Deputāti rosina diskutēt par plašākām izmaiņām Saeimas vēlēšanu kārtībā 0
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, apspriežot deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegtos ierosinājumus Saeimas vēlēšanu likumā, vienojās plašākās diskusijās apspriest iespējamās izmaiņas parlamenta vēlēšanu kārtībā.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) priekšlikumos grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā rosināja noteikt, ka kopējais ievēlēto deputātu skaits no Rīgas apgabala nepārsniedz 30. Iepriekšējās, 13.Saeimas vēlēšanās, no Rīgas apgabala bija ievēlami 35 deputāti. Likums nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.
Tāpat Valainis rosināja noteikt, ka kandidēt var tajā apgabalā, kurā kandidāts ir deklarējis savu dzīvesvietu.
Valainis sacīja, ka šos priekšlikumus ir gatavs iesniegt kā atsevišķu likumprojektu. Viņš uzsvēra, ka diskusijas par izmaiņām Saeimas vēlēšanu kārtībā jārīko tagad, kad līdz vēlēšanām vēl ir pietiekami ilgs laiks.
Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) piekrita, ka ir nobriedis laiks izmaiņām, taču nevarot tā automātiski spriest un jābūt nopietnai normu analīzei. Arī deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) sacīja, ka jāspiež par izmaiņām vēlēšanu kārtībā, jo vēlētāji ir neapmierināti ar situāciju, ka, piemēram, Rīgā var nobalsot tikai par Rīgas apgabala sarakstu.
Parlamentāriete Dace Bluķe (AP) arī pauda viedokli, ka šos jautājumus prasās atlikt uz lielāku diskusiju un skatīties vēl vērienīgākas izmaiņas, kas ir nobriedušas.
Tomēr vairums deputātu pauda, ka nosacījums par kandidēšanu tikai no tā apgabala, kur kandidāts ir deklarēts, nebūtu atbalstāms.
Komisija neatbalstīja Valaiņa priekšlikumus un vienojās, ka tie tiks apspriest atsevišķi. Vienlaikus deputāti atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz tiesības pieteiktajam kandidātam apstrīdēt balsu skaitīšanas rezultātus.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, paredzēts, ka vēlēšanu sarakstā pieteiktajam kandidātam būs tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un apstrīdēt vēlēšanu iecirkņa komisijas lēmumu par balsu skaitīšanas rezultātiem Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Savukārt CVK lēmumu kandidāts varēs apstrīdēt tiesā.
Tāpat plānots, ka pieteiktajam kandidātam būs tiesības pārsūdzēt tiesā lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.
Tiesības apstrīdēt balsu skaitīšanas, kā arī vēlēšanu rezultātus pieteiktajiem kandidātiem jau ir paredzētas pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ar izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā veidotos saskanīgs regulējums ar pašvaldību un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī ar pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumu, teikts likumprojekta anotācijā.
Patlaban noteikts, ka balsu skaitīšanas rezultātus un lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu apstrīdēt var tikai kandidātu sarakstu iesniedzēji.
Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi rosināti, lai nodrošinātu parlamenta vēlēšanās pieteiktā kandidāta Satversmē garantētās vēlēšanu tiesības un tiesības uz taisnīgu tiesu.
