Deputāti spriež par iespējām, kā Latvijas drukātajai presei radīt izdevīgākus apstākļus 0
Pašvaldību informatīvo izdevumu izplatība, preses piegādes cenas, kā arī kontroles trūkums tiem drukātajiem izdevumiem, kas izdoti trešajās valstīs, ir iemesls, kāpēc Latvijā drukāta prese atrodas daudz neizdevīgā pozīcijā attiecībā pret Krievijā drukātajiem medijiem, otrdien, 28.maijā, kopsēdē secināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputāti, portālu “La.lv” informēja Saeimas Preses dienests.
“Pašlaik Latvijas un Krievijas drukātajai presei tiek piemēroti atšķirīgi spēles noteikumi, turklāt neizdevīgākajā pozīcijā atrodas tieši Latvijā drukātie mediji. Lai to mainītu, jādomā, kādi instrumenti ļautu radīt Latvijas medijiem izdevīgākus apstākļus, piemēram, Krievijā drukātajai presei jāpiemēro ievedmuita vai atsevišķi tarifi. Tāpat varētu ieviest licenci, lai Latvijā izplatītu Krievijā drukātu presi. Vienlaikus ir svarīgi stiprināt Latvijas medijus, risinot jautājumu par pašvaldības informatīvajiem izdevumiem un preses piegādes cenām,” sacīja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
“Runājot par trešajās valstīs drukātas preses uzraudzību Latvijā, ir svarīgi atcerēties, ka Satversmes 100.pants aizliedz jebkāda veida cenzūru. Vienlaikus Latvijas iedzīvotāji ir jāpasargā no dezinformācijas un klajas viltus ziņu izplatības. Viens no veidiem, kas varētu palīdzēt rosināt iedzīvotāju kritisko domāšanu, kā arī sniegtu iespēju izvēlēties, ir tirdzniecības vietās presi nodalīt atbilstoši reģionam, kurā tas izdots. Paralēli šo problēmjautājumu risināšanai jāmeklē arī veidi, kā uzraudzīt politisko aģitāciju, kas var tikt veikta ārvalstīs drukātajā presē, kas nonāk mūsu avīžu plauktos,” akcentēja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Komisiju kopsēdes laikā Kultūras ministrijas un Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka ir jāstiprina Latvijas drukātie mediji, norādot arī uz nepieciešamību samazināt drukātajiem medijiem piemērojamo pievienotās vērtības nodokli no 12 uz pieciem procentiem.
Savukārt klātesošie Valsts drošības dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji informēja par Krievijā drukāto mediju uzraudzību, akcentējot, ka sistemātiskas un mērķtiecīgas Krievijā izdoto drukāto mediju kontroles nav, savukārt pārbaudes tiek veiktas selektīvi.
