Deputāti meklē attaisnojumus un no likuma neizņem skolotājiem un zemniekiem apsolītos miljonus eiro, ko viņi nekad nesaņems 7
Oktobra beigās izlemjot lietu par Augstskolu finansēšanas likumu nepildīšanu, Satversmes tiesa ir aktualizējusi gadiem nerisināto populistisko likumu nesaderību ar budžetu, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Tiesa aicināja Saeimu izrevidēt likumus, kas sola neiespējamas summas zinātniekiem, skolotājiem un zemniekiem.
Saeimai uzdevums būtu jāpilda nekavējoties, jo nepatiesi likumi vairo sabiedrības neuzticību valstij.
Divu nedēļu laikā deputāti nav uzsākuši likumu revīziju. Tā vietā deputāti meklē attaisnojumus un cenšas šo uzdevumu “aizfutbolēt”, pārspēlēt valdībai.
Katru gadu pieņemot valsts budžetu Saeimas deputāti rīkojas apzināti prettiesiski. Saeimai būtu vai nu jāievēro iepriekš pieņemtie likumi un jādod simtiem miljoni izglītībai, lauksaimniecībai un ceļiem, vai šīs normas jāatceļ. Taču deputāti nedara ne vienu ne otru. Šis gads nebūs izņēmums.
Oktobra beigās Satversmes tiesa izlēma, ka konstitūcijai neatbilst Augstskolu likuma pants katru gadu tām palielināt finansējumu par ceturtdaļu procenta no IKP, līdz finansējums sasniedz 2%. 2% šobrīd būtu ap 600 miljoniem. Likums nav pildīts nekad. Augstskolas saņem četras reizes mazāk.
Tiesa nosprieda, ka Saeima ar šo likumu ir iejaukusies valdības lauciņā sastādīt budžetu, sasolījumi nav reāli izpildāmi, tāpēc likuma pants vairs nav spēkā.
Nepildīti solījumi par garantētu naudas pieaugumu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro atrodami Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, Izglītības likumā, Zinātniskās darbības likumā un likumā par autoceļiem. Tiesa aicina parlamentu pārskatīt arī šos likumus.
“Nedrīkst nopietnā valstī nopietns parlaments pieņemt tiesību normas, kuras no sākta gala viņš pats vērtē kā nenopietnus apsolījumus.” skaidro Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.
Satversmes tiesa uzskata, ka parlamentam šie likumi jāpārskata un neizpildāmie solījumi jāizņem. Spriedumā teikts, ka normu saglabāšana ir nesaderīga ar valsts budžetu un rada pamatotas šaubas par to atbilstību satversmei.
“Tas, protams, ir saistīts ar valsts budžeta izskatīšanu Saeimā. Tad kad izskata valsts budžeta likumu, tad arī parlaments skata šos pavadošos likuma projektu un vētī to, vai esošie likumi atbilst valsts budžeta likuma projektam. Tātad tas jau notiktu šobrīd.” saka Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.
Pirms gada pārskatīt tukšo solījumu likumus aicināja arī Valsts prezidents Egils Levits.
Levits bija pikts uz deputātiem, jo tobrīd viņam bija jāizsludina budžets, kurā nebija pilnībā izpildīts solījums celt algas mediķiem.
”Es domāju, ka šādai praksei ir jābeidzas. Es aicinātu Saeimu tuvākajā laikā pārskatīt šos solījumu likumus un savest kārtībā ar budžetu. (NP: Vai, jūsuprāt, Saeimai pietiks drosmes to izdarīt?) Es teiktu, ka valsts intereses ir pirmā vietā, pirmā vietā ir tas, lai Saeima, lai parlaments darbotos tā, ka cilvēkiem rodas uzticība. Un es domāju tie cilvēki Saeimā, kuri ir atbildīgi, tie to saprot, un tie arī attiecīgi rīkosies.” teica Egils Levits
Latvijas Valsts prezidents (2019.gada 1.decembrī).
Saeima darbu pie valsts budžeta sāka oktobra vidū. Patlaban tas tiek gatavots otrajam, galīgajam lasījumam. No likumos sarakstītajiem solījumiem, izpildīts tikai mediķiem dotais par algu celšanu par 20 procentiem. Likumiem, kuros sasolīti simti miljoni zinātnei, ceļiem un zemniekiem, deputāti tā arī nav pieķērušies. Ne pēc prezidenta aicinājuma, ne arī tagad, kad tas ierakstīts tiesas spriedumā. Deputāti iniciatīvu sagaida no kāda cita.
“Šobrīd, manuprāt, visām iesaistītām pusēm ir jāsaprot, ka to “futbolu” nebūs iespējams spēlēt bezgalīgi, un kādam tas ir jādara un, manuprāt, tiešām tas ir Ministru kabinets.
