Depresija nav iesnas – nepāries! Neārstētas slimības dēļ dzīve var kļūt nepanesama 20
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunākie pētījumi liecina, ka Latvijā ar depresijas simptomiem saskārušies aptuveni 120 000 cilvēku, taču pie ārsta vēršas tikai 5% jeb aptuveni četri līdz pieci tūkstoši, bieži vien tikai tad, kad slimība jau ir smagā formā. Neārstēta tā pakāpeniski progresē, līdz pacients zaudē darbspējas vai pat labprātīgi šķiras no dzīves – pašnāvības domas ir tipiska smagas depresijas pazīme.
Ieilgusi grūtsirdība
Nomākts garastāvoklis, drūmas domas, dienas, kad negribas kāpt laukā no gultas? Kuram gan tā kaut reizi dzīvē nav bijis. Taču depresīvu noskaņojumu no slimības atšķir tās ilgums un simptomu intensitāte, kas rada diskomfortu un kļūst traucējoša.
“Viena no depresijas pazīmēm ir tās ilgums, kad simptomi – nomākts garastāvoklis, grūtības koncentrēties, gausa domāšana, nespēks, darbspēju un intereses zudums par ierastajām aktivitātēm, zems pašvērtējums, domas par to, ka es esmu slikts, neko nespēju, nav jēgas dzīvot – ilgst vairāk nekā divas nedēļas
. Pakāpeniski pievienojas arī fiziskie simptomi, piemēram, miega traucējumi, asinsspiediena svārstības.
Depresijas slimniekiem parasti šie simptomi ilgst mēnešiem,” norāda Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs Elmārs Tērauds.
Dažreiz cilvēks depresijas epizodi, kura var sākties gan bez acīmredzama iemesla, gan pēc smaga psihoemocionāla pārdzīvojuma, piemēram, tuvinieka zaudējuma, vardarbības, laulības šķiršanas, piedzīvo tikai reizi mūžā, taču visbiežāk tās dzīves laikā atkārtojas (ap 60% gadījumu 1–5 gadu laikā).
Lielāks risks saslimt ir cilvēkiem, kuriem ģimenē kāds jau cietis no atkārtotām depresijas epizodēm, tiem, kuriem piemīt noteiktas personības iezīmes – zems pašvērtējums, pārliecīgs paškritiskums, perfekcionisms, darbaholisms. Depresijas attīstību var veicināt arī ilgstošs stress, zemi ienākumi, darba zaudēšana, smaga fiziska slimība, dažu medikamentu lietošana.
Statistika liecina, ka sievietēm depresiju atklāj divas reizes biežāk nekā vīriešiem, visticamāk, tādēļ, ka viņas biežāk vēršas pie ārsta.
“Daļa vīriešu audzināti tā, ka viņiem jābūt stipriem, pašiem jāprot risināt savas problēmas, nedrīkst izrādīt emocijas, vērsties pēc palīdzības. Saskaroties ar ekonomiskām problēmām, bezdarbu, viņi nereti ieslīgst depresijā,” saka psihiatrs. Diemžēl Latvija jau ilgus gadus ieņem trešo ceturto vietu Eiropas Savienībā pašnāvību skaita ziņā. Latvijas Psihiatru asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka katru gadu aptuveni 300 cilvēku labprātīgi aiziet no dzīves, un apmēram 80% no šiem gadījumiem saistīti ar neārstētu depresiju. 85% pašnāvību Latvijā izdara tieši vīrieši.
Vispirms pie ģimenes ārsta
Ja radušās aizdomas par depresiju, Elmārs Tērauds iesaka vispirms doties pie sava ģimenes ārsta, lai veiktu dažas analīzes un izmeklējumus, jo līdzīgu simptomu iemesls var būt arī fiziskas kaites, piemēram, cukura diabēts, sirds un asinsvadu saslimšanas. Otra iespēja – uzreiz vērsties pie speciālista, jo psihiatrs Latvijā ir tiešās pieejamības ārsts.
Tuviniekiem der atcerēties, ka depresijas pacienta stāvokli neuzlabos sišana uz pleca un uzmundrinājuma vārdi: “Saņem sevi rokās, tev jābūt stipram!”
Depresija, tāpat kā cukura diabēts, ir slimība, kuru nav iespējams kontrolēt ar gribasspēka palīdzību.
Depresijas epizodēm ir dažādas smaguma pakāpes – viegla, vidēji smaga, smaga. Vieglas depresijas epizodes gadījumā, kad pacients ir laikus vērsies pēc palīdzības, ārsti parasti vispirms iesaka psihoterapiju un citas nemedikamentozās ārstēšanas metodes, piemēram, fiziskās aktivitātes, veselīgu, sabalansētu uzturu, apzinātības un relaksācijas tehnikas, miega higiēnas ievērošanu, un tikai tad, ja šie pasākumi nelīdz, izraksta recepšu medikamentus.
Pacientiem ar vidēji smagu depresiju daži simptomi ir tik izteikti, ka traucē tikt galā ar darba un sadzīves pienākumiem, bet smagākos gadījumos – pat veikt vienkāršus ikdienas darbus. Tādos gadījumos jālieto antidepresanti (tie neizraisa pierašanu) vai pat nepieciešama ārstēšanās slimnīcā.
“Minimālais depresijas ārstēšanas laiks ir vismaz pusgads. Sākot lietot medikamentus, parasti jau pirmo divu mēnešu laikā pacients sāk justies kā agrāk, taču vajadzīgi vēl četri mēneši, lai organisms atgūtu spēkus un varētu tikt galā pats. Ja līdzekļi to atļauj, paralēli vajadzētu apmeklēt psihoterapeitu, kurš palīdzēs atgriezties iepriekšējā formā,” saka Elmārs Tērauds, piebilstot, ka ārstēšanai svarīgas ir arī fiziskas aktivitātes, kaut vai pastaigas svaigā gaisā, taču saskaņā ar pētījumiem divas reizes nedēļā 45 minūtes vajadzētu nodarboties mērenas intensitātes fiziskas slodzes apstākļos, piemēram, braucot ar velosipēdu, nūjojot.
Valsts depresijas pacientiem nepieciešamos antidepresantus šobrīd kompensē 75% apmērā.
Taču dažreiz ar to nav pietiekami, ja, piemēram, pacientam palīdz tikai kāds no jaunākās paaudzes dārgajiem medikamentiem un tik lielu līdzmaksājumu viņš nevar atļauties.
Depresijai raksturīgie simptomi:
* pazemināts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta iemesla,
* samazinātas intereses un spēja izjust prieku,
* nogurums, enerģijas trūkums,
* pašapsūdzības domas, neadekvāta vainas sajūta,
* pazemināts pašvērtējums,
* pašnāvības domas,
* neizlēmība, grūtības plānot vai koncentrēties,
* miega traucējumi, piemēram, mošanās vismaz divas stundas pirms laika,
* pazemināta ēstgriba,
* depresīvs noskaņojums, kas ir izteiktāks no rītiem.
