Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā nebūs dārga. Ir varianti, norāda eksperti 0
Mazumtirgotāju investīcijas dzērienu iepakojuma savākšanas infrastruktūrā, ieviešot obligāto depozīta sistēmu, Latvijā būs mazākas, nekā šobrīd rēķina nozares dalībnieki, uzskata biedrība „Zaļā brīvība”.
Biedrība kopā ar Stokholmas vides institūta pētniekiem analizējusi depozīta sistēmas darbību Lietuvā un Igaunijā, vērtējot tās ietekmi uz vidi, ieviešanas izmaksas u.c. aspektus.
Kā norāda “Zaļās brīvības” vadītājs Jānis Brizga, bažas par to, ka sistēma ir pārāk dārga un apgalvojumi, ka patērētājam par katras pudeles savākšanu būs jāpiemaksā 5 centi, neiztur kritiku.
Piemēram, pieredze Lietuvā liecina, ka apsaimniekošanas izmaksas ir daudz zemākas – 1 cents skārdenei, 3 centi PET pudelei un 4 centi stikla pudelei.
Turklāt jāņem vērā, ka jau patlaban Latvijas patērētāji maksā par izlietotā iepakojuma savākšanu.
“Šī nauda paredzēta ražotāju atbildības sistēmām, taču pircēji nezina, ka tikai neliela daļa no šī iepakojuma patiešām tiek savākta un atgriezta apritē,” uzsver J. Brizga.
Vienas no lielākajām sistēmas izmaksām saistītas ar taras automātu iegādi. Lietuvas pieredze rāda, ka šo automātu nodrošināšanai nav vajadzīgas sākotnējās investīcijas, jo tos ir iespējams iegādāties līzingā.
Igaunijā un Lietuvā, kur dzērienu iepakojuma depozīta sistēma veiksmīgi darbojas attiecīgi kopš 2005. un 2016. gada, uz 2500 iedzīvotājiem tiek nodrošināts viens iepakojumu nodošanas automāts.
„Tas nozīmē, ka, izmantojot kaimiņvalstu pieredzi, Latvijā būtu jāuzstāda aptuveni 790 taras automāti. Vairums no tiem atrastos Rīgā un tās apkārtnē, kur veidojas aptuveni 70% no kopējā iepakojuma apjoma,” skaidro J. Brizga.
Kaimiņvalstu pieredze liecina, ka mazumtirgotāji par sniegto pakalpojumu – iepakojumu savākšanu, saņem kompensāciju, kas nosedz taras savākšanas izmaksas.
Depozīta sistēmas pamatā ir princips, ka, iegādājoties dzērienu, pircējs samaksā papildmaksu – depozītu, kas tiek atmaksāts, kad izlietoto iepakojumu nodod atpakaļ tirgotājam.
Šo efektīvo sistēmu, kas ļauj savākt atpakaļ pat vairāk nekā 90% iepakojuma materiālu, par ekonomiski pamatotāko un videi draudzīgāko sistēmu atzinušas jau 17 Eiropas valstis – tajās depozītu sistēma jau ir vai tiks ieviesta līdz 2024. gadam.
Skotija gala lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu ir pieņēmusi šonedēļ.
Latvijā, pēc SKDS datiem, dzērienu iepakojuma depozītu sistēmu atbalsta 84% iedzīvotāju. Taču politiķi ar tās ieviešanu joprojām vilcinās. Kā uzsver J. Brizga, dalībai depozītu sistēmā jābūt obligātai visiem tirgotājiem un ražotājiem.
Pētījuma autoru ieskatā, tai jādarbojas Valsts vides dienesta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā kā ražotāju un tirgotāju veidotai organizācijai, kas darbojas uz bezpeļņas principiem.
No tirgotājiem sistēma neprasītu būtiskas papildu investīcijas infrastruktūras izveidē, bet ļautu būtiski palielināt pārstrādājamo primārā iepakojuma apjomu, uzsver J.Brizga.
Jāatgādina, ka portālā „Mana Balss” jau 2017. gadā tika savākti vairāk kā 11 000 iedzīvotāju parakstu par atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai. VARAM ir izstrādājusi nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.
Pašlaik šie priekšlikumi ir nodoti Saeimas deputātiem lemšanai un jācer, ka pēc nepilnu 20 gadu diskusijām beidzot arī Latvija izšķirsies par labu depozīta sistēmas ieviešanai, uzsver J. Brizga.
Paredzams, ka jaunajā sistēmā varēs nodot vienreiz un atkārtojami lietojamo stikla, plastmasas un alumīnija primāro dzērienu iepakojumu, saņemot par to atpakaļ samaksāto depozītu.
Šī sistēma aptvertu 12% no stikla taras, 30% no primārā plastmasas iepakojuma un 43% no primārā metāla iepakojuma. Pārējos atkritumus joprojām vajadzēs šķirot un nodot šķirošanas konteineros.
Ieviešot šādu sistēmu, iedzīvotāji ekonomiski tiks motivēti vairāk šķirot, vērtīgi resursi tiks pasargāti no nodošanas poligonā vai sadedzināšanas, bet Latvija tiks padarīta tīrāka un sakoptāka.
Kā atgādina J. Brizga, būtiskas izmaksas sabiedrībai ilgtermiņā veido iepakojuma radītā piedrazojuma savākšana mežos, pludmalēs, sabiedriskās vietās, kas ir laikietilpīga un ļoti dārga.
Turklāt piedrazojums rada upju, jūru, okeānu piesārņojumu, pasliktina augsnes un dzeramā ūdens kvalitāti. Piemēram, Anglijā piedrazojuma savākšanas izmaksas tiek lēstas no 717 līdz 850 miljoniem sterliņu mārciņu.
Baltijas jūrā plastmasa veido aptuveni 70% no jūras piedrazojuma un vairāki starptautiski pētījumi apliecina, ka lielāko daļu no tā veido tieši plastmasas pudeles un to korķīši.
