Deputāta krēslā uz pāris nedēļām? Kā sertifikātu prasība apgrūtina pašvaldību darbu 17
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimā pieņemtais likums “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam”, kas paredz apturēt pilnvaras tiem deputātiem, kuri līdz 15. novembrim nevarēja uzrādīt Covid-19 drošības sertifikātu par vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, uz pašvaldībām ir atstājis atšķirīgu iespaidu.
Likuma pieņemšanas brīdī jaunā prasība attiecās uz 20 pašvaldībām, bet tagad to skaits ir samazinājies. Piemēram, Dienvidkurzemes novadā līdz nākamajai domes sēdei visi deputāti jau būs saņēmuši sertifikātu, bet Valkas novada domei vairs nebūs jālemj par izmaiņām deputātu sastāvā, jo domnieks, kas nebija vakcinējies, pa šo laiku vīrusu ir pārslimojis.
Vissarežģītākā situācija ir Jelgavas novadā, kur ārkārtas sēdē dome 17. novembrī lēma apturēt pilnvaras trīs deputātiem – mēra vietniekam Andrim Ozoliņam (LZP), Irinai Dolgovai (“Saskaņa”) un Gundaram Liepam (NA). Trešdien, 24. novembrī, kārtējā sēdē bija lemts uzaicināt šo deputātu vietā nākamos domniekus, taču sēde nenotika.
Jelgavas novada domes priekšsēdis Ziedonis Caune (LZS) bija saņēmis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vēstuli, kurā norādīts, ka 17. novembra sēdē ir konstatēti procedūras pārkāpumi, tāpēc par tās darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem domei būs jālemj vēlreiz.
Arī 24. novembrī paredzētās sēdes sasaukšanā nebija ievērotas visas prasības, tāpēc tā ilga tikai dažas minūtes. Tas nozīmē, ka trīs deputāti, kuri nebija uzrādījuši sertifikātus, nevar pildīt savus pienākumus, bet viņu vietā nevar nākt nākamie no saraksta ievēlētie domnieki, kamēr nav notikusi pārbalsošana.
Daļa negrib nākt domē uz īsu brīdi
Kad Saeima pieņēma likumu, kas paredz uz laiku apturēt pilnvaras deputātiem, kuriem nebija vakcinēšanās vai vīrusa pārslimošanas sertifikāta, tādi deputāti bija Daugavpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes pilsētā, kā arī Alūksnes, Balvu, Cēsu, Dienvidkurzemes, Gulbenes, Jelgavas, Ķekavas, Limbažu, Līvānu, Mārupes, Rēzeknes, Ropažu, Siguldas, Valkas, Varakļānu un Ventspils novadā.
Visvairāk – četri – deputāti mainījās Rēzeknes pilsētas domē, kur bijusī mēra vietniece Lidija Ostapceva (“Saskaņa”) nav paudusi gatavību vakcinēties, tāpēc nākamajam deputātam Igoram Sergejevam (“Saskaņa”) var nākties domē strādāt ilgāk, Kristīne Kokorēviča un Olga Strode (abas “Saskaņa”), kā arī Ināra Groce, kura ievēlēta no centriski labējo partiju saraksta, domē varētu atgriezties.
Likums paredz, ka par mandātu apturēšanu ir jālemj domei. Pēc tam pašvaldības vēlēšanu komisija aicina nākamo no saraksta ievēlēto uz laiku uzņemties domnieka pienākumus, par ko vēlēšanu komisija ziņo nākamajā sēdē. Taču, piemēram, Līvānu novadā ir situācija, ka tad, kad notiks nākamā sēdē, viens no diviem deputātiem, kam nebija sertifikāta, jau būs pabeidzis vakcinācijas procesu. Viņa pilnvaras uz laiku dome apturēs, bet nākamo kandidātu varētu neaicināt. Novada priekšsēdis Andris Vaivods (“Latvijas attīstībai”) “Latvijas Avīzei” atzina: “Mēs neiesim ķēmoties un uz nedēļu neaicināsim jauno deputātu, jo tas nebūtu solīdi pret šo cilvēku.” A. Vaivods apstiprināja, ka otrs deputāts nebija uzsācis vakcinēšanos un viņa vietā strādās cits domnieks.
