņa, Māris Antonevičs
