Deputāti rosina samazināt slieksni īpašuma vērtībai, par kura iegādi piešķir uzturēšanās atļauju 9
Vairāki deputāti priekšlikumos grozījumiem Imigrācija likumā rosina mainīt nekustamā īpašuma vērtību, par kuru piešķirt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.
Pašlaik likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.
Parlamentārietis Inesis Boķis (V) rosina noteikt, ka termiņuzturēšanās atļaujas var piešķirt cilvēkam, kuram Rīgā vai Jūrmalā pieder viens vai ne vairāk par trīs īpašumiem, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 180 000 eiro.
Tāpat deputāts rosina paredzēt, ka vairākos novados termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai varētu piederēt trīs nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 90 000 eiro. Tas attiektos uz Ādažu, Aizkraukles, Alojas, Amatas, Auces, Babītes, Baldones, Bauskas, Brocēnu, Carnikavas, Cēsu, Dobeles, Engures, Ērgļu, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas, Kandavas, Kocēnu, Kokneses, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Mērsraga, Neretas, Ogres, Ozolnieku, Pārgaujas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rundāles, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas novada, Stopiņu, Talsu, Tērvetes, Tukuma, Vecpiebalgas un Vecumnieku novadiem, kā arī Jelgavas pilsētu.
Savukārt pārējās teritorijās uzturēšanās atļauju varētu iegūt, iegādājoties trīs īpašumus vismaz 50 000 eiro vērtībā.
Iegādāto nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtībā Rīgā un Jūrmalā to iegādes brīdī nevar būt mazāka par 58 000 eiro, iepriekš uzskaitītajos novados – vismaz 28 000 eiro vērtībā, bet pārējās teritorijās – vismaz 8000 eiro vērtībā. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka, nekustamo īpašumu kopēja vērtība saskaņā ar sertificēta vērtētāja noteikto īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt zemāka par attiecīgi 180 000, 90 000 un 50 000 eiro.
Boķis rosina izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanā par vērtspapīru iegādi, ieguldījumos uzņēmumos un tad, ja ārzemniekam ir pakārtotās saistības ar Latvijas kredītiestādi.
Savukārt deputāts Vilnis Ķirsis (V) rosina ļaut ārzemniekiem pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma ārpus Rīgas plānošanas reģiona iegādāšanos ar kopējo vērtību vismaz 125 000 eiro, tātad par divreiz mazāku summu, nekā noteikts pašlaik. Politiķis mudina noteikt, ka termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt, ja ārzemnieks ir iegādājies un viņam pieder Latvijā ne vairāk kā trīs nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība ir ne mazāka par 125 000 eiro, bet Rīgas plānošanas reģionā – 250 000 eiro.
Grozījumi paredz valdībai tiesības apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par ieguldījumu veikšanu jaunas vai jau pastāvošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi. Minētajiem gadījumiem likumā ir noteikta ieguldījumu minimālā summa.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iepriekš atbalstīja IeM priekšlikumus.
Līdz 10.februārim deputāti varēja iesniegt priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā par ierobežojumiem uzturēšanās atļauju izsniegšanā par nekustamā īpašuma iegādi uz otro lasījumu.
Tikmēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) patlaban neredz iespēju samazināt slieksni investīcijām nekustamā īpašuma iegādei apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.
Straujuma šodien medijiem pauda, ka zina par šādiem priekšlikumiem, bet koalīcija par to nav runājusi. Turklāt tuvāko nedēļu laikā šis jautājums nemaz neesot darba kārtībā.
Pati personīgi viņa uzskata, ka slieksnis nav jāsamazina, jo pērn septembrī likums jau ir mainīts, paaugstinot slieksni. Tomēr diskusija varētu būt par TUA piešķiršanu saistībā ar ražošanu, nevis apmaiņā pret nekustamajiem īpašumiem. “Par to varētu diskutēt,” atzina Straujuma.