Cēsu novadā abi deputāti, uz kuriem tas attiecas, ir uzsākuši vakcinēšanos. Domes priekšsēža vietnieks Ainārs Šteins (“JV”) paredz, ka nebūs viegli pārliecināt nākamos kandidātus nākt domē uz divām nedēļām, jo tas rada arī ar amatpersonas statusu saistītas problēmas. Kā zināms, amatpersonām, stājoties amatā un to atstājot, ir jāiesniedz amatpersonas deklarācija. Līdzīga situācija ir vēl vairākās pašvaldībās, kur uz laiku apturēto deputātu pilnvaru atjaunošana ir dažu nedēļu jautājums.
Piemēram, Ropažu novadā tiesības piedalīties domes darbā uz laiku ir zaudējis Edgars Treibergs (LZS), kurš decembra sākumā būs pabeidzis vakcinēšanos un plāno atgriezties domē. Tā tad būs jāatstāj Mārtiņam Gunāram Bauzem-Krastiņam (LZS). Vairāki kandidāti, kas bija pirms viņa, no iespējas nākt domē bija atteikušies. E. Treibergs, kurš vasarā bez sertifikāta bija apceļojis daudzas valstis, “Latvijas Avīzei” teica, ka esošā kārtība ir “liela muļķība”, jo pašvaldības darbā var iesaistīties arī attālināti.
Sarežģīti ir, bet vajag solidarizēties
Neizpratnē par to, kāpēc deputātiem bez sertifikāta nevarēja dot iespēju šajās dažās nedēļās strādāt attālināti, ņemot vērā sarežģīto procedūru, izteica vairāki vietvalži – arī Limbažu novada priekšsēdis Dagnis Straubergs (LRA), kura vadītajā pašvaldībā sertifikāta nebija diviem deputātiem. Taču D. Straubergam nav pieņemams arī tas, ka likumā ir uzdots domei lemt par kolēģu pilnvaru apturēšanu, lai gan deputāti brīvprātīgi izdara savu izvēli balsojumos. “Tas dzen plaisu starp deputātiem,” uzskata D. Straubergs, pēc kura domam šī ir ne pārāk veiksmīga iniciatīva, kas pieņemta pēc tam, “kad viss cits ir izgāzies”.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis (“Latvijas attīstībai”), kurš ir arī Jelgavas novada deputāts, “Latvijas Avīzei” atzina, ka piedāvātais mehānisms ir diezgan sarežģīts. Taču Saeima tā ir lēmusi, ka deputātu pilnvaras var apturēt ar domes lēmumu. Pašvaldībām ir jāpilda likums. Uz vaicāto, kas notiek, ja deputāti lēmumu nepieņem, VARAM pārstāvis skaidroja – deputāti pienākumus nevar veikt, taču viņu vietā nevar nākt nākamie.
Ja trīs reizes pēc kārtas dome nevar sanākt uz sēdēm kvoruma trūkuma dēļ, tad var rosināt visas domes atstādināšanu. M. Lasmanis arī varot piekrist, ka nav racionāli aicināt jauno deputātu strādāt domē vienu vai divas nedēļas. No teiktā varēja secināt, ka Līvānu novadu nesodīs par to, ka īsu brīdi tā dome būs nepilnā sastāvā.
Taču M. Lasmanis uzsvēra, ka situācija pašvaldībās ir atšķirīga – ir vairāki deputāti, kuri nav plānojuši vakcinēties, un viņi nevarētu piedalīties domes darbā, kas nozīmē ne tikai dalību sēdēs, bet arī tikšanos ar iedzīvotājiem.
