Uzņēmēji depozītsistēmai pieprasa aprēķinus 0
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstījuši priekšlikumu turpināt skatīt šo likumprojektu, “LA” uzzināja komisijā.
Te jāatgādina – saskaņā ar parlamenta Kārtības rulli, ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamais sasaukums savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.
Nevirzīs bez vērtēšanas
Deputāti nolēma, ka priekšlikumus likumprojektam varēs iesniegt līdz nākamā gada 20. martam, pēc sēdes sarunā ar “LA” sacīja komisijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans (JKP). Viņš gan norādīja, ka vēl nepieciešamas plašākas diskusijas par šo jautājumu.
Komisijā prezentāciju sniedza VARAM pārstāvji, bet, pēc K. Feldmana paustā, “skaitļu nebija ne vienā, ne otrā pusē”, tāpēc nepieciešami aprēķini, kā depozītsistēmas ieviešana var ietekmēt tautsaimniecību.
“Uzskatu, ka šī sistēma ir kārtību veicinoša, bet
mani interesē, lai tā nebūtu kārtējā vecmodīgā sistēma, kas kaitē tautsaimniecībai un sadārdzina pārtikas preču cenas reģionos,”
pauda JKP pārstāvis.
Sistēmas ieviešanu atbalsta Saeimas deputāts Romāns Naudiņš (NA). “Kā bijušais vides ministrs noteikti atbalstu šīs sistēmas ieviešanu. Viens ir vides jautājums, jo, ieviešot šo sistēmu, vide kļūs tīrāka. Otrs – izglītošanas faktors. Redzot, ka atkritumi tiek šķiroti, arī bērni turpinās tos šķirot,” sacīja Naudiņš. Deputāts uzskata, ka vienlaikus var pastāvēt abas sistēmas – gan depozītsistēma, gan dalītās atkritumu savākšanas sistēma – un šāda pieredze esot vērojama Vācijā. Uz vaicājumu par uzņēmēju iebildumiem, deputāts norādīja, ka “uzņēmēji pārāk daudz domā par savu peļņu, bet nedomā par apkārtējo vidi”, piebilstot, ka vide nav lēta lieta.
Komisijas vadītājs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš ministra darba pienākumu veikšanas dēļ Briselē komisijas sēdē nepiedalījās, sacīja, ka depozītsistēmas ieviešanu atbalsta, bet ne konkrēto VARAM piedāvājumu.
Uzņēmēji pieprasa aprēķinus
Satraukumu par šī jautājuma skatīšanu komisijā sniedza uzņēmēji. Visas Latvijas lielākās uzņēmumus apvienojošās organizācijas parakstīja un iesniedza kopīgu vēstuli gan Saeimas Tautsaimniecības, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, aicinot neskatīt likumprojektus, kas paredz depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, pirms nav veikts visaptverošs izvērtējums, kā sistēmas ieviešana ietekmēs Latvijas ekonomiku un ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
Vēstuli parakstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Alus darītāju savienība, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija un Latvijas Tirgotāju asociācija.
“Asociācijas jau iepriekš ir paudušas iebildumus par virzīto likumprojektu saturu, norādot uz ļoti konkrētiem riskiem projekta ieviešanas un īstenošanas procesā.
Saeimā iesniegtie un pirmajā lasījumā apstiprinātie likumprojekti ir sagatavoti pretrunīgi, juridiski nekorekti, neattēlojot sistēmas pamatprincipus, kā arī nesniedz precīzu priekšstatu par izvēlētās depozīta sistēmas modeļa izveidi un tās dalībnieku savstarpējām attiecībām,” norāda vēstules autori, uzsverot, ka uzņēmēju organizāciju viedokļi šo likumprojektu izstrādē nav ņemti vērā.
Organizācijas vēstulē Saeimas deputātiem arī atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka ir nepieciešams izvērtēt konkrētās sistēmas efektivitāti, izmaksas un ietekmi uz tautsaimniecību, pirms vispār lemt par tās ieviešanu mūsu valstī. Šāds visaptverošs pētījums līdz šim nav veikts, un visi līdzšinējie lēmumi balstīti vispārīgos pieņēmumos, nevis konkrētos un argumentētos aprēķinos.
Uzņēmēji aicina deputātus rīkoties Latvijas iedzīvotāju interesēs un tos nevirzīt Saeimā uz tālāko izskatīšanu. Tāpat vēstules autoru ieskatā atbildīgās komisijas deputātiem ir jāuzliek par pienākumu VARAM sagatavot datos pamatotus aprēķinus par depozīta sistēmas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un konkrētu finansiālo ietekmi uz visām iesaistītajām pusēm, tostarp arī mājsaimniecību izdevumiem, un iepazīstināt ar tiem industriju, kas var kalpot par pamatu turpmākai lēmumu pieņemšanai.
Iedzīvotāji piesardzīgi
Jau šī gada augustā pēc Latvijas Pašvaldību savienības pasūtījuma pētījumu centrs “SKDS” veica aptauju, kurā pašreizējo atkritumu konteineru sistēmu par labu atzina 41% Latvijas iedzīvotāju, bet plānoto depozīta sistēmas ieviešanu atbalstīja nedaudz vairāk par 45% Latvijas iedzīvotāju. Cilvēkos bažas raisīja sistēmas ieviešanas un uzturēšanas lielās izmaksas, kas atspoguļosies dzērienu cenās veikalu plauktos.
