Deputāte: Latvijas mediju vides vājumu izmanto kaimiņvalstis 0
Latvijas mediju vides vājumu kaimiņvalstis izmanto informatīvās vides kropļošanai, šodien, debatējot par jauno Nacionālo drošības koncepciju, Saeimā sacīja parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP).
Tērauda uzsvēra, ka valsts aizsardzība un demokrātija prasa darbu ne tikai militārā frontē, jo tā patlaban nespēj aptvert visas hibrīdkara šķautnes.
“Mēs katrs redzam un jūtam, ka citas valstis spēj ietekmēt mūsu valsti, manipulējot ar sabiedrības viedokli, mazinot spēju sabiedrībai pašai sevi aizstāvēt,” teica deputāte, akcentējot, ka jaunā koncepcija norāda uz mediju vides spēju pašai sevi aizstāvēt.
Politiķe arī uzsvēra, ka mediju vides vājumu kaimiņvalstis izmanto, lai mērķtiecīgi veiktu savu politiku, kas vērsta uz Latvijas informatīvās vides kropļošanu. Viņa akcentēja, ka minētā koncepcija piedāvā ceļu, lai mazinātu vai novērstu šos apdraudējumus.
Patlaban parlamentā aktīvā apspriešanā ir jauns sabiedrisko mediju likums, kā arī jautājums par komercmedijiem, lai sniegtu atbalstu mediju vides stiprināšanai. Tēraudas ieskatā, galvenais Saeimas uzdevums ir apzināties drošības apdraudējumu visā tā daudzveidībai, un rīkoties.
“Pirms daudziem gadiem Latvijā nolēma, ka drošība meklējama NATO ietvaros. Būdama NATO dalībvalsts, Latvija uzstādīja mērķi sasniegt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. Šodien koncepcija iezīmē jaunus izaicinājumus, kas paredz jaunus mērķus informatīvās vides aizstāvēšanā,” skaidroja Tērauda, mudinot noteikt, ka informatīvās vides aizstāvēšanai būtu jāatvēl 0,2% no IKP.
Kā vēstīts, Nacionālās drošības koncepcijā uzsvērts, ka attiecībā uz mediju daudzveidības nodrošināšanu svarīgs rīcības virziens ir radīt un piedāvāt konkurētspējīgu saturu, investējot gan sabiedrisko, gan komerciālo mediju attīstībā. Eksperti norāda, ka būtisks izaicinājums ir arī iedzīvotāju mediju lietošanas paradumi un interneta mediju veiksmīgā sīvā konkurence ar tradicionālajiem medijiem.
Koncepcijā akcentēts, ka Latvijas sabiedriskie mediji ir daļa no nacionālās drošības sistēmas, jo tiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā. Sabiedrisko mediju attīstību ierobežo un to iziešanu no reklāmas tirgus kavē ierobežotais valsts finansējums, kas ir jāpalielina. Ieguldot līdzekļus sabiedriskajos medijos, ir jāattīsta to interneta platformas un jāpilnveido to kvalitāte, tādā veidā konkurējot ar komercmedijiem, norāda koncepcijas autori.
