Deputāti nevienojas par maksimālo pieļaujamo zemes apmēru personas īpašumā 7
Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijas deputāti trešdien sēdē nevienojās par maksimālo pieļaujamo lauksaimniecības zemes apmēru vienas personas īpašumā, aģentūra BNS uzzināja komisijas sēdē.
Daļa deputātu atbalstīja deputātes Zanda Kalniņas-Lukaševicas ierosinājumu, ka vienas personas īpašumā maksimālā lauksaimniecībā izmantojamās zeme platība nedrīkst būt lielāka par 500 hektāriem zemes.
Deputāts Jānis Dombrava uzsvēra, ka zemes platība vienas personas īpašumā nedrīkst pārsniegt 500 hektārus, jo Latvijas teritorijas apmērs ir limitēts un, vienai personai ļaujot iegādāties lielāku zemes apmēru – divu tūkstošu hektāru apmērā, to cilvēku skaits, kam var piederēt zeme, tiek ierobežots. “Zemes resurss ir ierobežots. Ja vienai personai piederētu 100% Latvijas zemes, tad, skaidrs, ka visi pārējie Latvijas pilsoņi nevarētu realizēt tiesības iegūt savā īpašumā zemi,” sacīja Dombrava.
Pēc viņa teiktā, ir būtiski, lai Latvijas zemi varētu iegādāties pēc iespējas vairāk personu, nodrošinot mazajām saimniecībām attīstības iespējas, kā arī veicinot reģionu attīstību.
Tāpat vairāki deputāti sēdē vērsa uzmanību – ja maksimālais pieļaujamais zemes apmērs vienas personas īpašumā būtu 500 hektāri, tiktu nodarbināts lielāks skaits cilvēku reģionos, jo vienā mazajā saimniecībā līdz 500 hektāriem zemes vidēji ir nodarbināti četri cilvēki, kamēr lielajās saimniecībās tikai viens darbinieks.
Savukārt Zemkopības ministrijas pārstāvis sēdē pauda pārliecību, ka maksimālais zemes iegādes pieļaujamais apmērs ir divi tūkstoši hektāru zemes, pamatojoties uz saimniecību struktūras sadalījumu Latvijā. Viņš norādīja, ka ministrija ir analizējusi saimniecību struktūru Latvijā pēc Lauksaimniecības atbalsta dienestā pieejamās informācijas.
Viņš arī piebilda – nosakot zemes iegādes griestus, tiek noteiktas vienlīdzīgas iespējas lielākam kopumam saimniecību augt, kam piekrita arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Tāpat ir svarīgi, lai pašvaldības līdz ar grozījumiem likumā varētu noteikt reģionālo līdzsvarotību. Ministrija atbalsta, ka darba grupas ierosinājumu, ka pašvaldības var noteikt zemes iegādes limitu vienai personai, nepārsniedzot likumā noteikto maksimālo lauksaimniecības zemes iegādes apmēru, kam piekrita arī Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Zemnieku federācija.
Plānots, ka grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā turpinās gatavot ceturtdien, 12.jūnijā, uzreiz pēc plenārsēdes.
Grozījumu prasības attiecas uz tādiem zemes gabaliem, kuri pirkšanas brīdī pārsniedz piecu hektāru platību. Tā kā lauksaimniecības zeme tās iegādes brīdī var būt sliktā stāvoklī un vajadzēs laiku, lai to sagatavotu apstrādei, zemes īpašniekam tās apsaimniekošana būs jāsāk triju gadu laikā kopš tās iegādes un rakstiski jāapliecina zemes izmantošana ražošanā. Turpretī, ja trīs gadu laikā zemes īpašnieks nenodrošinās tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēs soda sankcija
Tāpat grozījumi likumā paredz – lai fiziskā persona varētu iegādāties zemi , tai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī jābūt tiesīgai saņemt tiešos maksājumus un pēdējo triju gadu laikā jāsaņem ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas. Tāpat fiziskajai personai jābūt ar pieredzi lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzināma izglītība.
Savukārt juridiskajai personai, kas pretendē uz zemes iegādi, būs jānodarbina cilvēkus, kas ir ieguvuši lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību. Tāpat juridiskajai personai būs jābūt reģistrētai Latvijā kā nodokļu maksātājam, tiesīgai saņemt tiešos maksājumus, kā arī vismaz pēdējo triju gadu laikā tai jābūt guvušai ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Zemkopības ministrija ir informējusi, ka grozījumi ir nepieciešami, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības zemes izmantošanu un iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā, jo ar esošo tiesiskais regulējumu nepietiek, lai Latvijas lauksaimniecības zemes resursi tiktu aizsargāti un ilgtspējīgai izmantoti. Arī sabiedriskās organizācijas likumprojektu ir atbalstījušas.
