Deputāti rosina ierobežojumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadībai 1
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rosina likumā noteikt, ka Latvijas Pareizticīgās Baznīcas galvai jābūt Latvijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta valstī bijusi ne mazāk kā pēdējos desmit gadus.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pilsonības un dzīvesvietas kritērija noteikšana amatpersonām tādās reliģiskajās organizācijās, kuras vadība atrodas ārpus Latvijas, ļaus stiprināt šīs organizācijas autonomiju un spēju norobežoties no potenciālas ārvalstu ietekmes.
Tas savukārt stiprinās Latvijas valsts un sabiedrisko drošību, kas uzskatāms par leģitīmu mērķi arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē, norāda komisijā.
Minēto normu paredzēts attiecināt uz Baznīcas galvu, metropolītiem, bīskapiem un šo amatu kandidātiem. Tāpat likumā plānots noteikt, ka attiecīgos amatus var ieņemt un uz tiem var kandidēt Baznīcas garīdznieki.
Anotācijā skaidrots, ka Latvijas Pareizticīgās baznīcas statūtos esot līdzīgi noteikts, ka Baznīcas galvai, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem jābūt Latvijas pilsoņiem, kā arī jābūt noteiktu laiku dzīvojušiem Latvijā.
Cilvēktiesību komisijā norāda, ka grozījumi nepieciešami, lai respektētu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas nostāju par tās garīgajam personālam izvirzāmajām prasībām.
Grozījumi novērsīšot iespējamu iejaukšanos no valsts puses reliģiskās organizācijas autonomijā, kuru Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi par neaizstājamu plurālisma sastāvdaļu demokrātiskā sabiedrībā, norāda izmaiņu autori.
Anotācijā akcentēts, ka Pareizticīgajai Baznīcai Latvijā vēsturiski bijusi nozīmīga loma sabiedrības vienošanā un izglītošanā, kultūras attīstīšanā, sociālo jautājumu risināšanā, kā arī valstiskās apziņas veicināšanā. Baznīcas amatpersonu kalpošana un attiecības ar sabiedrību un valsti ir būtisks nosacījums saliedētas sabiedrības attīstībai, norāda politiķi.
Cilvēktiesību komisija vērš uzmanību, ka garīdznieku un reliģisko organizāciju amatpersonu piederība Latvijai ir nepieciešama, lai būtu nodrošināta Baznīcas augstāko mērķu – garīguma un ticības – stiprināšana, kā arī harmoniskas un saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanās. No grozījumiem izrietēs, ka Baznīcas amatpersonām un amatu kandidātiem ir jāpārzina Latvijas sabiedrība, kultūra un tiesiskā vide, skaidrots anotācijā.
Likumprojekta sagatavošanā konsultācijas notikušas ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem.
Saeimai vēl lems par attiecīgo grozījumu konceptuālu atbalstīšanu.
