Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā spiež pārbūvēt jau pabeigtos “Lidl” veikalus 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr jaunās taras savākšanas sistēmas potenciālie operatori gaida uz skaidru vērtēšanas metodoloģiju, lai cīnītos par uzvaru konkursā, jau pabeigtie “Lidl” veikali, piemērojoties depozīta sistēmas darbības nosacījumiem, sper soli atpakaļ un veic pārbūvi.
Pēc vairāk nekā 10 gadu diskusijām valdība beidzot devusi zaļo gaismu jaunās taras savākšanas sistēmas ieviešanai un šomēnes Ministru kabinets pieņēma “Depozīta sistēmas darbības noteikumus”.
Tas nozīmē, ka pēc pusotra gada Latvijā beidzot būs jāsāk darboties depozīta sistēmai, kas daļēji risinās izlietotā iepakojuma savākšanu. Svaigi pieņemtie MK noteikumi regulēs depozīta iepakojuma pieņemšanas, savākšanas, pārstrādes, sagatavošanas un nodošanas atkārtotai izmantošanai apjomu un termiņus, depozīta iepakojuma speciālās norādes paraugu un lietošanas nosacījumus un citus ar šīs sistēmas darbību saistītus jautājumus.
Jaunā sistēma attieksies uz gāzētiem un negāzētiem bezalkoholiskiem dzērieniem, piemēram, minerālūdeni, dzeramo ūdeni, limonādi, enerģijas dzērieniem, ledus tējām, sulām, nektāriem, alu un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6%, bet to nevarēs piemērot vīnu, dzirkstošo vīnu un augļu vīnu iepakojumiem.
Kurš būs operators?
Valdības noteikumu pieņemšana gan vēl nenozīmē, ka visiem tirgus dalībniekiem, kas būs iesaistīti šajā procesā, ir pilnīga skaidrība.
Šobrīd tiek gaidīta sistēmas ieviesēja – operatora izvēle. Spriežot pēc VARAM ministra Jura Pūces iepriekš paustā, operators tiks izvēlēts rudenī un to, atbilstoši noteiktiem kritērijiem, darīs Valsts vides dienests (VVD). Līgums ar operatoru tiks slēgts uz septiņiem gadiem un tā darbību uzraudzīs VVD.
Dzērienu ražotāju izveidotā SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis pauž bažas par operatora vērtēšanas kritērijiem. Proti, konkursā pieteikumus var iesniegt līdz 30. septembrim, bet šobrīd nav skaidra konkursa vērtēšanas metodoloģija.
“Visi to gaida. Tai jābūt zināmai ne vēlāk par 1. septembri,” viņš stāsta. Ja tas notiks vēlāk, būs jāpagarina pieteikumu iesniegšanas termiņš, bet tas varētu būt pretrunā ar likumu.
“Depozīta iepakojuma operators” plāno pieteikties konkursā, jo tāds bijis uzņēmuma izveidošanas mērķis. Vai pietiks laika sistēmas ieviešanai? “Ja operatīvi tiks pieņemts lēmums par akreditāciju un operatora kandidāts varēs sākt darboties, tad pietiks. Kamēr nav lēmuma par akreditāciju, operatora kandidāts nevar uzņemties saistības.
Ja, piemēram, process ieilgst līdz decembrim, tad tas ir iespējams, bet būs saspringti un prasīs daudz enerģijas un spriedzes,” skaidro Miks Stūrītis.
Jau pēc operatora izraudzīšanas iepirkuma ceļā tikšot izvēlēti sadarbības partneri, to vidū iepakojuma pārstrādātājs un tā izvēle notiks, vadoties no piedāvātās zemākās cenas, jo “viena daļa no ieņēmumiem veidojas no tālākā materiāla pārdošanas pārstrādātājiem” un attāluma, kādā jāved izlietotais iepakojums. Stūrītis uzsver, ka uzņēmums ir atvērts sadarbībai ar mazumtirgotājiem un to pārstāvošajām asociācijām. Kāpēc paši ražotāji ir gatavi investēt šajā sistēmā?
“Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt zemākās izmaksas. Ja tā ir trešā puse, kas skatās uz šo kā biznesu, tad ir bažas par vēlmi nopelnīt,” viņš teica. Stūrītis lēš, ka izmaksas sistēmas ieviešanai veidotu ap 30 miljoniem eiro un visā Latvijā varētu izveidot apmēram 1500 iepakojuma pieņemšanas vietu.
Sāk pielāgot veikalus
Tikmēr vēl neatklātos veikalus depozīta sistēmas ieviešanai sācis pielāgot veikalu tīkls “Lidl”.
Uzņēmumā gan sākotnēji atteicās komentēt šo jautājumu, bet vēlāk saņēmām atbildi no “Lidl Latvija” pārstāvja Ingara Rudzīša, ka “mēs sākam piemērot savu jau uzcelto veikalu telpas gaidāmajai depozīta sistēmai, par kuras ieviešanu un īstenošanas tehniskajām detaļām valdība izlēma pavisam nesen”. Uz jautājumu par investīciju apjomu viņš gan neatbildēja.
