Foto – LETA

Deputāte Cvetkova redz neonacisma spoku 0

Starptautiskā konferencē Irina Cvetkova klāstījusi, ka dubultpilsonības piešķiršana Austrālijas un Brazīlijas latviešiem esot neonacisms.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Jūnija sākumā pēc cilvēktiesību organizācijas “Pasaule bez nacisma” ielūguma Saeimas deputāte Irina Cvetkova (“Saskaņas centrs”) ir apmeklējusi Vašingtonā rīkotu starptautisko konferenci. Pēc tam intervijā interneta portālā rubaltic.ru I. Cvetkova atstāstījusi, ko 4. jūnijā konferencē sacījusi par “neonacistiskām plaisām Latvijas demokrātijā”. Man Cvetkova skaidro, ka tas nav bijis komandējums no Saeimas, taču pasākumu apmeklējusi kā Saeimas deputāte un uzstājoties paudusi savu Saeimas deputātes personīgo viedokli.

Secinājusi, ka pa Eiropu klīstot neonacisma spoks, I. Cvetkova sakās Latvijā to saskatījusi kā leģionāru piemiņas gājienā 16. martā, tā citur.

CITI ŠOBRĪD LASA

Padomju simbolikas aizliegums, Pilsonības likumā noteiktais, ka valsts nācija Latvijā ir latvieši un līvi, kā arī Latvijas pilsonības piešķiršana Jaunzēlandē, Brazīlijā un Austrālijā dzīvojošiem “leģionāriem un viņu pēctečiem” – tās visas, Cvetkovasprāt, esot “bīstamas neonacisma izpausmes”.

Interneta portālā “kasjauns.lv” publicētajā materiālā I. Cvetkova uz lūgumu argumentēt savus spriedumus atbild, ka trīs valstīs – Austrālijā, Jaunzēlandē un Brazīlijā – pēc kara paglābušies nacistiskie noziedznieki (kā noprotams, Cvetkovas ieskatā leģionāri ir to skaitā). Tāpēc Latvijas pilsonības piešķiršana viņiem esot nacistu atbalstīšana. Pēc kara pāri okeānam aizbraukušie Latvijas pilsoņi vairs nevarot būt lojāli Latvijas valstij, un tās pilsonību nedrīkstot piešķirt “apšaubāmiem cilvēkiem”. Par Brazīlijā ieceļojušo baptistu pēctečiem viņa domā, ka tie vairs “sevi neidentificē ar Latviju un nav virzīti uz saistību ar Latviju”, tāpēc Latvijas pilsonības piešķiršana viņiem nebūtu loģiska.

“SC” valdes loceklis Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs uz manu jautājumu, kā viņš vērtē partijas biedrenes izteikumus, atbildēja, ka nav par tiem lasījis. Deputāts Sergejs Dolgopolovs pauda, ka “SC” oficiālā pozīcija dubultpilsonības jautājumā ir tāda, ka “SC” dubultpilsonības piešķiršanu ir atbalstījis.

Cvetkovas izteicienus par “totālu verbālu putrojumu, kur nav loģikas” vērtē Broka universitātes politoloģijas profesors Juris Dreifelds. Cvetkova klāsta, ka ar savu uzstāšanos konferencē vēlējusies pievērst ASV sabiedrības un likumdevēju uzmanību “neonacistiskajām plaisām Latvijas demokrātijā”.

Tas ir totāls burbulis, ko taču neviens neņems nopietni, norāda J. Dreifelds, šāda veida izteikumiem nopietnu politiķu padomdevēji nepievērš uzmanību.

Cvetkova darbojas Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā. Tās vadītājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) man sacīja, ka ir saņēmis iesniegumu no deputāta Valda Liepiņa komisijā izskatīt I. Cvetkovas pozīciju.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.