Deputāti savai drošībai neskopojas 2
Saeimas namā decembra vidū testa režīmā uzstādīta elektroniskā ieejas sistēma jeb turniketi apmeklētāju plūsmas kontrolēšanai. Šī aparatūra joprojām nav iedarbināta, jo nav pabeigta jauno caurlaižu gatavošana. Taču tā izmaksājusi nepilnus 119 000 eiro. Līdzīgas ierīces pasūtītas arī jaunajai parlamenta ēkai Jēkabā ielā 6/8 un maksās vēl aptuveni 60 000 eiro (tai skaitā PVN). Iekārtas piegādā attiecīgi SIA “Bastions Apsardze” un SIA “Visla SV”, ar kurām jau noslēgti līgumi.
Saeima nav vienīgā valsts iestāde, kas papildus caurlaižu sistēmai uzstādījusi arī elektronisku iekārtu apmeklētāju plūsmas kontrolei. Vienkārši runājot, tie ir nelieli metāla vārtiņi jostasvietas augstumā, kas atveras tikai tad, kad apmeklētājs pie skenera “nopīkstinājis” īpašu caurlaidi. Līdzīgas ierīces darbojas Ministru kabineta ēkā un vairākās ministrijās, bet tur izmaksājušas krietni lētāk. Salīdzinājumam – valdības namā 2012. gada februārī tika uzstādīti divi turniketi (viens pie centrālās ieejas un viens pie dienesta ieejas), kas abi divi kopā ar caurlaižu skeneri, uzstādīšanu un PVN izmaksājuši mazāk kā 5200 eiro.
Jautājumus par parlamenta ēku drošību Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) skata jau vismaz divus sasaukumus pēc kārtas. Pastiprināta uzmanība šim jautājumam tika pievērsta pēc trīs datoru zādzības no plenārsēžu zāles 2014. gada pavasarī. Iepriekšējā sasaukumā Valda Zatlera vadībā NDK izstrādāja parlamenta ēku drošības vadlīnijas. Sākot to praktisko ieviešanu, šā gada novembrī tika nolemts ieviest turniketus jeb elektronisko ieejas sistēmu. Pašreizējā komisijas priekšsēdētāja Solvita Aboltiņa aizvadītā gada novembrī pēc kārtējās NDK sēdes informēja, ka jaunā kārtība neradīs sarežģījumus apmeklētājiem, bet gan palielinās parlamenta ēku drošību. NDK sēdē piedalījās arī Saeimas administrācijas ģenerālsekretāre Karina Pētersone, kurai ir uzticēta drošības jautājumu risināšana.
“Iespējams, mēs bijām pēdējais parlaments Eiropā bez šādas elektroniskās kontroles sistēmas. Tā ir ļoti nepieciešama drošības stiprināšanai. Piemēram, ir situācijas, kad jāpārliecinās, vai visi ēkā iegājušie no tās arī izgājuši. Šāda uzskaites sistēma ļaus par to vieglāk pārliecināties,” skaidroja Pētersone. Teorētiski šāda datu bāze ļautu arī konstatēt, kurš, cikos un ar ko kopā ienācis parlamenta mājā vai aizgājis no tās. Taču parlamenta ģenerālsekretāre uzsvēra, ka šo informāciju nav plānots izmantot, lai kontrolētu žurnālistus vai parlamenta darbiniekus. Savukārt jautājumus par iekārtas izmaksu pamatotību viņa aicināja adresēt Saeimas iekšējās drošības vadītājam Jānim Gulītim, kurš atbild par iekārtu tehnisko specifikāciju.
“Pirkuma summa ir adekvāta, jo ietver ne tikai pašus turniketus, bet arī rentgeniekārtas, metāla detektorus, programmatūru un serveri datu apstrādei un uzglabāšanai, pašas ieejas kartes, kā arī uzstādīšanas un apmācības darbus. Ministru kabinets izmanto krietni vienkāršāku sistēmu, turklāt valdībā uzstādītie turniketi nav piemēroti cilvēkiem ratiņkrēslos. Saeimā esam ņēmuši vērā arī viņu vajadzības. Turklāt neaizmirsīsim, ka mēs šīs ierīces uzstādām nevis lielveikalā, bet gan Latvijas Republikas parlamentā, kas ir viena no mūsu valsts citadelēm. Tādēļ uzmanība bija jāpievērš ne tikai tehniskajai specifikācijai un funkcionalitātei, bet arī tam, lai ierīces dizainiski iekļautos interjerā,” man skaidroja J. Gulītis un atzina, ka “ņēmām labāko, kas bija pieejams”. Viņš uzsvēra, ka arī pēc turniketu iedarbināšanas apmeklētāju caurlaides paralēli turpinās pārbaudīt policisti. No datoru zagļiem gan labāk varētu pasargāt nevis elektroniskā ieejas sistēma, bet video novērošana Saeimas telpās. Tā izmaksātu krietni lētāk, bet Saeimas plenārsēžu zālē drošības kameras joprojām nav uzstādītas.
Pagājušā gada aprīlī veselu priekšnesumu Saeimā sarīkoja deputāts Dainis Liepiņš, ierodoties Saeimas namā par spīti viņam tobrīd noteiktajam aizliegumam piedalīties parlamenta darbā. Deputāta diskusijas ar Saeimu apsargājošajiem policistiem izraisīja plašu mediju interesi, un vairāki prezidija pārstāvji pēc tam atklāti pauda neapmierinātību par Liepiņa izdarībām. “Būs jāmeklē veids, kā šādus nesmukumus nākotnē vairs nepieļaut,” toreiz teica Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze. Tomēr turniketi pie galvenās ieejas nepalīdzēs neuzkrītoši neitralizēt “diskvalificētos” deputātus, jo viņiem ir tiesības apmeklēt Saeimas namu un no viesu sektora sekot līdzi sēdes norisei.