Arī “Maxima Latvija” korporatīvo attiecību vadītājs Jānis Vanags pauda bažas par īso termiņu, kas dots sistēmas ieviešanai. “Mēs stingri atbalstām depozīta sistēmu, jo tas palīdzēs atbrīvoties no iepakojuma piesārņojuma Latvijas mežos un uzlabot apkārtējo vides situāciju. Mums ir liela interese uzraudzīt, cik lielas būs izmaksas, tāpēc aktīvi iesaistījāmies likuma un valdības noteikumu veidošanas procesā,” stāsta Jānis Vanags.
Tāpat norūpējusies par iespējamo steigu ir “Rimi Latvia” pārstāve Regīna Ikala: “”Rimi” ir pieredze depozītu sistēmas ieviešanā un uzturēšanā Lietuvā un Igaunijā, kas palīdzēs pieņemt pareizāko lēmumu arī sistēmas ieviešanai Latvijas veikalos, tomēr jāmin, ka īsais termiņš, kura laikā nepieciešams īstenot likuma normas, uzņēmumam būs liels izaicinājums.”
Viņa arī skaidro, ka pieņemto likumu kopumā “Rimi” uztver kā nozīmīgu soli labākai rītdienai. “Ministru kabineta noteikumi ir pavisam nesen apstiprināti, tādēļ pagaidām izskatām dažādus iespējamos risinājumus, kuru ieviešana lielā mērā būs atkarīga no sistēmas apsaimniekošanai izvēlētā operatora,” norāda Regīna Ikala komentārā “Latvijas Avīzei”.
Saskata būtiskas nepilnības
Par to, kurš būs operators, rūpi tur arī “Maxima Latvija”. Jau pērn kompānija piedāvājusi veidot kopīgu partnerību ar ražotājiem, taču nespēja vienoties par modeli. Proti, nav atrasts kopsaucējs, lai tirgotājs būtu operatora daļā. Lai arī diskusijas abu pušu vidū notiek, tagad ieņemta nogaidoša pozīcija. “Rezultāts izšķirsies konkurences cīņā, tagad gaidām operatora konkursa rezultātu,” tā J. Vanags. Viņa rīcībā ir informācija, ka konkursā piedalīsies vēl citi pretendenti.
“Mēs atbalstīsim aktīvu konkurenci ar mērķi, lai ieguvums būtu patērētājiem, jo tieši viņš maksā par šo sistēmu, iesaldējot naudu un maksājot par produktu,” uzsver J. Vanags.
Tikmēr LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka pilnvērtīgai sistēmas darbībai vēl nepieciešami uzlabojumi. Proti, būtu jāmaina minimālās prasības attiecībā uz izlietotā iepakojuma pieņemšanu. Pēc šā brīža noteikumiem, piemēram, Jēkabpilī uz katru tūkstoti iedzīvotāju būtu viens taras punkts, bet visā valstī tad vajadzētu 2000 šādu punktu, kas esot milzīgs daudzums un nozīmē lielas izmaksas.
LTA uzsākusi tirgotāju aptauju, lai saprastu, kādam jābūt galarezultātam likumā, lai cilvēki varētu nodot taru, bet nebūtu pārmērīgi liels taras punktu daudzums. Lai arī izskanējis viedoklis, ka sistēmas ieviešana izmaksātu teju 30 miljonus eiro, H. Danusēvičs nosauc vēl lielāku summu – provizoriski ap 40 miljoniem eiro.
Lai arī LTA vēlējās kļūt par “Depozīta iepakojuma operatora” dalībnieku, tas nav noticis, jo, kā skaidro H. Danusēvičs, tika izvirzīta prasība, ka LTA dalībnieki nedrīkst runāt ar citiem depozīta operatora kandidātiem, kas viņam neesot pieņemami.
Vēl jāpiebilst, ka valdības noteikumi paredz, ka līdz 2022. gada beigām tiks savākti 70% stikla un plastmasas iepakojumu, 60% melno metālu un 40% alumīnija iepakojumu. Savukārt no 2030. gada sākuma tiks savākti līdz 90% stikla un plastmasas iepakojumu, 80% melno metālu un 60% alumīnija iepakojumu. Depozīta sistēma jau vairākus gadus darbojas kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā.
Svarīgi zināt
– Depozīta sistēmā būs iespējams nodot noteikta veida izlietotu dzērienu iepakojumu, ja:
* uz tā būs speciālā norāde un svītrkods vai kvadrātkods
* svītrkods vai kvadrātkods būs nolasāmi
* tara būs iztukšota
* iepakojums nebūs bojāts vai sadalīts daļās
– Maksa par depozīta iepakojuma vienību būs 10 eirocenti. Šo summu patērētājs samaksās, iegādājoties dzērienu, bet vēlāk varēs saņemt atpakaļ, nododot tukšo taru.
Avots: MK noteikumi nr. 519 “Depozīta sistēmas darbības noteikumi”