No E. Treiberga teiktā varēja noprast, ka pēc tam, kad viņš bija apceļojis Eiropu bez sertifikāta, vakcinācijas kursu politiķis sācis tikai tad, kad tas ir noteikts kā priekšnoteikums dalībai domes darbā. Kādas citas pašvaldības deputāts iepriekš atzina, ka viņš dzīvojot dziļos laukos, vasarā bijis nodarbināts lauku darbos, domes darbā varēja piedalīties attālināti, tāpēc nav izjutis vajadzību pēc sertifikāta, ko tagad būs ieguvis.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks, Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kura vadītajā pašvaldībā deputāts bez sertifikāta vīrusu jau paguvis pārslimot, arī atzina, ka procedūra ir diezgan sarežģīta. Taču, ņemot vērā, ka visiem valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošajiem ir prasība uzrādīt sertifikātu, deputāti nevarētu būt izņēmums. “No solidaritātes un vienādas attieksmes viedokļa tas ir pareizi,” uzskata V. A. Krauklis.
Vēlreiz lems par pilnvaru apturēšanu
Jelgavas novadā ar nevakcinēto deputātu mandātu apturēšanu saistīto lēmumu pieņemšana atklāja, ka Z. Caunes vadītajā koalīcijā jau kādu laiku ir problēmas. Ar mēra darbību nemierā bija no Ozolnieku novada ievēlētie deputāti, starp kuriem bija arī viņa vietnieks, bijušais Ozolnieku novada priekšsēdis Andris Ozoliņš. Domes sēdē pirms valsts svētkiem līdz ar viņa mandāta apturēšanu dome lēma arī par vietnieka atbrīvošanu no amata. Taču tas nebija atbilstoši likumam, jo šis jautājums darba kārtībā bija iekļauts papildus, kas ārkārtas sēdēs nav iespējams.
Ministra padomnieks M. Lasmanis sacīja, ka Z. Caunem pietiekot citu nelabvēļu un viņš neesot bijis tas, kurš informējis VARAM par pieļautajiem pārkāpumiem novada sēdes sasaukšanā. Pirms tās deputātiem arī nebija dots laiks trīs stundas iepriekš iepazīties ar sēdē izskatāmajiem jautājumiem, pašvaldības vēlēšanu komisijai nebija rakstiska apstiprinājuma par deputātiem, kuriem ir vai nav sertifikāts.
VARAM aicina novada domi par minētajiem jautājumiem – tostarp par A. Ozoliņa atbrīvošanu – lemt vēlreiz. Z. Caune “Latvijas Avīzei” atzina, ka dome bija pieļāvusi kļūdu, tāpēc sēde ar minēto darba kārtību tiks sasaukta 30. novembrī vai decembra sākumā, balsojot vēlreiz arī par A. Ozoliņa atbrīvošanu, bet pienākumus pildīt viņš nevar. No domnieku stāstītā varēja secināt, ka izmaiņas deputātu sastāvā ir Z. Caunem labvēlīgākas, jo deputāti, kas nāks vietā, viņam varētu būt lojālāki.
A. Ozoliņš “Latvijas Avīzei” nevarēja pateikt, vai plāno iegūt sertifikātu un atgriezties domē. Viņš likuma prasību par pilnvaru apturēšanu vēlētiem deputātiem uzskata par nedemokrātisku un labprāt uzzinātu Satversmes tiesas viedokli. Taču pats tajā vērsties neplāno, jo tas prasa laiku un finanšu resursus. Viņš apstiprināja, ka vairākas lietas domes darbībā viņu neapmierina, piemēram, tas, ka dome juridiskās konsultācijas saņem ārpakalpojumā, kas padara necaurspīdīgu lēmumu pieņemšanu. “Tā varas struktūra Jelgavas novadā ir brūkoša,” uzskata A. Ozoliņš.
