Depozīta sistēmas uzturēšana izmaksājot 8 centus par pudeli. Kurš šajā shēmā pelna? 2
Pērkot alu, pie preces cenas tiek pieskaitīti 10 centi, kurus, nododot tukšo pudeli taromātā, dabūjam atpakaļ. Kāds alus ražošanas uzņēmuma pārstāvis intervijā sacīja, ka par depozīta sistēmas uzturēšanu viņiem jāmaksā 8 centi par vienību un tos pieliek preces cenai. Sanāk, ka produkts kļuvis dārgāks un, arī nododot pudeles, patērētājam ieguvuma nekāda, tik vien kā saņemt savus 10 centus atpakaļ. Tad kurš visā šajā shēmā pelna? Jautā Kaspars J.
Skaidro SIA Depozīta iepakojums operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis: “Depozīta maksai – 10 centiem – nav tiešas saistības ar pudeles vērtību. Depozīta maksas mērķis ir motivēt tukšo taru atgriezt atpakaļ depozīta sistēmā, nevis izmest dabā vai sadzīves atkritumos.”
Iepriekš, izmantojot stikla taras pieņemšanas punktus, dzērienu ražotāji saņēma atpakaļ ap 50% atkārtoti uzpildāmo stikla pudeļu, bet līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu atkārtotai uzpildīšanai tiek atgriezti jau 90% stikla taras.
“Ņemot vērā enerģijas cenu kāpumu un to, ka ražotāji lielu daļu stikla pudeļu pirms kara sākuma iepirka Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā, depozīta sistēmas augstie iepakojumu atgriešanas rādītāji ļāvuši ražotājiem ietaupīt uz jaunu pudeļu iepirkšanas rēķina un nodrošināt iespējami mazāku produktu cenu kāpumu. Tomēr cenu politika ir ražotāju pārvaldībā esošs jautājums. Vienlaikus jāņem vērā arī patēriņa cenu kāpums inflācijas ietekmē,” komentē Miks Stūrītis.
