Deputāti aicina ministrijas izstrādāt minimālo banku pakalpojumu grozu reģionos 0
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien pārrunāja situāciju ar banku filiāļu slēgšanu reģionos, kā arī aicināja atbildīgās ministrijas izvērtēt iespējamos risinājumus minimālā pakalpojuma klāsta nodrošināšanai visā Latvijā.
Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) sēdes noslēgumā pauda viedokli, ka Latvijā nav “reģionālās politikas finanšu pakalpojumu pieejamības jomā”, līdz ar to nepieciešams izstrādāt risinājumu minimālā finanšu pakalpojuma klāsta nodrošināšanai.
Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tika aicinātas izstrādāt šādu “minimālo pakalpojumu grozu”, piemēram, nosakot maksimālo attālumu, lai cilvēkam būtu sasniedzama skaidras naudas izņemšanas vieta, norēķinu punkts vai bankas filiāle. Šadurskis bija skeptisks par iespēju valstij iejaukties ar saviem līdzekļiem, bet pieļāva iespēju par fondu, kura dalībnieces būtu pašas komercbankas.
Komisija arī plāno vērsties ar vēstuli pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V), lai izklāstītu šīs idejas.
Latgales plānošanas reģiona pārstāve, Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele komisijas sēdē norādīja, ka situācija ar banku filiāļu pieejamību reģionos ir satraucoša. Viņa arī skaidroja, ka problēmas izmantot banku pakalpojumus interneta vidē saistītas ar interneta pieejamību, iedzīvotāju datorprasmēm un to, ka vecākiem cilvēkiem patīk klātienē kontaktēties ar cilvēkiem.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Lāsma Ūdele uzsvēra, ka finanšu pakalpojumu pieejamība ir viens no faktoriem, kas nodrošina pilnvērtīgu darbību konkrētā reģionā gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai. Viņa arī pauda viedokli, ka problēmas risinājumam “jābūt valstiskā līmenī, nevis jācīnās katrai pašvaldībai”.
Ūbele arī atgādināja par pirms vairākiem gadiem VARAM veikto pētījumu par finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos. VARAM pārstāvji pastāstīja, ka situācija ir pasliktinājusies, piemēram, iepriekš bija pieci līdz seši novadi, kur nebija bankomātu, bet tagad tādi ir 15. Garākais attālums, kas cilvēkam jāmēro līdz bankomātam, ir 60 kilometri.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis uzsvēra, ka tas nav Latvijas vai Baltijas jautājums, bet arī citur banku filiāles tiek slēgtas. “Kaut arī Latvijā filiāļu skaits samazinājās visstraujāk, iedzīvotāju skaits uz vienu filiāli joprojām ir mazākais Baltijā,” piebilda Bičevskis.
Arī “SEB bankas” pārstāvji informēja deputātus, ka kopumā apmeklētāju skaits banku filiālēs samazinās – kopumā valstī par 27%, bet, piemēram, Latgalē pat par 37%. Ņemot vērā klientu paradumu maiņu, esot pārskatīts arī banku filiāļu tīkls.
