Deputāti nesaprot, ko tie ārsti īsti grib 0
Vakar sasauktā Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde pierādīja: deputāti nesaprot, ko ārsti grib.
Par ģimenes ārstu darbu sākusi interesēties arī Saeima. Diemžēl interese nav tik dziļa, kā vēlētājiem gribētos. To apliecināja vakar sasauktā Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde, uz kuru deputāti bija uzaicinājuši gan veselības ministri Ingrīdu Circeni, gan galveno ģimenes ārstu organizāciju vadītājus. Parlamentārieši jutās diezgan neapmierināti, jo tikpat kā nesaprata, ko ģimenes ārsti viņiem stāsta par gaidāmajām izmaiņām viņu darba organizācijā. Lai saprastu, iepriekš ir jāsagatavojas, jāiedziļinās jautājumā, taču to bija izdarījis tikai viens deputāts – pie frakcijām nepiederošais Viktors Valainis.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis skaidroja deputātiem ārstu un ministrijas domstarpību cēloņus.
Lauku Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska centās izteikties tā, lai teikto saprastu visi deputāti. Piemēram to, ka ārsti nav pret darba kvalitātes kritērijiem, bet pret ļoti augstajām barjerām, kas praktiski nav izpildāmas. Bieži pacients slimnīcā nokļūst ne ārsta vainas dēļ, bet gan tādēļ, ka nav dzēris izrakstītās zāles, jo nav bijis naudas, par ko tās nopirkt. Arī traumas gadās neatkarīgi no tā, cik rūpīgi strādā ģimenes ārsts. Bet to visu pieskaita pie ārsta darba kvalitātes.
Patlaban pastāv obligātā un brīvprātīgā ārstu darba kvalitātes sistēma, par kuras izpildi var saņemt nelielu piemaksu, taču, sākot no 2013. gada, ministrija vēlas izveidot vienotu ārstu darba kvalitātes sistēmu.
Piemēram, ja ģimenes ārsts saņems informāciju par ātrās palīdzības brigādes izsaukumu pie sava praksē reģistrētā pacienta, kuru mediķi tomēr nav aizveduši uz slimnīcu, 24 stundu laikā ārstam vai ārsta palīgam būs jāsazinās ar pacientu un jāvienojas par turpmāko ārstēšanu.
Veselības ministre solīja, ka valsts apmaksās ārsta vizīti mājās pie šādiem slimniekiem (Ls 7,50), ja tā būs nepieciešama.
Ārstu biedrība uzskata, ka, izvirzot prasības, jāņem vērā blakus faktori, kas var ietekmēt to prasību izpildi. Valstī pastāv liela iekšējā migrācija un cilvēki nedzīvo tur, kur ir deklarējušies, bet, iespējams, pavisam citā pilsētā. Laukos daudziem nav telefona. Tāpēc ģimenes ārstam var būt neiespējami sazināties ar šo pacientu vai viņu atrast. Ja notiek ļaunākais un šo 24 stundu laikā pacients nomirst, ārsts nonāk neapskaužamā situācijā, kad viņam tiek uzlikta atbildība par gadījumu, par ko viņš nevar būt atbildīgs. Turklāt šādā situācijā arī kontroles dienestam tiek apgrūtināta iespēja noskaidrot, kurš īsti ir atbildīgs par notikušo.
Tiesa, daudzi pacienti nav apmierināti ar ģimenes ārstu darbu, taču ne Saeimas deputātiem, ne ministrijas vadībai nav skaidrības, kā to uzlabot. Ģimenes ārstu asociāciju vadītāji sacīja, ka nekas cits neatlikšot, kā atkal sēsties pie viena galda ar ministrijas amatpersonām, lai tomēr vienotos par neskaidrajiem jautājumiem.
Fakti Veselības ministrija vēlas uzlabot ģimenes ārstu darbu ar šādām prasībām: * akūtiem pacientiem ģimenes ārstu pieejamība jānodrošina tajā pašā dienā, kad slimnieks vērsies ārsta praksē – neatkarīgi no akūto pacientu pieņemšanas laika beigām; * ja pacients izsaucis ātro palīdzību, bet nav aizvests uz slimnīcu, ģimenes ārstam 24 stundu laikā jāsazinās ar slimnieku; * ja ģimenes ārsts, nosūtot pacientu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, būs izlietojis mazāk līdzekļu, nekā noteikts līgumā, tad ārstam tiks izmaksāti 20% no starpības starp plānoto un iztērēto summu (šo nosacījumu pielietos, ja ārsts būs iztērējis vismaz 80% no gada laboratoriskajiem izmeklējumiem paredzētās summas). |
