Deputāti saņem materiālus par OIK uz 10 000 lapām 1
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisija atbildēs no institūcijām saņēmusi informāciju uz vairāk nekā 10 000 lapām, no kurām pārliecinoši lielākā daļa nākusi no Ekonomikas ministrijas (EM).
Par to šodien izmeklēšanas komisijas sēdē pastāstīja Saeimas deputāts, komisijas sekretārs Mārtiņš Šteins (AP).
Viņš akcentēja komisijas darba apjoms ir ļoti liels, tajā skaitā no EM saņemti arī arhīva materiāli.
Kopš dokumentu saņemšanas pagājušas dažas nedēļas, kas ir samērā neliels laiks, lai veiktu padziļinātu izpēti tik apjomīgai informācijai, uzskata komisijas sekretārs.
Ņemot vērā darba apjomu, viņš aicināja kritiski vērtēt publiskajā telpā izskanējušo skatījumu, ka “komisija neko nedara”.
Komisijas sēdē arī deputāti akcentēja, ka parlamentārajai izmeklēšanai nevajadzētu koncentrēties uz pārāk veciem notikumiem, kas nav saistīti ar OIK. Tā vietā nepieciešams izmeklēt situāciju kopš 2005.gada, kad tika likti pamati OIK.
Deputāts Jānis Ādamsons (S) norādīja, ka nepieciešamības gadījumā var rosināt Saeimai lemt par parlamentārajai izmeklēšanai dotā uzdevuma precizēšanu.
Kā ziņots, OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais šobrīd izveidotās sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt atbildīgos šādas sistēmas izveidē, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu šādu sistēmu veidošanos nākotnē.
Parlamentārie izmeklētāji redz “vietu” vēl vairākiem kriminālprocesiem par OIK
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti redz iespēju ierosināt krietni vairāk kriminālprocesu par pārkāpumiem OIK sistēmā nekā to patlaban ir.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka ir jautājums, kāpēc pagaidām ir sākti mazāk nekā desmit kriminālprocesi, lai gan, iepazīstoties ar pieejamiem datiem, viņaprāt, ir secināms, ka “vēl varētu sākt 200”.
Līdzīgi norādīja arī deputāts Jānis Ādamsons (S), kurš teica, ka no pieejamās informācijas ir redzami 134 gadījumi, kad var sākt kriminālprocesus par “tīrāko krāpšanu”. Par to liecinot tas, ka, lai gan pamatā attiecīgo elektroenerģiju bija paredzēts ražot pašpatēriņam, ražotājs pārdeva tik daudz elektroenerģijas, cik saražoja, norādīja politiķis.
Tāpat aktuāls ir jautājums, kāpēc Ekonomikas ministrija, pēc Ādamsona paustā šo informāciju neesot sniegusi prokuratūrai.
Komisija plāno uz sēdi aicināt Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, lai skaidrotu arī, kāpēc “procesi nevirzās uz priekšu”, norādīja komisijas vadītāja Ieva Krapāne (KPV LV). Komisijas diskusijās gan arī izskanēja šaubas, vai deputātu uzdevums ir sekot līdzi krimināllietu izmeklēšanai, jo komisijai ir citi mērķi saistībā ar atbilžu atrašanu par OIK sistēmas problēmām.
Aģentūra LETA arhīvs liecina, ka pēdējos mēnešos tiesai nodotas vairākas krimināllietas par OIK izkrāpšanas mēģinājumiem.
Piemēram, 5.septembrī Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu par svešas mantas iegūšanu, izmantojot cietušā uzticēšanos un krāpšanu lielā apmērā, ar viltu iegūstot tiesības nodot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros lielā apmērā. Pavisam laika posmā no 2013. līdz 2019.gadam apsūdzētais, apsūdzības ieskatā, izkrāpis naudas līdzekļus lielā apmērā, tas ir, vairāk nekā 2 544 781 eiro.
Savukārt Valsts policija patlaban izmeklē septiņus kriminālprocesus par iespējamām nelikumībām ar OIK, aģentūrai LETA septembra sākumā apliecināja policijā.
