Depresīvos dzīve sit smagāk 0
Visbiežāk iedzīvotājos domas par pašnāvību izraisa tādi faktori kā bezdarbs, sociālā atbalsta trūkums, zems sociāli ekonomiskais statuss, sabiedrības struktūra, atzīmē Madrides universitātes profesors Hosē Luiss Aijuso Mateoss. Šīs domas ir atkarīgas arī no cilvēka vecuma un dzimuma.
Vienlaikus viņš norāda, ka tieši cilvēki, kas slimo ar depresiju, biežāk nekā citi darbā saskaras ar problēmām un bezdarba risku. Viens no nākotnē veicamajiem uzdevumiem, lai palīdzētu šādiem cilvēkiem, viņaprāt, būtu sociālās drošības tīklu izveide.
Jaunāko pētījumu dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 100 tūkstošiem darbspējīgo ir depresijas simptomi, tātad būtu nepieciešama depresijas diagnostika un ārstēšana, norāda Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds.
Kopumā Eiropā katru gadu aptuveni 7% cilvēku cieš no smagas depresijas, bet trauksmes simptomus un vieglas formas depresiju izjūt 25% cilvēku. Starp garīgās veselības problēmām depresija ir visbiežāk sastopama, un tā uzskatāma par nopietnu saslimšanu.
Tiek arī atzīmēts, ka depresija var novest pie pašnāvības – tā ir atbildīga par apmēram 58 tūkstošiem dzīvību, kas katru gadu tiek zaudētas visā ES. Diemžēl bezdarba līmeņa paaugstinājums pat par 1% ir atbildīgs par 0,8% pašnāvību skaita pieaugumu.
Zinot to, cik augsts bezdarba līmenis šobrīd ir ļoti daudzās Eiropas valstīs, var apgalvot, ka Eiropā jārēķinās ar garīgās veselības krīzi. Piemēram, Grieķijā beidzamā gada laikā pašnāvību skaits pieaudzis par 40% salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Latvijā krīzes centrā ”Skalbes” no saņemtajiem 3000 zvaniem, kurus veikuši sarežģītās situācijās nonākuši cilvēki, 500 bijuši saistīti ar vientulības vai izolācijas izjūtu, bet 400 zvanos konsultantiem bijušas aizdomas par pašnāvības risku, vai arī zvanītāji paši norādījuši, ka grib izdarīt pašnāvību. Šogad Latvijā 233 cilvēki atņēmuši sev dzīvību, izdarot pašnāvību.
Tādēļ ir ļoti svarīgi runāt par šo tēmu, iemācīties pamanīt pazīmes, kas liecina, ka cilvēkam ir grūti, un palīdzēt.
Ir vairāki simptomi, kas var norādīt uz to, ka cilvēka attīstības procesā radušies sarežģījumi, piemēram, vēlme pārāk bieži lietot alkoholu, vēlme izvairīties no sabiedrības, dažādiem pasākumiem, bailes, fobijas, attiecību problēmas mājās, darbā, bezspēcīgas dusmas, ticība paranormālajam u. c. Tikai mums, līdzcilvēkiem, nevajadzētu atstāt bez uzmanības šīs pazīmes.
Pozitīvi vērtējams, ka Latvijā sāks darboties ASV vēstniecības Rīgā un krīzes centra “Skalbes” kopīgi veidots interneta palīdzības portāls www.stastiundzivo.lv, kura mērķis ir veicināt pašnāvību novēršanu Latvijā. Galvenā uzmanība forumā tiks veltīta iedzīvotāju savstarpējām sarunām un palīdzībai, kā arī viņi varēs dalīties kopīgā pieredzē. Nepieciešamības gadījumā palīdzību sniegs arī krīzes centra “Skalbes” konsultanti.
Savukārt 2010. gadā dibinātajā Eiropas Parlamenta Garīgās veselības, labklājības un smadzeņu darbības traucējumu interešu grupā iesaistītie speciālisti atzīmē – lai mazinātu finansiālās krīzes negatīvo seku ietekmi uz cilvēkiem, ir nepieciešamas nodarbinātības programmas, ģimeņu atbalsta dienesti, parādu atvieglošanas programmas, alkoholisma mazināšanas programmas un veselības aprūpes dienestu darba uzlabošana.
