Deputāti: pētījumu par krievvalodīgo iedzīvotāju noskaņojumu nedrīkst slēpt! 33
Sabiedrībai jāļauj iepazīties ar valdības pasūtītā un aizslepenotā pētījuma par krievvalodīgo iedzīvotāju noskaņojumu rezultātiem. Tā uzskata visu Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvji – gan koalīcijā, gan opozīcijā esošie.
Visstingrāk šadu viedokli izteikuši “Saskaņas centra” deputāti, kas jau nosūtījuši Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai oficiālus jautājumus par minēto pētījumu. “Noslēpumainības atmosfēra ap šā pētījuma rīkošanu diemžēl rada augsni politiskām spekulācijām un ažiotāžai,” teikts vēstulē. Tādēļ “SC” deputāti, izmantojot Saeimas kārtības ruļļa dotās pilnvaras, pieprasa no premjeres atbildes uz vairākiem jautājumiem: kāpēc pats pētījuma veikšanas fakts tiek turēts slepenībā, kas tieši veiks šo pētījumu un cik tas valstij izmaksās? “Mēs nebūt nenoliedzam šāda pētījuma nepieciešamību. Gluži otrādi – tas ir pat ļoti vajadzīgs, bet rezultātiem jābūt pieejamiem sabiedrībai,” uzsvēra vēstules iniciators Valērijs Agešins.
“Runas par slepenību ir absolūtas muļķības un amizants pārpratums. Ir tikai nolemts veikt pētījumu, un valdība vienkārši nav paguvusi paziņot, ka tāds būs. Es pats biju tajā valdības sēdē, kad tika pieņemts lēmums par šī pētījuma pasūtīšanu, un tur neizskanēja, ka tas būtu slepens,” apgalvoja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP). Tomēr uz jautājumiem, kas veiks šo pētījumu un cik tas izmaksās, Zatlers neatbildēja. Vien solīja, ka ar rezultātiem sabiedrība noteikti tikšot iepazīstināta. Gan Zatlers, gan citi valdošās koalīcijas pārstāvji uzsvēra, ka šāds pētījums ir ļoti nepieciešams un tā rezultāti būšot pieejami.
Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) pieļauj, ka ierēdņi kārtējo reizi pārcentušies ar dokumentu aizslepenošanu. “Mana pieredze Aizsardzības komisijā un Nacionālās drošības komisijā, strādājot ar ierobežotas pieejamības dokumentiem, liecina, ka parasti tajos nav nekāda pamata slepenībai, nekā tāda, kas nodarītu kaitējumu,” teica deputāts. Arī šajā gadījumā viņš neredz pamatu veikt pētījumu slepeni, jo tas tikai radīšot spriedzi sabiedrībā un ļaus apšaubīt iegūto datu ticamību. “Ja pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā šie procesi var ietekmēt sabiedrību, tad sabiedrība ir tiesīga zināt rezultātus,” uzsvēra Seržants.
Bijušais Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”) neuzskata, ka būtu noticis kas īpašs. Arī laikā, kad viņš bija aizsardzības ministrs, ministrija veikusi līdzīgus pētījumus un bieži vien tie bijuši konfidenciāli. “Esmu pārliecināts, ka šoreiz lielāko daļu šī pētījuma rezultātu sabiedrība noteikti uzzinās, bet pieļauju, ka atsevišķi secinājumi vai aspekti varētu tikt paturēti dienesta vajadzībām,” teica Pabriks. Viņš prognozēja, ka pētījuma rezultāti varētu sagādāt arī nepatīkamas atklāsmes.
Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava pieļauj ka tieši nepatīkamā patiesība, ka liela daļa krievvalodīgo izrādīsies mazāk lojāli, nekā gaidīts, varētu būt galvenais iemesls, kādēļ valdība cenšas šo dokumentu aizslepenot. “Tomēr pareizāk būtu, ka sabiedrība redz, ar ko tai jārēķinās. Tādēļ nākamnedēļ šo jautājumu pārrunāsim ar saviem pārstāvjiem valdībā,” teica Dombrava. Jāpiebilst, ka pētījums tiek veikts pēc nacionāļu pārziņā esošās Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta iniciatīvas.
