Deputāti nolemj apvienot Ventspili un Ventspils novadu 3
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā piektdien deputāti nolēma apvienot Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, pēc sēdes vēsta aģentūra LETA.
Pēc vairāk nekā divu stundu ilgām debatēm, Saeimas deputāti neatkāpās no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sākotnēji piedāvātā modeļa, kas paredzēja Ventspils pilsētu iekļaut Ventspils novadā.
Deputāti ignorēja gan Ventspils novada, gan Ventspils pilsētas vadības un iedzīvotāju paustos argumentus saglabāt Ventspils novadu kā atsevišķu administratīvi teritoriālo vienību un Ventspils pilsētai saglabāt republikas pilsētas statusu, kāds tas saglabāts Liepājai, Daugavpilij un Rēzeknei, mainot sākotnējo ieceri.
Deputāti Regīna Ločmele-Luņova (S) un Viktors Valainis (ZZS) no VARAM pārstāvjiem nesaņēma skaidru atbildi, kādi ir argumenti tam, ka līdzīgai ostas pilsētai Liepājai ir saglabāts republikas pilsētas statuss, bet Ventspilij nē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis atzina, ka lēmums par republikas nozīmes pilsētas statusa piešķiršanu Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij pieņemts koalīcijas padomes sanāksmē, kurā viņš neesot bijis klāt.
Ventspils novada domes deputāts Andris Jaunsleinis (ZZS) atzina, ka, klausoties diskusiju, viņam neesot saprotams, kas ir valsts intereses, ja klaji tiek ignorēts iedzīvotāju viedoklis. Viņš pauda šaubas, vai tā maz vairs ir Latvija, par ko patlaban deputāti pieņem lēmumus.
“Pieņemot Ventspils novada un pilsētas apvienošanu, jūs parakstāt nāves spriedumu gan pilsētai, gan novadam,” skarbs savā vērtējumā bija Jaunsleinis.
Savukārt Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) pauda uzskatu, ka, īstenojot reformu, Ventspils novads tiek izmantots, lai mazinātu Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) politisko un ekonomisko ietekmi.
Iknedēļas preses konferencē Lembergs teica, ka viņam uz Saeimu braukt nav jēgas, jo politiķi lēmumu ir pieņēmuši un no tā neatkāpsies. Viņš uzskata, ka tas tiek darīts mērķtiecīgi, lai mazinātu patlaban opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienības un tās sadarbības partijas “Latvijai un Ventspilij” ietekmi Latvijas pašvaldību vadībā.
Ventspils pilsētas domi pārstāvēja domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”), kurš norādīja, ka Ventspils pilsētas un Ventspils novada apvienošana ir nepamatota un prettiesiska.
Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie ziņojumi un pašvaldības profils satur neprecīzus datus un uz pierādījumiem nebalstītus apgalvojumus.
Viņš uzsvēra, ka patlaban pret Ventspils pilsētu tiek pārkāpts vienlīdzības princips gan attiecībā uz Eiropas transporta tīkla attīstību, gan Latvijas nākotnes telpisko struktūru, jo Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Ventspils, tāpat kā Liepāja un Daugavpils, kas netiks apvienotas ar novadiem, ir Baltijas jūras reģiona līmeņa attīstības centrs.
Vītoliņš norādīja, ka robežu grozīšana Ventspils pilsētai, nesaglabājot republikas nozīmes pilsētas statusu, uzskatāms par politisku izrēķināšanos ar Ventspils pilsētu, izslēdzot iespēju Ventspilij pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finansējumu, kas būs paredzēts pilsētām, jo Ventspils līdz šim ir demonstrējusi augstu līmeni ES fondu līdzekļu piesaistē, izstrādājot kvalitatīvus un konkurētspējīgus projektus.
Ventspils pilsētas deputāts Guntis Blumbergs (“Latvijai un Ventspilij”) pārmeta komisijai, ka, ierodoties uz konsultācijām, viņš cerējis saņemt atbildes uz pašvaldības uzdotajiem jautājumiem. Taču neko tādu komisija, acīmredzot, nav pat plānojusi, vīlies atzina Blumbergs.
Diskusijas Saeimas komisijā skatieties plašāk LTV sižetā:
