Deputāte: Līguma laušana ar fotoradaru uzstādītāju būtu zelta vidusceļš 0
Fotoradaru izmantošanas jomā rodas pretruna starp sabiedrības drošības panākšanu un komerciālajām interesēm, tāpēc zelta vidusceļš šī jautājuma atrisināšanā būtu līguma laušana ar fotoradaru piegādātāju un uzstādītāju, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) viedokli aģentūrai LETA pauda Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kā ziņots, publiskajā telpā izskanējuši pārmetumi, ka fotoradari vairākos gadījumos ir izvietoti nevis ar mērķi uzlabot sabiedrības drošību, bet ar mērķi nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas.
Reizniece-Ozola uzskata, ka ir nepieciešams novērst šo situāciju. Taču vispirms jāapskatās, kādas sankcijas draud valstij līguma laušanas gadījumā – vai kārtējo reizi līgumā nav iestrādāti lieli zaudējumi valsts budžetam pēc šāda soļa speršanas. Tāpēc deputāte aicina publiskot līgumu, tostarp to daļu, kas reglamentē atkāpšanos no līguma nosacījumu pildīšanas.
Viņa uzsvēra, ka privātās publiskās partnerības projekti jāīsteno saskaņā ar valstij izdevīgu modeli un ir absurdi, ja privāts uzņēmums saņem procentus no pārkāpumiem, kuri konstatēti ar fotoradariem. Tādējādi uzņēmums ir ieinteresēts gūt ienākumus, un sabiedrības drošība nonāk otrajā plānā. Praktiskāk būtu bijis, noslēdzot līgumu, paredzēt, ka privātais partneris saņems fiksētu naudas summu.
Pēc līguma laušanas būtu iespējams rīkot jaunu konkursu, kurā ar tā uzvarētāju tiktu noslēgts valstij izdevīgāks līgums, skaidroja Reizniece-Ozola.
Kā ziņots, saskaņā ar iepirkuma konkursa rezultātiem fotoradarus piegādā un uzstāda trīs juridisko personu apvienība, kurā iekļauta AS “Vitronic Baltica”, vācu kompānija “Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme” un SIA “Komerccentrs DATI grupa”.
LETA jau ziņoja, ka sabiedrības iniciatīvu platformā “Manabalss.lv” janvārī tika ierosināta parakstu vākšana par fotoradaru izvietošanas principu noteikšanu likumdošanā.
Iniciatīvas autors Niks Freibergs pieteikumā pauda viedokli, ka pirmie fotoradaru darbības mēneši liek apšaubīt, vai to ieviešanas mērķis ir panākt satiksmes drošības uzlabošanu. “Fotoradari bieži ir izvietoti vietās, kuras statistiski nav bīstamas, piemēram, taisnos un pārredzamos ceļa posmos. Savukārt daudzos melnajos punktos, kur saskaņā ar statistiku notiek visvairāk ceļu satiksmes negadījumu, tie nav redzēti vispār,” uzsvēra Freibergs.