Es domāju, ka lielākā problēma šajā jautājumā ir tā, ka virkne arī no koalīcijas partneriem savulaik ir piedalījušies šo likumu pieņemšanas procesā un tāpēc šis ir apstāklis, kas apgrūtina vai arī nevairo degsmi iesaistīties šajā procesā un nekas vairāk.” skaidro Juris Jurašs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (Jaunā konservatīvā partija).
“Mūsu iniciatīva ir pieteikt atbildīgajām institūcijām, kas ir politikas veidotāji, tātad nākt ar izvērtējumu. Ko tas nozīmē nozarei, politikas veidošanai, pārējai par katru no šiem spriedumiem. Tā ir komisijas darba kārtība, kā mēs to darām.” teic Arvils Ašerādens, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.
“Būtu vēl ļoti rūpīgi šis Satversmes tiesas spriedums jāanalizē, jāpastudē, un es tur redzu normu, kas nepaģēr automātisku visu šo likuma normu atcelšanu, bet gan vairāk, ka tas liek ministru kabinetam, veidojot budžetu, papildus vērtēt vai ir iespēja piešķirt papildu finansējumu, atbilstoši kādai šai likuma normai. Jo piemēram, līdzīgi kā bija ar finansējumu mediķiem. Ja nebūtu šīs normas, mediķi papildu finansējumu nesaņemtu.” saka Saeimas priekšsēdētāja (Nacionālā apvienība) Ināra Mūrniece.
“Valdībai ir jāizvērtē, ko viņi var un ko nevar un ja tiesa ir uzdevusi izravēt, tad ir jāizravē.
(NP: Bet kāpēc valdībai? Tiesa taču vēršas uz Saeimas…) Bet protams, likumdevējs ir Saeima, bet pēc valdības iniciatīvas,” skaidro Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs (Attīstībai/Par) Mārtiņš Bondars.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara attieksmei pret neizpildāmajiem likumiem Satversmes tiesas spriedumā atvēlēta īpaša nodaļa. Bondars vairākkārt ir izteicies, ka strīdīgās normas ir īpašas ”solījumu normas”, uz kuru izpildīšanu neviens nav paļāvies.
“Tiesa norādīja, ka tā nedrīkst parlaments runāt, nedrīkst tā vispār domāt. Tādā veidā, ja no sākta gala deputāti un parlaments uzskata, ka viņš var vienkārši pasolīt, tad skaidrs, ka cilvēki zaudēs uzticēšanos parlamentam, un ja cilvēki zaudē uzticēšanos parlamentam, valsts varas orgānam, tad demokrātiska valsts vairs nevar pastāvēt, tad katrs ir pats par sevi, tad valsti nevajag.” saka Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.
“Pēc būtības ir vēlēšanu normas un valdīšanas normas. Vēlēšanu normas, kā jau satversmes tiesa saka, nevajadzētu vēlēšanu normām parādīties. Bet tās parādās. Ar kaut kādu regularitāti parādās. (Satversmes tiesa ir veselu nodaļu veltījusi jūsu izteikumam. Vai jūs tas nemulsina?) Nē, mani nemulsina.
Mani nemulsina tāpēc, ka tā ir dzīves realitāte ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Bet nu tas būtu jāmaina. (NP: Varbūt būtu jābeidz runāt, pieņemt to kā normālu situāciju, bet viņas vienkārši jāizlabo, jāpakļaujas tiesas lēmumam?) Kā jau es teicu, tad valdība būtu tā, kuras iniciatīva tā arī tad būtu.” papildina Mārtiņš Bondars.
Budžetu pamatā gatavo Finanšu ministrija. Ministrs Jānis Reirs atzīst, ka ierēdņi pat vairs nopietni nevērtē likumus, kur nozarēm sasolīti miljoni, jo tādas naudas nav. Nu jau faktiski atmirušās normas no likumiem būtu jāizvāc pašai Saeimai.
“Par šiem likumiem visi zina, kuri tie likumi ir. Daudz ir diskutēts. Pārsvarā visi šie likumi ir radušies Saeimā. Un es domāju, ka saeimai arī vajadzētu šo darbu veikt. Finanšu ministrija un pārējās nozaru ministrijas viennozīmīgi sniegs atbalstu ar informāciju sagatavoto, bet principā tam darbam būtu jānotiek Saeimā.” teic Finanšu ministrs (Jaunā Vienotība) Jānis Reirs.
Satversmes tiesa spriedumā atsaucas uz varas dalīšanas principu – ar tukšo solījumu likumiem Saeima ir iejaukusies izpildvaras funkcijās. Tiesas sprieduma izpildīšanai ir arī simboliska nozīme. Parlamentam ir jāparāda, ka tas respektē trešo varas atzaru – tiesu varu.
